Deklarācija par Ivara Godmaņa Ministru kabineta iecerēto darbību 8

Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai, kuros Latvija var nostiprināties kā nozīmīgs ES tirdzniecības un tranzīta ‘’logs’’ uz, austrumu tirgiem.

Iesaki citiem:

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izsauktais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finansu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību, demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm iespaidā daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Prognozes par valsts ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju ienākumu pieauguma tempu palēnināšanos, sagaidāmā importēto energoresursu cenu paaugstināšanās un to pieaugošais deficīts palielinājis sabiedrības maznodrošināto slāņu spiedienu uz valdību un Saeimu, izsaucis taisnīgu prasību pēc ekonomiski un sociāli atbildīgas politikas īstenošanas, esošajā valsts demokrātiskās attīstības fāzē ir strauji augusi visu sabiedrības slāņu pašapziņa un vēlme iesaistīties sabiedrības pašpārvaldes demokrātiskajos procesos, straujās ekonomiskās attīstības izraisīto negatīvo faktoru, nākotnes bažu un politiķu pieļauto kļūdu dēļ būtiski pieaugušas arī sabiedrības vidusslāņa pamatotās prasības pēc kvalitatīvāka valsts pārvaldes struktūru darba, godīgas un tiesiskas politiskās vides vairošanas politisko institūtu lēmumos un darbā.

Tautas partija, partija „Jaunais laiks”, Zaļo un zemnieku savienībai, Partijai LPP/LC un apvienībai „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienojas par kopīgas valdības izveidošanu.

Šī valdība konsekventi –

- nemainīs savu vīziju – panākt .lai Latvija kļūtu par attīstītu Eiropas valsti, kurā sabiedrība bauda eiropeiskus dzīves standartus.

- pildīs savu misiju visās tās darbības sfērās, pārvarot globalizācijas jaunos izaicinājumus , virzīt Latviju attīstītas, demokrātiskas Eiropas valsts statusā, vienlaicīgi un savlaicīgi vēršoties pret jebkādiem procesiem, kas gan tiesiskā, gan ekonomiskā, gan sociālā, gan nacionāli kultūras jomās varētu ‘’bīdīt’’ Latviju prom no šī augstā statusa sasniegšanas.

Šīs valdības ilgtermiņa pamatuzdevums ir veikt savu daļu darba ,lai Latvija savas attīstības turpmākajos 10 gados panāktu vidējo Eiropas Savienības dzīves līmeni un paplašinātu noturīgu sabiedrības vidusslāni, kas veido pamatu demokrātiskai, labklājīgai sabiedrībai un tās tālākai attīstībai.

Neatliekamie uzdevumi, kas valdībai izpildāmi jau tuvākajos gados:

1. NAP ietvaros ir jānosaka valsts atbalstāmās prioritārās nozares laika posmam 2007-2013 g .,kas sakrīt ar ES fondu saņemšanas laiku , ievērojot šo nozaru īpatsvaru un attīstības tendences IKP apjomā, eksportspējā un jaunu tehnoloģiju saturā.

2. Jāpārstrukturē izglītības sistēma :

- reģionāli - atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam sadalījumam,

- profesionāli - lai spētu sagatavot speciālistus, pēc kuriem akūti pieaug pieprasījums Latvijas tautsaimniecībā,

- lai adaptētos turpmākam studējošo skaita straujam samazinājumam demogrāfijas izmaiņu dēļ.

3. Apkopojot objektīvo darba spēka trūkuma bilanci tautsaimniecībā kopumā un atsevišķās nozarēs, valdībai jāizstrādā un jāīsteno jauna migrācijas un nodarbinātības politika, lai nepieļautu strauju tautsaimniecības apjomu samazinājumu.

4. Valdībai jāpanāk, lai katrā nozarē, ievērojot tās specifiku tiktu izstrādāti un piemēroti atbilstoši pasākumi ,kas ir vērsti pret karteļu tipa vienošanām, dominances tirgū tendencēm un citiem konkurētspēju mazinošiem faktoriem.

5. Valdībai turpinot īstenot pretinflācijas programmu ir jāveic pasākumi, lai apturētu inflācijas pieauguma tempu, tajā skaitā, izveidojot valdības rezerves fondu.

6. Valdībai ir jāizstrādā un jāīsteno fiskāli valsts atbalsta un sociāli pasākumi, lai mazinātu energotarifu kāpumu 2008.g. un 2009.g. negatīvo iespaidu tautsaimniecībā un sabiedrībā, kā arī jāpieņem virkne lēmumu par valdības atbalstu jaunu energojaudu radīšanā Latvijā.

7. Valdībai ir jāsagatavo Latvijas nostāja 2009.gadā paredzamajai ES finansēšanas principu pārskatīšanai, lai Latvija nezaudētu savu kopējā ES finansējuma apjomu un īstenotu iespēju pārstrukturēt ES fondus t.sk. energosektora attīstībai un energotaupības programmu īstenošanai, kā arī eksporta atbalsta veicināšanai.

8. Valdībai ir jāīsteno pasākumi, kas vērsti uz visas iekšlietu sistēmas (t.sk. robežsardze, policija, PMLP u.c.,utt) jauno darbību globālā, Šengenas mērogā.

9. Valdībai nepieciešams novērst draudošo krīzi ģimenes ārstu jautājumā, ārstu un medicīniskā personāla „emigrācijas” draudus, un sociālo pacientu problēmu pakāpenisku, bet neatgriezenisku risināšanu.

10. Valdībai ir neatliekami jāpabeidz jaunās „novadu kartes” un ar to saistīto nepieciešamo normatīvo aktu pieņemšanu.


1. Tiesiskums un pārvalde

Tiesiskuma nodrošināšana

1.1. Nostiprināsim Latvijas Republikas Satversmē noteikto demokrātiskās pārvaldes iekārtu.

1.2. Nodrošināsim regulāru atbildīgo ministru un amatpersonu atskaitīšanos Saeimai.

1.3. Izstrādāsim nepieciešamo normatīvo regulējumu, lai noteiktu „trešo personu” statusu un ierobežojumus politisko partiju finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā. Nostiprināsim un attīstīsim partiju sistēmu, lai nostiprinātu parlamentāro demokrātiju.

1.4. Izstrādāsim nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja parlamentāro uzraudzību, darbības koordināciju Ministru prezidenta vadībā, nemainot prokuratūras lomu, iestrādājot normas, kas paredz Ģenerālprokurora līdzdalību KNAB vadītāja iecelšanā un atcelšanā.

1.5. Nostiprināsim tiesu varas neatkarību, pilnveidojot tiesu pašpārvaldi lomu amata vietu skaita noteikšanā un uz objektīviem kritērijiem balstītā tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanā, lai nodrošinātu taisnīgu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.

1.6. Uzlabosim tiesu pieejamību, pilnveidojot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu un uzsākot administratīvo tiesu darbu Latvijas reģionos.

1.7. Izstrādāsim un īstenosim kriminālsodu politiku, pilnveidosim kriminālsodu izpildes kārtību, uzlabosim sodu izpildes kvalitāti un nodrošināsim sakārtotu administratīvo sodu sistēmu.

1.8. Pielīdzināsim narkotiku izplatīšanu sevišķi smagiem noziegumiem, uzlabosim kriminālprocesu, novēršot cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību, samazinot nelietderīgo darbību skaitu, izskaužot birokrātiju un korupciju tiesībsargājošajās iestādēs.

1.9. Atbalstīsim priekšlikumu dot tiesai tiesības, ievērojot visus lietas apstākļus, noteikt zemāku sodu personām, kuras ir sniegušas noderīgu palīdzību krimināllietas izmeklēšanā, neatkarīgi no šo personu izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura.

1.10. Īstenosim un izvērtēsim Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004. - 2008.gadam, kā arī izstrādāsim un uzsāksim programmas 2009. – 2014.gadam īstenošanu.


Valsts pārvaldes politika

1.11. Attīstīsim uz rezultātu vērstu valsts pārvaldi, pilnveidojot sasniedzamo rezultātu plānošanas un novērtēšanas sistēmu un nodrošinot iestāžu finansēšanu un darbības novērtēšanu atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem.

1.12. Nodrošināsim labas pārvaldības principu ievērošanu un efektīvu pieejamo resursu izmantošanu, optimizēsim valsts pārvaldes iestāžu struktūru, izvērtējot valsts pārvaldes funkciju veikšanas institucionālo ietvaru, novēršot funkciju dublēšanos un apvienojot iestādes ar līdzīgām funkcijām vai nelielu strādājošo skaitu, tādējādi samazinot administrācijas izdevumus.

1.13. Nodrošināsim valsts pārvaldē strādājošo augstu profesionalitāti, uz kompetencēm un individuālo atbildību balstītu cilvēkresursu politiku, darba kvalitātes uzlabošanu un pašreizējo kompetento iestāžu funkciju optimizāciju, nosakot par vienotu cilvēkresursu attīstību atbildīgo institūciju, kas izvērtēs neaizpildīto štata vietu nepieciešamību un izveidoto štata vietu skaita atbilstību veicamajiem uzdevumiem.

1.14. Nodrošināsim labāka regulējuma politikas īstenošanu, izvērtēsim tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, pārskatīsim un vienkāršosim birokrātiskās procedūras, ieviešot elektroniskos pakalpojumus un elektronisko dokumentu apriti un veiksim nepieciešamos pasākumus visu valsts informācijas sistēmu savstarpējai savietojamībai un informācijas apmaiņai.

1.15. Nodrošināsim attīstības plānošanas dokumentu savstarpēju saskaņotību un atbilstību Nacionālajam attīstības plānam, kā arī sasaisti ar plānotā īstenošanai pieejamajiem resursiem, lai veicinātu politikas pārmantojamību, stabilitāti, prognozējamību un valsts ilgtspējīgu attīstību.

1.16. Nodrošināsim pilnīgas informācijas sniegšanu par sagatavošanā esošajiem lēmumu projektiem, un vispusīgu plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu ietekmes izvērtējumu, kā arī noteikto dokumentu aprites un lēmumu pieņemšanas procedūru ievērošanu.

1.17. Uzlabosim tiesību jaunrades procesa plānošanu un normatīvo aktu izstrādes koordināciju starp valsts pārvaldes institūcijām, lai nodrošinātu tiesību aktu projektu savstarpēju saskaņotību un atbilstību valsts tiesību sistēmai.


Reģionālā politika

1.18. Nodrošināsim reģionālās reformas pabeigšanu, konsultējoties ar Latvijas Pašvaldību savienību pieņemsim jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas plānu un izstrādāsim visus novadu izveidei nepieciešamos tiesību aktus, izveidojot attīstīties spējīgas teritorijas, kuras spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.

1.19. Nodrošināsim vienmērīgu visas valsts teritorijas attīstību, palielinot attiecīgo reģionālo un vietējo pārvaldes institūciju lomu attīstības prioritāšu izvēlē atbilstoši Nacionālā attīstības plāna prioritātēm.

1.20. Nodrošināsim kvalitatīvu valsts un pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās procedūras, un nodrošināsim secīgu to ieviešanu.

1.21. Nodrošināsim visu teritorijas plānojumu un apbūves noteikumu pieejamību Internetā.


Sabiedrības līdzdalība

1.22. Nodrošināsim pilsoniskās sabiedrības iesaisti iespējami agrā plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādes stadijā, sniedzot informāciju par projektu izstrādes iecerēm un līdzdalības iespējām, t.sk. internetā.

1.23. Grozīsim normatīvos aktus, lai vienkāršotu biedrību nodibinājumu un sabiedriskā labuma organizāciju statusa iegūšanu.

1.24. Turpināsim sadarbību ar sociālajiem partneriem, pilnveidojot trīspusējā dialoga formu, partneru kompetences sadalījumu un panākto vienošanos izpildes kārtību. Noteiksim sadarbības principus īpašos sociālās un ekonomiskās situācijas saasināšanās apstākļos.

1.25. Izveidosim komisiju no nozaru asociāciju, ārvalstu investoru padomes, darba devēju konfederācijas, arodbiedrību pārstāvjiem, kā arī nozīmīgākajiem ekonomikas ekspertiem un kuras uzdevums būs saskaņot un izvērtēt un sniegt priekšlikumus valdības īstenoto programmu makroekonomikas stabilizēšanai, konkurētspējas nodrošināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un eksporta veicināšanai.

1.26. Veicināsim sabiedrības integrāciju, īstenojot valsts un starptautiskas programmas un projektus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un iecietības veicināšanai.


2. Sociālā politika

Valdības politikas prioritāte ir samazināt atšķirību starp nabadzīgākajām un bagātākajām iedzīvotāju grupām, vienlaikus neierobežojot uzņēmējdarbības attīstību.

Pilnveidosim sociālās palīdzības un valsts sociālo pakalpojumu sistēmu:

2.1. Uzlabosim pakalpojumu pieejamību pakalpojuma saņēmēja dzīves vietā.

2.2. Uzlabosim pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar ierobežotu funkcionēšanu.

2.3. Nodrošināsim rehabilitācijas pasākumus personām ar draudošu invaliditāti.

2.4. Nodrošināsim, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš gūst ienākumus tiek reģistrēts kā veselības aprūpes sistēmas dalībnieks, veicot solidaritātes iemaksu veselības aprūpes bāzes finansējuma nodrošināšanai.


Uzturēsim sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un veicināsim tās attīstību:

2.5. Ieviesīsim neapliekamo minimumu strādājošo pensionāru algām.

2.6. Turpināsim fondēto pensijas sistēmas ieviešanu, nepaplašinot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas.

2.7. Nepalielināsim izdienas pensiju saņēmēju loku.

2.8. Turpināsim palielināt piemaksas pensionāriem par nostrādātajiem gadiem.

2.9. Paaugstināsim minimālo pensiju.

2.10. Izstrādāsim un ieviesīsim invaliditātes pensiju indeksāciju.

2.11. Samazināsim bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņu no 9 uz 6 mēnešiem.

2.12. Pārskatīsim iztikas minimuma groza struktūru atbilstoši esošajai mājsaimniecības patēriņa struktūrai.


Veicināsim darba tiesisko attiecību normatīvās bāzes pilnveidošanu

2.13. sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāsim un pieņemsim jaunu koncepciju minimālās darba samaksas noteikšanai sākot ar 2010.gadu.

2.14. Veicināsim jaunu darba vietu radīšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

2.15. Iesaistot pašvaldības, radīsim iespēju skolēnu nodarbināšanai skolas brīvlaikā.

2.16. Veicināsim darba un ģimenes dzīves apvienošanas iespējas.

2.17. Attīstīsim darba tiesisko regulējumu atbilstoši darba tirgus prasībām – nodrošināsim par uzņēmuma līdzekļiem apmācīto darbinieku turpmāku strādāšanu savā uzņēmumā.

2.18. Veicināsim darba tiesisko attiecību un sociālā nodrošinājuma iespējas atsevišķām šobrīd nenodrošinātām profesiju grupām (celtniecībā, bērnu auklēm).

2.19. atbalstīsim darba devējiem un darbiniekiem savstarpēji izdevīgu mobilitātes principa ieviešanu.


Uzlabosim ģimeņu ar bērniem un jauniešu dzīves apstākļu kvalitāti

2.20. Pakāpeniski paplašināsim brīvpusdienu saņēmēju loku skolās no 1.līdz 4.klasei.

2.21. Nodrošināsim pāreju no vispārējā bērnu pabalsta uz pabalstu bērniem, kas aug trūcīgās ģimenēs.

2.22. Palielināsim finansējumu mācību līdzekļu iegādei.

2.23. Turpināsim veidot bērnu rotaļu un attīstības centrus īslaicīgai bērnu pieskatīšanai, nodrošinot aukļu pieejamību visos reģionos.

2.24. Turpināsim pilnveidot ārpusģimenes aprūpes sistēmu, nodrošinot bērnu iespējas augt ģimeniskā vidē un bērnu namos augušu bērnu iespējas apgūt patstāvīgas dzīves prasmes.

2.25. Izveidosim jaunatnes organizāciju finansiālā atbalsta mehānismu un attīstīsim pakalpojumus un infrastruktūru pašvaldībās atbilstoši jauniešu interesēm un vajadzībām.

2.26. Pilnveidosim atbalsta mehānismu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, paredzot sociālās garantijas, palielinot un diferencējot atlīdzības apmēru.

2.27. Paplašināsim valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loku, iekļaujot bez vecāku gādības palikušos bērnus, kas nav beiguši vidusskolu.

2.28. Atbalstīsim pašvaldību pasākumu kopumu sociālā riska grupām pakļauto personu iesaistīšanai sabiedrības dzīvē un līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā.


3. Izglītība

Nodrošināsim kvalitatīvu, tagadnes un nākotnes prasībām atbilstošu visu līmeņu izglītības sistēmas attīstību.

3.1. Veiksim vispārējās vidējās izglītības sistēmas sakārtošanu, nodrošinot mērķu un finanšu līdzekļu plānošanu, tai skaitā skolotāju darba samaksas un darba slodzes sistēmas pilnveidošanu.

3.2. Tuvināsim attaisnoto izdevumu par izglītību apjomu reālajām izmaksām.

3.3. Izstrādāsim pasākumus, lai risinātu vidējās izglītības mācību satura un kvalitātes un mācību līdzekļu nodrošinājuma problēmas. Turpināsim vispārējās izglītības iestāžu dabaszinātņu kabinetu aprīkošanu ar modernu aprīkojumu.

3.4. Ieviesīsim valsts nodrošinātus bezmaksas mācību līdzekļus, izmantojot skolu bibliotēku sistēmu.

3.5. Nodrošināsim augstskolu programmu atbilstību Latvijas darba tirgus un starptautiskajām prasībām, paredzot regulāru programmu un valsts budžeta finansēto vietu skaita pasūtījuma aktualizāciju.

3.6. Tuvināsim profesionālo izglītību darba tirgus prasībām. Apspriedīsim pakāpenisku uzsvaru maiņu no vispārējās uz profesionālo izglītību vidējās izglītības posmā.

3.7. Nodrošināsim Latvijas iedzīvotājiem pieeju tālākizglītībai, ieviešot efektīvi funkcionējošu mūžizglītības sistēmu.

3.8. Veicināsim valsts un pašvaldību institūciju iesaistīšanos, lai nodrošinātu ikvienam pirmsskolas vecuma bērnam iespēju iegūt kvalitatīvu pirmsskolas izglītību.

3.9. Novirzīsim ES fondu līdzekļus strādājošo produktivitātes un kvalifikācijas celšanai.

3.10. Veiksim pasākumus, lai celtu pedagogu kvalifikāciju.

3.11. Modernizēsim studiju virzienus un programmas atbilstoši darba tirgus prasībām, pilnvērtīgi iekļauties vienotā Eiropas augstākās izglītības telpā, un panāksim Latvijas augstākās izglītības rezultātu kvalitāti un konkurētspēju, starptautisko atpazīstamību un iekšējās sistēmas sakārtošanu.

3.12. Sekmēsim augstākās izglītības un zinātniskās darbības sasaisti, intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, atbalstot universitāšu, un jo īpaši - reģionālo augstskolu tapšanu par starptautiski konkurētspējīgiem zinātnes un tehnoloģijas attīstības centriem, ar kuriem sadarbojoties, attīstās citas valsts un privātās augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas.

3.13. Nodrošināsim atbilstošu valsts budžeta finansējuma pieaugumu augstskolām maģistratūras un doktorantūras studiju ciešākai sasaistei un pēctecībai (īpaši inženiertehnisko un dabaszinātņu programmās), zinātnes attīstībai un pētnieciskās bāzes un infrastruktūras nostiprināšanai, lai sasniegtu jauno zinātņu doktoru skaita pieaugumu.

3.14. Izveidosim mehānismu, kurā darba devēji Augstskolu rektoru padome un valdībā kā vidutājs noslēdz vienošanos par mācību vietu struktūras pakāpenisku pārveidošanu atbilstoši darba tirgus prasībām.


4. Veselība

Rīkosimies tā, lai Latvijas iedzīvotāju veselība un veselības aprūpes sistēma pēc iespējas ātrāk tuvinātos Eiropas valstu līmenim.

4.1. Uzsāksim aktīvu rīcību, lai iedzīvotāji veiktu profilaktiskus un regulārus veselības aprūpes pasākumus, ievērotu veselīgu dzīvesveidu, zinātu savas pacienta tiesības un veselības sistēmai nebūtu jānodarbojas ar jau neatgriezenisku seku novēršanu.

4.2. Sakārtosim stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sistēmu, organizējot - daudzprofilu un specializētās slimnīcas, aprūpes slimnīcas, rehabilitācijas iestādes, sociālas aprūpes centru - darbību saskaņā ar to mērķiem.

4.3. Veicināsim tādu veselības aprūpes politiku, kas orientēta uz savlaicīgu un pēctecīgu medicīnisko pakalpojumu pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas un nepieciešamā pakalpojuma veida.

4.4. Uzlabosim medicīnisko pakalpojumu apmaksas sistēmu, lai ārstniecības iestādes saņemtu adekvātu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, tai pat laikā nesamazinot maznodrošināto iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvus valsts apmaksātus pakalpojumus.

4.5. Celsim Latvijas ārstu, medmāsu un citu ārstniecības personu profesiju prestižu un veiksim atalgojuma sistēmas pilnveidošanu, tuvinot to Eiropas līmenim.

4.6. Turpināsim vienota neatliekamās palīdzības dienesta izveidošanu un uzlabosim tā sadarbību ar ārstniecības iestāžu neatliekamās palīdzības nodaļām un pilnveidosim darbu ar ģimenes ārstiem.

4.7. Pilnveidosim ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu sistēmu, kā arī veiksim turpmākus pasākumus zāļu kompensācijas mehānismu uzlabošanai.

4.8. Izstrādāsim Lauku ģimenes ārstu prakšu vietu attīstības pasākumu plānu.

4.9. Izvērtēsim tiešās pieejamības speciālistu darba organizācijas kārtību.

4.10. Nodrošināsim ārstniecības personu līdzdiploma un pēcdiploma apmācības pilnveidošanu.


5. Tautsaimniecība un finanses

Valdības prioritāte ir panākt pozitīvas pārmaiņas tautsaimniecībā

5.1. Īstenosim virzību uz Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi Latvijā, galveno uzsvaru liekot uz inflācijas pieaugumu tempu rādītāju samazināšanos, lai nodrošinātu eiro ieviešanu pārredzamā laika periodā. Nodrošināsim Eiro ieviešanu kā valsts stratēģisko mērķi, panākot kvalitatīvas pārmaiņas visās tautsaimniecības jomās.

5.2. Samazināsim administratīvos šķēršļus un slogu attīstot ārpakalpojumus un publiskās privātās partnerības iniciatīvas.

5.3. Izstrādāsim valsts tautsaimniecības attīstības pamatnostādnes, lai sasniegtu augsti attīstītas valsts līmeni un regulāri novērtēsim sasniegto rezultātu.

5.4. Izstrādāsim finanšu pakalpojumu eksporta veicināšanas programmu, attīstīsim
Rīgu kā reģionālu finanšu centru, veidosim Latvijā maksimāli labvēlīgu
vidi starptautiskā kapitāla pārvaldīšanai un ārvalstu klientu apkalpošanai.


Enerģētika

Valsts enerģētiskā drošība un energoefektivitāte

5.5. Izstrādāsim pasākumus, lai samazinātu atkarību no importētajiem energoresursiem, ārējo ekonomisko procesu ietekmi uz energonesēju izmaksu kāpumu un nodrošinātu enerģētisko neatkarību, īstenojot jaunas bāzes jaudas elektrostacijas projektu.

5.6. Nodrošināsim izvērtētu un pamatotu administratīvi regulējamu tarifu noteikšanu, novēršot politisku lēmumu ietekmi un nodrošinot enerģētikas nozares uzņēmumu maksātspēju un attīstību.

5.7. Sagatavosim priekšlikumus komunālo maksājumu pieauguma negatīvo seku samazināšanai valsts un pašvaldību sektorā.

5.8. Izstrādāt pasākumu kopumu pašvaldību un maznodrošināto iedzīvotāju atbalstam samazinot energoresursu cenu kāpuma negatīvās sekas.

5.9. Sagatavosim rīcības plānu, lai palielinātu enerģētikas jaudu ģenerēšanu, ievērojot celtniecības termiņus un secību, primāro energoresursu pieejamību un dažādību, kā arī pieejamos finanšu resursus.

5.10. ES struktūrfondu līdzekļus maksimāli izmantosim, lai atbalstītu investīcijas energoefektivitātes projektos un energotaupīgā politikā valsts un pašvaldību sektorā, nodrošinot vismaz 200 daudzdzīvokļu māju siltināšanu.

5.11. Konsekventi palielināsim biomasas un citu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru lokālajās koģenerācijas stacijās, sasniedzot 7 % īpatsvaru no kopējā elektrības patēriņa.

5.12. Nodrošināsim 5 % obligāto biodegvielas piejaukumu transporta degvielai.


Būvniecība un mājoklis

5.13. Nodrošināsim vienotas būvniecības politikas izstrādi un ieviešanu, tai skaitā novēršot iesaistīto institūciju sadrumstalotību un funkcionālo pārklāšanos un izveidojot koordinētu un integrētu būvniecības pārvaldes un kontroles sistēmu, kas ļautu nodrošināt būvniecības kvalitātes kontroli un vides prasību ievērošanu.

5.14. Modernizēsim Latvijas būvnormatīvu sistēmu reglamentējot minimālās prasības būvju funkcionalitātei; pilnveidosim būvniecības Nacionālo standartizācijas, kā arī pārraudzības sistēmu.

5.15. Veicināsim sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu, energoefektīvu būvniecību, pilnveidosim normatīvo aktu sistēmu būvniecībā.

5.16. Nodrošināsim visīsākajos termiņos kvalitatīvu teritorijas plānojumu izstrādi visās Latvijas pašvaldībās, ievērojot normatīvajos aktos noteikto procedūru ievērošanu un īstenosim visu teritoriālo plānojumu un apbūves noteikumu publisku pieejamību internetā.

5.17. Stimulēsim energoefektivitātes projektu realizāciju daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, lai uzlabotu dzīves apstākļus un minimizētu apsaimniekošanas izmaksas; īstenosim daudzdzīvokļu māju renovācijas un energoefektivitātes uzlabošanas valsts atbalsta programmu, vienlaikus palielinot kopīpašnieku ieinteresētību un atbildību.

5.18. Veicināsim dzīvojamo ēku, kuras ir kultūrvēsturiski pieminekļi, atjaunošanu, ieviešot nodokļu atvieglojumus, valsts un pašvaldības subsīdijas šo namu sakārtošanai.

5.19. Veicināsim līdzsvarota īres tirgus veidošanos, ar valsts un pašvaldību atbalstu stimulējot īres namu un sociālo māju būvniecību, vienlaikus izvēršot publisko-privāto partnerību.

5.20. Nodrošināsim apkārtējās vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

5.21. Izstrādāsim un īstenosim dzīvojamo ēku pārvaldīšanas politiku, veidojot sektorā godīgai konkurencei labvēlīgu vidi.


Satiksme, transports, sakari, komunikācijas

Nozares prioritātes ir droši datortīkli, kvalitatīvi transporta pakalpojumi un moderni pasta pakalpojumi.

5.22. Nodrošināsim stabilu, prognozējamu un augošu transporta infrastruktūras jomas finansēšanu. Piesaistīsim ES fondu līdzekļus un valsts līdzfinansējumu, izmantosim publiskās-privātās partnerības modeli autoceļu un dzelzceļa objektu būvniecībai, rekonstrukcijai un attīstībai.

5.23. Nodrošināsim, ka tiek palielināta degvielas akcīzes nodokļa daļa transporta infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai atbilstoši likumā „Par autoceļiem” noteiktajam.

5.24. Palielināsim ikgadējo finansējumu valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas programmai novadu atbalstam

5.25. Veicināsim konkurenci autoceļu nozarē, piesaistot jaunus autoceļu būves uzņēmumus un darbaspēku, tādējādi sekmējot ekonomisku un kvalitatīvu autoceļu būvi un rekonstrukciju.

5.26. Turpināsim projektu sagatavošanu un realizāciju ātrsatiksmes ceļu tīkla attīstībai Latvijā noslogotākajos valsts galveno autoceļu posmos: t.s. „Maskavas šosejas” posma būvniecību posmā Tīnūži – Koknese, A2/E77 rekonstrukciju posmā Rīga –Sēnīte, A7/E67 būvniecību posmā Ķekavas apvedceļš, A4/E67 rekonstrukciju posmā Baltezers – Saulkalne, A8/E77 rekonstrukciju posmā Rīga – Jelgava, A5/E77 rekonstrukciju posmā Rīgas apvedceļš un A10/E22 rekonstrukciju posmā Jūrmalas apvedceļš.

5.27. Lai uzlabotu kravas transportlīdzekļu satiksmi un atvieglotu robežšķērsošanas procedūras uz Latvijas un Krievijas robežas, rekonstruēsim maršruta A6 posmu Jēkabpilī; pabeigsim posma Jēkabpils – Varakļāni rekonstrukciju, pabeigsim pēc būtības jauna ceļa Ludza – Terehova izbūvi, veiksim pasākumus pie Terehovas un Grebņevas RKP, lai uzlabotu kravas transportlīdzekļu apkalpošanu pirms robežšķērsošanas procedūras.

5.28. Izbūvēsim speciālus autopārvadājumu kontrolei paredzētus kontroles laukumus pie valsts galvenajiem autoceļiem.

5.29. Lai nostiprinātu Latvijas kā starptautiska finanšu biznesa un tūrisma centra statusu, uzsāksim pēc būtības jaunas starptautiskās lidostas „Rīga” celtniecību, ar mērķi lidostā „Rīga” sasniegt 30 miljonu pasažieru apgrozījumu nākotnē, bet trīs gadu laikā pārsniegt 5 miljonu pasažieru apgrozījumu gadā, saglabājot nemainīgi augstu kvalitātes līmeni pasažieru un kravu apkalpošanā un lidojumu drošībā.

5.30. Palielināsim konkurenci aviācijas nozarē, piedāvājot lidostas nodevas atlaides jauniem reisiem, piesaistot Latvijai arvien jaunas aviosabiedrības, atklājot jaunus tiešo lidojumu maršrutus, stimulējot lidostas „Rīga” kļūšanu par aviokompāniju bāzes lidostu, mazinot kādas aviokompānijas dominējošo stāvokli un veicinot tālāku aviobiļešu cenu samazināšanos.

5.31. Efektīvas un koordinētas valsts aviācijas politikas nodrošināšanai un reģionālo lidostu attīstībai, izveidosim vienotu valsts akciju sabiedrību, kurā ietilps lidosta „Rīga”, Daugavpils, Liepājas un Ventspils lidostas un VAS „Latvijas gaisa satiksme”.

5.32. Lai nodrošinātu pasažieru maksimāli ērtu un ātru nokļūšanu lidostā „Rīga”, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un transporta uzņēmumiem, veicināsim sabiedriskā transporta piekļuves lidostai „Rīga” sistēmas attīstību.

5.33. Minimizēsim „melnos punktus” uz autoceļiem, turpināsim neaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības paaugstināšanas pasākumu īstenošanu, izbūvēsim gājēju un velosipēdistu celiņus un pārejas divos līmeņos vietās ar intensīvu gājēju satiksmi.

5.34. Palielināsim Autotransporta inspekcijas darbības kapacitāti, nodrošinot pasažieru un kravu autopārvadājumu kvalitātes un drošības standartu ieviešanu.

5.35. Sastrēgumu mazināšanai uz autoceļiem un tiltiem, kā arī nodrošinot videi draudzīga transporta attīstību, palielināsim dzelzceļa pasažieru pārvadājumu īpatsvaru; turpināsim pasažieru vilcienu parka modernizāciju un atjaunošanu, turpināsim dzelzceļa staciju un peronu rekonstrukciju, nodrošinot to pieejamību arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

5.36. Veicināsim “Rail Baltic” projekta īstenošanu, lai nodrošinātu Latvijas pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas dzelzceļa transporta sistēmā. Veicināsim kravu pārvadājumu pa dzelzceļu īpatsvaru, nosakot konteineru kravu pārvadājumus pa dzelzceļu par prioritāti.

5.37. Sadarbībā ar Rīgas domi izstrādāsim mobilitātes plānu, lai ierobežotu transporta sastrēgumu pieaugumu uz svarīgākajām maģistrālēm, uzsāksim Daugavas Ziemeļu šķērsojuma izbūvi un sasaisti ar „Via Baltica”, pie dzelzceļa stacijām Rīgā attīstīsim „Park&Ride” tīklu.

5.38. Nodrošināsim vienotu satiksmes maršrutu plānošanu, uzlabojot maršrutu plānošanu reģionos un saskaņojot transporta kustības laikus.


Sakari un komunikācijas

5.39. Pieņemsim SIA ”Lattelekom” privatizācijas noteikumus, kas paredz valsts daļu pārdošanu par maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, novēršot monopolcenu veidošanos mobilajiem un fiksētajiem sakariem, bet panākot uzņēmuma konkurētspēju starptautiskā līmenī.

5.40. Lai nodrošinātu preses izdevumu piegādes pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, nodrošināsim iespēju segt VAS „Latvijas pasts” preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radītos zaudējumus no valsts budžeta līdz universālā pakalpojuma ieviešanas brīdim.

5.41. Lai palielinot pasta pakalpojumu klāstu un uzlabotu pasta pakalpojumu piegādes drošību, izveidosim „Pasta banku” un veicināsim modernu pasta pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā.

5.42. Projekta „Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos” ietvaros ieviesīsim platjoslas tīklus, lai nodrošinātu iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam visā valsts teritorijā izmantot patstāvīga pieslēguma elektronisko sakaru, tai skaitā interneta pakalpojumus.

5.43. Nodrošināsim valsts pārvaldes sektorā uzkrātās informācijas atkalizmantošanu.

5.44. Noteiksim un konsekventi atbalstīsim IKT jomas attīstībai prioritārās valsts informācijas sistēmas un tās integrējošus servisus.

5.45. Nodrošināsim datu un datortīklu aizsardzību izstrādājot vienotas datortīklu aizsardzības politikas principus un pieejas, t.sk. ieviešot vienotu kibernoziegumu aizsardzības sistēmu.

5.46. Sakārtosim un pilnveidosim Elektroniskās ziņu apstrādes jautājumus Iedzīvotāju reģistrā – dzīvesvietas deklarēšana, Iedzīvotāju uzskaites un migrācijas procesu dokumentācijas optimizācijai.


Budžeta politika un inflācijas ierobežošanas pasākumi

5.47. Īstenosim fiskālo politiku, t.sk. arī pretinflācijas plānu, kas novērsīs ekonomikas pārkaršanas draudus un nodrošinās stabilu un vienmērīgu makroekonomisko izaugsmi. Nodrošināsim konsekventu virzību uz valsts budžeta proficīta izveidošanu, saglabājot zemu valsts parāda līmeni.

5.48. Turpināsim realizēt vidēja termiņa (3 gadi) valsts budžeta plānošanu, nodrošinot finansējuma sasaisti ar ministriju un plānošanas reģionu stratēģiskajiem plāniem un budžeta izlietojuma plānojumu teritoriālā griezumā, tādējādi panākot valsts finanšu līdzekļu racionālu un efektīvu izmantošanu policentriskai attīstībai atbilstoši valdības definētajām prioritātēm. Orientēsim valsts budžetu uz attīstības veicināšanu patēriņa apmierināšanas vietā. Sniegsim valsts atbalstu ES līdzfinansētiem projektiem, kuri nodrošina publiskos pakalpojumus.

5.49. Turpināsim pāreju uz uzkrāšanas grāmatvedības principu valsts budžeta izstrādē.

5.50. Turpināsim vienotas darba samaksas sistēmas ieviešanu visā publiskajā sektorā, nodrošinot konkurētspējīgu darbinieku atalgojumu un sociālās garantijas.

5.51. Sagatavosim un īstenosim ES fondu „pretinflācijas plānu”, izvērtējot projektu prioritāri, kas ļaus novērst nesamērīgu sadārdzinājumu veidošanos ES fondu projektos. Lai attīstītu konkurenci preču un pakalpojumu tirgū veicināsim starptautiskos iepirkumu konkursus.


Konkurētspējas nodrošināšana, uzņēmējdarbības vides uzlabošana un eksportu veicinošie pasākumi

5.52. Izstrādāsim preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes programmu, kura paredzētu valsts stimulējošu politiku konkrētajās tautsaimniecības nozarēs, it sevišķi ar tranzītu saistītajās nozarēs un nozarēs ar lielu pievienoto vērtību, kas nodrošinātu ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanos.

5.53. Nodrošināsim reālu e-pārvaldes darbību, pakāpeniski ieviešot elektroniski izpildāmas administratīvās procedūras visās valsts un pašvaldību institūcijās un panākot situāciju, ka gadījumos, ja noteikta atskaite ir iesniedzama vairākās valsts iestādēs, uzņēmējs to iesniedz tikai vienā valsts iestādē.

5.54. Ieviesīsim publisko-privāto partnerību. Atbalstīsim projektu sagatavošanu un ieviešanu vispirms transporta un sociālajā infrastruktūrā, kā arī nozarēs, kuras nesaņem atbalstu no ES fondiem. Nodrošināsim neatliekamu Publiskās privātās partnerības likuma pieņemšanu un pakārtoto tiesību aktu apstiprināšanu.

5.55. Pilnveidojot konkurētspējas likumdošanu, nodrošināsim godīgai konkurencei labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Stingri kontrolēsim monopoluzņēmumus un apkarosim jebkuru karteļu rašanos. Radīsim brīvas konkurences apstākļus pašreizējās monopolnozarēs.

5.56. Pilnveidosim patērētāju tiesību aizsardzības institūciju darbību, kas nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzību un pasargātu patērētājus no nekvalitatīvu un veselībai bīstamu preču vai pakalpojumu izmantošanas.


Nodokļu politika, valdības rezerves fonda izveide

5.57. Īstenosim skaidru un saprotamu nodokļu politiku, veidosim precīzu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas.

5.58. Izstrādāsim instrumentu – nodokļu modelēšanu, ar kuru palīdzību iespējams novērtēt nodokļa politikas izmaiņas ietekmi uz dažādām nodokļu maksātāju kategorijām, atkarībā no viņu ienākumiem.

5.59. Paaugstināsim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos ieņēmumus un atvieglojumus par apgādībā esošu personu, vienlaikus uzlabojot nodokļu iekasēšanu; noteiksim nodokļu atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu vienādā līmenī ar paša maksātāja neapliekamo minimumu.

5.60. Izstrādāsim tādu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu, kurš paredzētu nodokļa iekasēšanu no visiem pamatoti apliekamiem iedzīvotāju ienākumiem.

5.61. Neatbalstīsim uzņēmumu ienākuma nodokļu bāzes un likmes harmonizāciju Eiropas Savienībā.

5.62. Atsevišķās tautsaimniecības nozarēs izstrādāt Uzņēmumu ienākuma nodokļu atvieglojumus komercsabiedrībām, kuras reinvestē peļņu uzņēmumu attīstībā.

5.63. Pilnveidosim nekustamā īpašuma nodokļa un īpašuma reģistrācijas nodevas noteikšanas kārtību, ietverot nodokļa maksājumos visus apgrūtinājumus, tai skaitā tos, kas izriet no dabas un kultūras objektu saglabāšanas prasībām un veicinātu īpašuma efektīvu izmantošanu. Ierosināsim likumdošanā atsevišķām maznodrošinātām iedzīvotāju kategorijām iespēju uzkrāt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par savu vienīgo dzīves vietu kā saistības līdz jebkādai īpašuma statusa maiņai.

5.64. Aktīvi vērsīsimies pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, PVN izkrāpšanu, aplokšņu algām un privātpersonu ienākumu slēpšanu; šīs cīņas mērķis ir nodrošināt godīgu uzņēmumu konkurētspēju.

5.65. Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, realizēsim efektīvu mehānismu fizisko personu ienākumu kontrolei, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu sākumdeklarācijām.

5.66. Nodrošināsim rezultatīvu Valsts ieņēmumu dienesta darbu ES kopējā tirgus apstākļos; lai apkarotu kontrabandu starptautiskās PVN krāpšanas un citas nodokļu nemaksāšanas shēmas.

5.67. Pilnveidosim patērētāju tiesību aizsardzības institūciju darbību un veiksim efektīvu tirgus uzraudzību un pasargāsim patērētājus no riskiem un apdraudējuma viņu dzīvībai, veselībai un personas mantai, kas varētu rasties prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu izmantošanas dēļ.


Zemkopība un mežsaimniecība

Veicināsim Latvijas lauku, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru nozīmību valsts ekonomiskās stabilizācijas un ilgtermiņa attīstības procesā

5.68. Ieviesīsim efektīvu lauksaimniecības un mežsaimniecības risku vadības sistēmu.

5.69. Atbalstīsim tikai tādu meža politiku, kas nodrošina mežsaimniecības nozares produktivitātes pieaugumu, vienlaikus ievērojot vides aizsardzības un ilgtspējīgas mežu saglabāšanas prasības.

5.70. Modernizēsim un restrukturizēsim lauku saimniecības, attīstot nozaru konkurētspēju, produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību.

5.71. Īpaši uzmanību vērsīsim tādas politikas īstenošanai, kas vērsta uz ražošanas apjomu palielināšanos un ražošanas dažādošanu lauku apvidos, vienlaikus veicinot arī inovatīvu un eksportspējīgu produktu ražošanu.

5.72. Nodrošināsim, ka Eiropas Savienības atbalsts un valsts finanšu līdzekļi ir orientēti uz sociālekonomiskās situācijas ilgtermiņa uzlabošanu visos Latvijas reģionos.

5.73. Sniegsim atbalstu zivsaimniecības dabisko resursu atjaunošanai un nozares modernizācijai, konkurētspējas veicināšanai gan iekšējā, gan ārējos tirgos.

5.74. Aktīvi piedalīsimies Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pārveidošanas procesos, vienlaikus mazinot administratīvos šķēršļus un slogu Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai Latvijā.

5.75. Izstrādāsim pasākumu kopumu, kas orientēts uz drošas un nekaitīgas pārtikas apriti, nodrošinot arī patērētāju tiesību aizsardzību.


Inovācijas un zinātne

Būtiski palielināsim zinātnes un inovāciju lomu konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai.

5.76. Nodrošināsim izsvērtu un sabalansētu bāzes finansējumu visām zinātnes nozarēm un konsekventi to palielināsim.

5.77. Nodrošināt Zinātniskās darbības likuma normu ieviešanu un stabilu finansējuma palielinājumu prioritāriem pētījumiem.

5.78. Izstrādāsim pasākumus, lai nodrošinātu pēcdoktorantūras (postdoc) pētniecības atbalstu vismaz piecu gadu garumā.

5.79. Uzsāksim akadēmiskās vides reformu, veicinot tās atvērtību un jaunu zinātnieku ienākšanu, vienlaikus samazinot korporatīvo saišu nozīmi un administratīvo slogu.

5.80. Paaugstināsim Inovāciju rosināšanas centra kapacitāti tehnoloģiju auditu, tehnoloģiju piedāvājumu un tehnoloģiju pieprasījumu izvērtējuma jomā.

5.81. Sagatavot priekšlikumus, lai palielinātu to uzņēmumu skaitu, kas saņēmuši riska kapitāla investīcijas.

5.82. Popularizēsim zinātnes sasniegumus sabiedrībā, veidojot sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, raisot jauniešu interesi par zinātnes studijām.

5.83. Nodrošināsim medicīnas zinātnes, inovatīvu tehnoloģiju (e-veselības) un risinājumu atbalstīšana un ieviešana veselības aprūpē.

5.84. Veidosim zināšanu sabiedrības pilnvērtīgai attīstībai Latvijā nepieciešamo informācijas bāzi, kā arī nodrošināsim latviešu valodas kā nacionālās identitātes pamata saglabāšanu un attīstību un dzīvotspēju elektroniskajā vidē, uzsākot Latvijas Nacionālās digitālās enciklopēdijas projekta izstrādi.

5.85. Atbalstīsim zinātniskās pētniecības struktūras izveidošanu tautsaimniecības attīstības analīzes un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, balstoties uz mūsdienīgām metodēm un instrumentiem.


6. Nodarbinātība un darbaspēka migrācija

Nodrošināsim Latvijas tautsaimniecības sabalansētai attīstībai nepieciešamo darbaspēka struktūru.

6.1. Lai risinātu darbaroku trūkumu ekonomikā, īpaši valsts tautsaimniecības prioritārajās nozarēs, veicināsim ilgāku pensijas vecumu sasniegušo palikšanu darba tirgū vienlaicīgi būtiski no 9 līdz 6 mēnešiem samazinot bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņu.

6.2. Pamatotas nepieciešamības gadījumā, noteiksim kvotas darbaspēka ievešanai atsevišķās nozarēs no valstīm, ar kurām Latvijai būs noslēgts divpusējs līgums par savstarpējās migrācijas nosacījumiem.

6.3. Izstrādāsim programmu, kuras mērķis būs nepieļaut „sociālo” imigrantu skaita pieaugumu Latvijā.

6.4. Nodrošināsim izmaiņas darba tiesiskās attiecības regulējošajos normatīvajos aktos un izstrādāsim plašu informatīvo kampaņu, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti, kā arī atgriešanos no ekonomiskās emigrācijas ārvalstīs, vienlaikus nodrošinot darba ņēmēju un darba devēju tiesību aizsardzību.


7. Drošība

Iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu balstīsim uz tiesībsargājošo institūciju pārveidi no represīvām iestādēm par pakalpojumu sniedzējām institūcijām.

7.1. Nodrošināsim sabiedrības interešu ievērošanu policijas prioritāšu noteikšanā un vadībā, pārejot no reaktīvas darbības un palielinot preventīvo pasākumu sakaitu.

7.2. Lai atgūtu un iemantotu sabiedrības uzticību turpināsim pakāpenisku, bet konsekventu un ar resursiem pastiprinātu tiesībsargājošo dienestu reformu ar mērķi nodrošināt to sniegto pakalpojumu atbilstību sabiedrības drošības vajadzībām, novēršot funkciju dublēšanos un vienlaikus apstādinot kvalitatīvākā darbaspēka aizplūšanu no tiesībsargājošajām un ugunsdzēsības un glābšanas iestādēm, kompleksi risinot atalgojuma, sociālo garantiju, tālākizglītības un materiāli tehniskās apgādes jautājumus.

7.3. Noteiksim, ka sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem to mājās, uz ielas, ceļā un sabiedriskajās vietās ir prioritārais tiesībsargājošo iestāžu uzdevums, kas izvirza īpašas prasības pret to darbiniekiem – profesionalitāti, labu izglītību, godīgumu un vēlmi kalpot sabiedrībai.

7.4. Organizētās noziedzības, smago un ekonomisko noziegumu apkarošanai nepieciešams pilnveidot starpinstitūciju sadarbību, kā arī iekšējās drošības sistēmu.

7.5. Aktīvi vērsīsimies pret noziegumiem, kuros izmantotas augstās tehnoloģijas, pilnveidojot to apkarošanas sistēmas un veicinot atbildīgo valsts institūciju sadarbību šajā jomā.

7.6. Nodrošināsim ES ārējās robežas pilnvērtīgu kontroli, ieviešot un izpildot Šengenas līguma prasības, kā arī pilnveidosim robežkontroles punktu darbību, īpašu uzmanību pievēršot to infrastruktūras tālākai attīstībai.

7.7. Turpināsim vienotas un efektīvas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanu.

7.8. Izvērtēsim un uzraudzīsim izmaiņas iekšējās drošības situācijā, laicīgi identificējot un novēršot iespējamos riskus.

7.9. Ciešāk sadarbojoties ar pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, pastiprināsim cīņu pret narkotiku izplatīšanu, cilvēku tirdzniecību, vērsīsimies pret personām, kuras atsakās uzrādīt narkotiku iegūšanas avotus, kā arī ierosināsim īpašumu atsavināšanu, kas tiek izmantoti narkotiku un nelegālā alkohola izplatīšanai.

7.10. Pilnveidosim pazudušo personu meklēšanas sistēmu.

7.11. Bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem un nepilngadīgo noziedzības samazināšanai palielināsim Valsts policijas nepilngadīgo lietu inspektoru lomu, ciešāk sadarbojoties ar mācību iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskā labuma organizācijām.

7.12. Pilnveidosim Ceļu policijas darbu, ieviešot tehniskos līdzekļus satiksmes noteikumu ievērošanas kontrolei. Veidosim Ceļu policiju par pilnvērtīgu satiksmes drošības organizēšanas dalībnieku, paplašināsim policijas darbinieku tiesības piedalīties satiksmes drošības jautājumu koordinēšanā saistībā ar ceļu izbūvi, rekonstrukciju un uzturēšanu; veiksim preventīvos pasākumus, izglītojot sabiedrību par iespējamiem apdraudējumiem ceļu satiksmē un to novēršanu.

7.13. Novērsīsim Valsts policijas un citu iekšlietu iestāžu rīcībā esošo līdzekļu izmantošanu personas patvaļīgai ietekmēšanai; izveidosim neatkarīgu sūdzību izskatīšanas un iedarbīgu iekšlietu iestāžu kontroles sistēmu.

7.14. Pilnveidosim iekšlietu sistēmu, vienkāršojot iestāžu padotību un teritoriālo izvietojumu, nodrošinot caurskatāmai un iedarbīgai funkciju izpildei nepieciešamo darbinieku skaitu; veidosim caurredzamu lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un izpildes kontroles kārtību.

7.15. Pilnveidosim valsts un pašvaldību sadarbību policiju likumības un kārtības nodrošināšanā.

7.16. Izstrādāsim likumus un īstenosim pasākumus, lai uzlabotu satiksmes drošību ūdenstransportā.

7.17. Pārveidosim Iekšlietu ministrijas dienestus no tikai represīvām iestādēm arī par servisa sniedzējām institūcijām, kas kalpo sabiedrībai; dienestu darbības pamatā liksim profesionalitāti, labu izglītību, godīgumu un vēlmi kalpot sabiedrībai; pārmaiņu procesā ievērosim atklātību un sabiedrības līdzdalību, atgūstot un iemantojot sabiedrības uzticību.

7.18. Samazināsim vidējā līmeņa vadītāju skaitu, palielinot tiešo policijas funkcijas veicošo policijas darbinieku skaitu.

7.19. Lai paaugstinātu policijas darba efektivitāti un pieejamību, pārstrukturizēsim policijas teritoriālajās iestādēs strādājošo skaitu atbilstoši slodzei un sabiedrības drošības interesēm.

7.20. Izstrādāsim grozījumus Krimināllikumā un administratīvo sodu sistēmā, lai varētu efektīvāk cīnīties pret narkotisko, psihotropo un citu atkarību izraisošo vielu izplatību, kā arī iedarbīgi apkarot organizēto noziedzību, narkotisko vielu apriti, cilvēku tirdzniecību un nelikumīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju.

7.21. Veicināsim pārrobežu sadarbību starp Latvijas un kaimiņvalstu tiesībsargājošajām iestādēm. Pārstrukturizēsim Valsts robežsardzes dienestu tā, lai līdz ar pievienošanos Šengenas zonai un iekšējo robežu atvēršanas, nepieļautu nelegālo imigrāciju, nelegālo viesstrādnieku ieplūšanu valstī.


Valsts ārējās drošības pamatā liksim aktīvu un pilntiesīgu līdzdalību starptautiskajās organizācijas, kā arī stratēģiskas alianses veidošanu ar ASV.

7.22. Turpināsim aktīvi iesaistīties drošības politikas izstrādē un īstenošanā ES un NATO līmenī, veicinot sadarbību abu organizāciju starpā, kā arī stiprinot Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā.

7.23. Nodrošināsim valsts aizsardzības spēju turpmāku attīstību, turpinot pilnveidot profesionālo bruņoto spēku kaujas spējas un materiāli tehnisko bāzi, kā arī attīstot Zemessardzi kā efektīvu atbalsta instrumentu.

7.24. Turpināsim Latvijas līdzdalību starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās ANO, NATO vai ES vadībā, īpašu uzmanību veltot Latvijas spējai piedalīties starptautiskajās operācijās ar civilajiem ekspertiem.

7.25. Ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām atbalstīsim Jaunsardzes kustības turpmāku attīstību, veicinot jauniešu patriotisko audzināšanu, militāro zināšanu un fizisko spēju pilnveidošanu.


8. Ārpolitika

Latvijas ārpolitikas prioritātes ir – aktīva nacionālo, īpaši ekonomisko, interešu aizstāvēšana un valsts starptautiskās ietekmes palielināšana.

8.1. Aktivizēsim Latvijas nacionālo interešu aizstāvību Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, ratificēsim ES reformu līgumu, stiprināsim valsts administrācijas cilvēkresursu kapacitāti, tostarp sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī veidojot koalīcijas ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm.

8.2. Stiprināsim Latvijas enerģētisko drošību, piedaloties vienotas ES enerģētikas politikas veidošanā, vienlaikus attīstot darbu pie alternatīvu, nacionālajām interesēm atbilstošu risinājumu izstrādes.

8.3. Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvībai citās ES dalībvalstīs un trešajās valstīs pievērsīsim īpašu vērību, veicinot valsts konkurētspējas pieaugumu un ekonomiskās darbības ierobežojumu mazināšanu.

8.4. Turpināsim atbalstīt aktīvu ASV iesaisti reģionā, stimulējot investīciju apjoma pieaugumu, vienlaikus panākot vīzu paritātes principu ievērošanu.

8.5. Strādāsim pie ekonomisko attiecību ar Krieviju veicināšanas, nodrošinot līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu un aktivizējot Starpvaldību komisijas darbību, kā arī līdzdarbojoties ES un Krievijas dialogā.

8.6. Attīstīsim aktīvas divpusējās un daudzpusējās attiecības gan ar Baltijas jūras reģiona valstīm, gan Austrumeiropas valstīm (Baltkrievija, Ukraina, Moldova, Gruzija), gan valstīm, kurām piemīt liela vai pieaugoša starptautiska nozīme.

8.7. Turpināsim uzskatīt aktīvu ekonomisko interešu aizstāvēšanu un jaunu eksporta tirgu nodrošināšanu Latvijas precēm un pakalpojumiem par galveno ārpolitikas prioritāti.

8.8. Sekmēsim ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas ekonomikā, it sevišķi ar tranzītu saistītajās nozarēs un nozarēs ar lielu pievienoto vērtību.

8.9. Veiksim aktīvu lobija darbu, lai panāktu Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Turpināsim darbu dalībnieka statusa saņemšanai Latvijai prioritārajās OECD komitejās un darba grupās.

8.10. Izmantojot ES dalībvalsts statusa sniegtās priekšrocības, veicināsim ekonomiskās attiecības ar valstīm ārpus Eiropas Savienības, t.sk. ar ASV, Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Ķīnu, Japānu un citām valstīm.

8.11. Uzskatīsim spēju pilnvērtīgi pārstāvēt Latvijas ekonomiskās intereses par vienu no pamatkritērijiem jaunu vēstniecību atvēršanai reģionos ar strauju ekonomisko attīstību. Nodrošināsim esošās un paredzamās vēstniecības ar augsti profesionāliem ekonomiskajiem atašejiem.


9. Kultūra

Vienmērīga kultūras pakalpojumu klāsta nodrošināšana visā valstī, mazinot reģionālās atšķirības un atbalstot vietējo amatiermākslu, ir mūsu prioritāte.

9.1. Nodrošināsim materiālā kultūras mantojuma saglabāšanu, uzturot to atbilstoši visaugstākajiem kritērijiem, tostarp izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus un sekmējot publiskās – privātās partnerības projektus kultūras pieminekļu atjaunošanai un saglabāšanai.

9.2. Atbalstīsim Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma plašāku izplatību un izmantošanu, aktivizējot moderno informācijas un multimediju tehnoloģiju pielietošanu.

9.3. Atbalstīsim radošās industrijas, sekmēsim moderno tehnoloģiju izmantošanu radošo produktu izstrādē un atbalstīsim šo produktu eksportu.

9.4. Veicināsim mūsdienu latviešu autoru izcilāko oriģināldarbu izplatību starptautiskajā un nacionālajā arēnā, vienlaikus rosinot jaunās paaudzes interesi un zināšanas par latviešu klasiku.

9.5. Sekmēsim mazākumtautību iniciatīvu to kultūras tradīciju saglabāšanā un kopšanā, tādējādi bagātinot Latvijas kultūras dzīvi un veicinot starpkultūru dialogu.

9.6. Strādāsim pie latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas un ES oficiālās valodas attīstīšanas un saglabāšanas.

9.7. Turpināsim Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību, kā arī citu nozīmīgu kultūras objektu projektu īstenošanu, sabalansējot tos ar valsts ekonomiskās izaugsmes tempiem un vidēja termiņa valsts attīstības prioritātēm.

9.8. Atjaunosim programmu “Sakrālā tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošana” Latvijas garīgā un kultūrvēsturiskā mantojuma – Latvijas dievnamu – saglabāšanai un atdzimšanai, rekonstruēsim Rīgas Doma baznīcu un Aglonas Baziliku.


10. Vide

Saglabāsim vides bagātības un nodrošināsim Latvijas ilgtspējīgu attīstību

10.1. Pilnveidosim kompensāciju mehānismu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.

10.2. Uzlabosim vides aizsardzības kontroles institūciju darbību, nostiprinot to administratīvo veiktspēju un produktivitāti.

10.3. Nodrošināsim lietotās kodoldegvielas izvešanu no Latvijas, kā arī Baldones radioaktīvo atkritumu glabātuves drošību un atbilstību starptautiskajām prasībām.

10.4. Nodrošināsim Latvijas Republikas pilnvērtīgu iesaistīšanos starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, izveidojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu un sekmējot atjaunojamo energoresursu, energoefektīvu risinājumu un zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju attīstību.

10.5. Iesaistīsimies Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanā, lai samazinātu jūras eitrofikāciju un piesārņojumu ar bīstamajām vielām un nodrošināsim NATURA 2000 teritoriju apsaimniekošanu.

11. Fiziskās aktivitātes un sports

Radīsim apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai

11.1. Attīstīsim tautas sportu, bērnu un jauniešu fizisko sagatavotību, sekmējot reģionālo atbalsta centru izveidi un darbību jauno un talantīgo sportistu mācību un treniņu nodrošināšanai netālu no dzīvesvietām, nodrošinot visa veida resursu piesaisti, īpaši paplašinot publiskās-privātās partnerības iniciatīvas.

11.2. Pilnveidosim valsts sporta pārvaldīšanas institucionālo struktūru un funkcijas. Nodrošināsim efektīvu un koordinētu sporta politikas izstrādi un īstenošanu. Palielināsim nevalstisko organizāciju lomu sporta politikas veidošanā un realizēšanā, paredzot uzdevumu deleģēšanu sporta organizācijām. Turpināsim attīstīt sporta izglītības un sporta speciālistu sagatavošanas sistēmu.

11.3. Noteiksim, ka valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno kā pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, tā arī privātpersonu dibinātās izglītības iestādes un sporta klubi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

valdītis 17.09.2008 19:47
Ko tu Ivar esi darijis Latvijas labā? Samazinājisskolotāju nun ārstu algas, Latviju nolaidis līdz pazušanai... Ivar Godmani padomā vai tava vieta ir saeimā vai sētnieka amatā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Arvīds 24.12.2007 11:09
Jāmaina ir nodokļu sistēmu! Latvijā ir jaatjauno progresīvo ienākuma nodokli,kāds jo-
projām pastāv visās vecajās ES dalībvalstis un visās pasules attīstītākajās valstīs.Jāie-
vieš diferencētu pievienotās vērtibas nodokli,ar samazinātām likmēm pārtikas produk-
tiem un pirmās nepieciešamības precēm,kā tas tiek darīts lielākajā daļā pasaules vals-
tu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jandžs 23.12.2007 21:35
Man gadijās citur internetā lasīt psihologa C. G. Junga novērojumu: "Pamats visām gara slimībām ir izvairīšanās no nonovēršamām (legitimate) ciešanām". Es vēl pieliktu vārdu "nāvi". Kā saeimai, tā publikai būtu jāsaprot, ka latviešiem kā tādiem nav nemazākās cerības uz nākotni, bet laiks šā vai tā tos uz to vilks, lai cik tie klibo. Pašlaik liekas, ka tur nenonāksim. Varbūt šai neveiksmei kāds sakars ar mūsu laikmetu. Vai tad Godmanis nebija viens no pirmiem, kas pieņema patērētāju sabiedrības lozungus? Varbūt viņš sabiedrības mokas beigs barojot mūs ar patēramiem solījumiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Nesaprotu 21.12.2007 07:12
Kas Latvijā sapņo (fantazē) par enerģētiku ???

5.11. Konsekventi palielināsim biomasas un citu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru lokālajās koģenerācijas stacijās, sasniedzot 7 % īpatsvaru no kopējā elektrības patēriņa.

5.12. Nodrošināsim 5 % obligāto biodegvielas piejaukumu transporta degvielai.

Kam ienāca prātā nosaukt šos ciparus ???

5.6. Nodrošināsim ----- tarifu noteikšanu, novēršot politisku lēmumu ietekmi un nodrošinot ------ uzņēmumu maksātspēju un attīstību.

Kam ienāca prātā šis ģeniālais formulējums ???

Ja jaunās valdības erudīcija enerģētikā ir tik dziļa,
tad dabūsim Godmaņa krāsniņas ar turbīnām elektrības ražošanai.....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Franciskus - PP! 20.12.2007 17:43
"Liberālo" nejēdzību? Manuprāt pilnīgas muļķības. Protams, ka noziegumi pret īpašumu ir smagāki nekā pret cilvēka seksuālo integritāti. Halo!?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vai tiešām 19.12.2007 14:27
konkreti vienīgi savējiem? Naudu pastam un baznīcām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pelecis - pilsoniskai sabiedribai 19.12.2007 13:00
es izteiksos tad ,kad pilsoniskas sabiedribas apzinja no nevalstiskas klus par valsts butibu- sturakmeni !!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 18.12.2007 16:14
> 7. Drošība

Nosakot minimālos obligātos sodus, izbeigsim "liberālo" nejēdzību, ka tiesām ir "brīvība" "sodīt" nosacīti par (pēc tiesu administrācijas statistikas 2006. gadā):

159. pants (izvarošanu):

- kopā notiesāti 50, nosacīts sods - 17 (34%);

160. pants (vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā):

- kopā notiesāti 30, nosacīts sods - 12 (40%);

161. pants (dzimumsakariem, pederastiju un lesbiānismu ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu):

- kopā notiesāti 5, nosacīts sods - 3 (60%);

161. pants (nepilngadīgo vai mazgadīgo pavešanu netiklībā):

- kopā notiesāti 22, nosacīts sods - 7 (32%)???

Nevis izliksimies, ka jau izdarījām, vienlaikus atstājot iespēju notiesāt nosacīti par daļu no katrā no iepriekšminētajiem pantiem paredzētajiem noziegumiem?

Par neatļautu koku ciršanu (109.pants) LR var dabūt reālu cietumsodu (6 cilvēki 2006.gadā) - smagāku sodu kā par izvarošanu.

Saistītie raksti
Citi autora darbi