Pētījums apkopo informāciju par iespējām, kādas izglītības un nodarbinātības jomā pastāv cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem 14 Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā.
Attiecībā uz Latviju pētījumā secināts, ka šīs iespējas joprojām ir pārāk mazas gan likumdošanas un politikas, gan praktiskajā līmenī. Lai gan ir audzis vispārizglītojošās skolas apmeklējošo bērnu ar intelektuālās attīstības traucējumiem skaits, lielākā daļa bērnu vēl arvien apmeklē speciālās skolas(iepriekšējā mācību gadā šī proporcija bija 360 pret 5574). Tomēr visai liels joprojām ir to bērnu skaits, kas ir atstāti ārpus izglītības sistēmas.
Gandrīz visiem cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem nav darba, līdz ar to iespēju dzīvot patstāvīgu dzīvi un viņi ir spiesti paļauties tikai uz valsts pabalstiem. Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti nav kvotu sistēmas un nav bijis arī valdības pamudinājuma īpaši veicināt cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem nodarbinātību. Turklāt pretēji starptautiski atzītajai labajai praksei Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija lielāko daļu cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem vēl arvien novērtē kā darba nespējīgus.
Ziņojums, ko Atvērtās sabiedrības institūts (the Open Society Institute) sagatavojis sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru, aicina Latvijas valdību spert soļus, lai nodrošinātu cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem situācijas uzlabošanos Latvijā ne tikai tiesiskajos aktos, bet arī praksē. Ziņojums ietver 27 konkrētas rekomendācijas politikas veidotājiem.
Ziņojumi par citām valstīm pieejami šeit: http://www.eumap.org/journal/announcements/id_released/
Cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem tiesības. Izglītības un nodarbinātības pieejamība