Care Plus Group - sociālais uzņēmums kā izdevies eksperiments

Krīzes laikā visi valsts nodrošinātie pakalpojumi kļuva ļoti dārgi un nepietiekami efektīvi. Vienīgais veids, kā to izmainīt, ir iedrošināt un sniegt lielāku atbalstu iedzīvotājiem un kopienām pašām darboties.

Iesaki citiem:
Garner

Latvijā sociālā uzņēmējdarbība ir attīstības sākumā – uzņēmumu skaits nepārsniedz dažus desmitus, tajos nodarbināto skaits arī nav ļoti liels, taču sasniegtie rezultāti un ir tādi, ar kuriem varam lepoties. Diemžēl plašāka sabiedrība ne vienmēr zina un saprot sociālo uzņēmumu lomu un būtību, kā arī nespēj saskatīt atšķirības starp sociālo uzņēmumu, nevalstisko organizāciju, parastu uzņēmumu vai aktīviem kāda hobija praktizētājiem.

Tomēr atšķirības ir iespaidīgas. Sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura primārais mērķis nav gūt labumu saviem īpašniekiem, bet gan risināt sabiedrībai svarīgu problēmu ar biznesa metodēm un instrumentiem. Pie labvēlīgiem apstākļiem, sakārtotā normatīvā ietvarā un aktīviem cilvēkiem, kas gatavi spert drosmīgus soļus, sociālie uzņēmumi var mainīt cilvēku dzīves un sadzīves apstākļus tad, kad pašvaldības vai valsts netiek galā, bet klasiskais uzņēmējs nevēlēsies uzsākt savu darbību konkrētā jomā. Skan utopiski?

Tomēr tas ir pavisam reāli un par vienu tādu lielisku piemēru, no kura varam mācīties arī mēs Latvijā, lūdzām pastāstīt Lansam Gārdneram:

Lanss Gārdners (Lance Gardner) ir liela Lielbritānijas sociālā uzņēmuma „Care Plus Group” izpilddirektors, kas sniedz sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus.


Kādu sfēru pārstāv Jūsu kompānija (Care Plus Group) un kam tā pieder?

Care Plus grupa tika dibināta kā sociālais uzņēmums 2011.gada jūlijā. Tā izveide bija valdības ierosināta, kā eksperiments, nododot valsts finansētu veselības iestādi tajā strādājošiem profesionāļiem apsaimniekošanā ar mērķi - noskaidrot, vai viņi var veidot veselības aprūpi citā – neatkarīgā un labākā veidā, nevis kā daļu no valsts veselības aprūpes sistēmas. Sākumā mums bija jāpārliecina darbinieki, ka tas ir droši un ka ir pareizi šādi rīkoties un tas prasīja daudz laika. Tajā pašā laikā mums vajadzēja attīstīt biznesa plānu, lai saprastu kā mēs darbosimies pirmos 3 gadus un vai mēs vispār zinām kā vadīt vairāku miljonu mārciņu vērtu uzņēmumu. Esošais normatīvais regulējums atļauj darbiniekiem būt arī par organizācijas īpašniekiem, līdz ar to katrs darbinieks ir arī uzņēmuma īpašnieks.


Vai ir kāds līdzīgs uzņēmums arī citās pilsētās?

Jā, ir vēl 57 uzņēmumi Lielbritānijā līdzīgi kā mēs. Pārsvarā tie visi darbojas veselības aprūpē, dažiem saikne ar pašvaldību ir lielāka kā mums. Pašvaldību loma un darbības metodes Apvienotajā Karalistē mainās.


Kur un kā šis process sākās?

Pārmaiņas ir krīzes rezultāts. Krīzes laikā visi valsts nodrošinātie pakalpojumi kļuva ļoti dārgi un nebija pietiekoši efektīvi. Vienīgais veids, kā to mainīt to izmainīt, ir pašvaldībai un valstij nebūt kā pakalpojumu sniedzējiem, bet iedrošināt un sniegt lielāku atbalstu iedzīvotājiem un kopienām pašām darboties, uzņemoties pilnu atbildību.


Vai Jums vēl joprojām ir sāncenši vietējā apgabalā un kas tie ir?

Lielākie sāncenši mums ir lielās veselības organizācijas, kas ir tendētas uz sāncensību. Mēs cenšamies tā vietā veidot sadarbību. Mēs, sociālie uzņēmumi, cenšamies savstarpēji nesacensties, tāpēc mums ir vienošanās, ja kāds no tiem ir labāks kādā jomā par mums, viņi saņem darbu un mēs – nē.


Kāds ir ieguvums būt sociālajam uzņēmējam salīdzinājumā ar pakalpojumu sniegšanu pašvaldībā vai biznesa kompāniju?

Rīcības brīvība un iespēja rīkoties ātri un izlēmīgi, bez nepieciešamības iet un prasīt atļauju vai nest lielu birokrātijas slogu. No ārpuses mums ir vieglāk mainīt ierasto praksi nekā mēs to varējām esot daļa no valsts sistēmas.


Kāpēc Jūs izvēlējāties sociālā uzņēmuma nevis klasiskā uzņēmuma formu?

Jo sabiedrības apstākļu uzlabošana mums ir daudz nozīmīgāka par naudas iegūšanu. Protams, bez finansiālā atbalsta no valsts mēs nevarētu visu izdarīt, tomēr nauda nav mūsu prioritāte. Mūsu galvenais dzinulis ir apstākļu uzlabošana iedzīvotājiem.


Kāpēc sociālā uzņēmējdarbība ir nozīmīga sabiedrībai, valstij un pašvaldībai no sistēmas viedokļa? Ir daudz to, kas uzskata, ka šādi pakalpojumi jāsniedz valstij.

Reizēm vienkārši ir nepieciešamas krasas izmaiņas, lai panāktu pārmaiņas. Mums kā sociālajam uzņēmumam nav barjeru, kas varētu ierobežot pieejamo izvēļu klāstu. Līdz ar to mēs varam spert drosmīgus soļus, lai kaut ko mainītu. Sociālā uzņēmuma būtība slēpjas savstarpējā uzticībā. Pašvaldība, piemēram, zina, cik mūsu darbiniekiem maksā. Papildus tā zina, ka mēs nemaksājam akcionāriem Marokā, Krievijā vai citur. Mēs varam parādīt savus kontus, lai pierādītu, ka tērējam 92 centus no katra sava eiro, sniedzot pakalpojumus savā pašvaldībā. Kura pašvaldība gan to negribētu?! Protams, ne vienmēr visu izdodas izdarīt pareizi, bet, ja kaut kas noiet greizi, mēs būsim atvērti un to neslēpsim. Mēs esam ļoti atvērti, atklāti un uzņēmuma darbības process ir caurspīdīgs. Tas pašvaldībai dod pārliecību.


Cik darbinieku ir uzņēmumā un kādi ir jūsu klienti?

Šobrīd uzņēmumā ir vairāk kā 800 darbinieku. Mēs sākām ar 700, tātad mēs augam par spīti krīzei. Mēs sniedzam pakalpojumus aptuveni 165 000 vietējiem iedzīvotājiem. Dienā mēs redzam aptuveni 11 000 klientu. Un tā tas notiek 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, 365 dienas gadā.


Kādu atbalstu Jūsu sociālais uzņēmums gūst no valsts. Vai Jums ir vēl kāds atbalsta avots?

Valsts aicina būt drosmīgiem, atbalsta sociālos uzņēmējus sākuma punktā (dodot atļauju uzsākt darbību), bet tad ļauj pašiem darboties. No sociāliem uzņēmējiem nav jēgas, ja tos pārlieku kontrolē. Ja mēs redzam nepieciešamību ko mainīt, mēs to izdarīsim. Līdz ar to pašvaldībām jābūt drosmīgām un jāspēj ļaut spert šos soļus par spīti tiem daudzajiem, kas teiks, ka tas neizdosies.


Bet Jums noteikti pašvaldībai ir jāsniedz kādi dokumenti, lai atspoguļotu savu darbību…

Bez šaubām! Mūsu mājas lapā ir pieejama visa informācija. Tā redzama arī no Latvijas. Tur var redzēt mūsu darbības novērtējumus un datumus. Mēs tērējam daudz naudas un laika atgriezeniskās saites nodrošināšanai. Mēs katru dienu vaicājam klientu viedokli – tas ir nepārtraukts process. Mēs veicam intervijas ar klientiem, darbiniekiem par to, vai viņi ir laimīgi un vai sniegtie pakalpojumi ir kvalitatīvi.


Vai jums kā uzņēmumam ir jāmaksā ienākumu nodoklis?

Jā, ir jāmaksā. Mēs maksājam ienākumu nodokli tāpat kā pārējie. Bet ir izņēmumi uzņēmuma ienākumu nodoklī, ja mēs varam pierādīt, ka mūsu peļņa tiek izlietota sabiedrības labklājībai, nodoklis nav jāmaksā.


Kā un vai Jūs mērāt sava darba ietekmi un lietas, ko maināt?

Visas mūsu aktivitātes ir datorizētas, līdz ar to mēs varam visu monitorēt. Mēs zinām, ko darām citu labā. Tiek veikta rezultāta analīze, novērtējums. Cilvēkiem, kas nosūtīti pie mums, vaicājam, kā, viņuprāt, vajadzētu izskatīties veiksmīgi sniegtam pakalpojumam, ko viņi gribētu sasniegt, teiksim, pēc sešām nedēļām. Pēc šī laika perioda mēs jautājam, vai viņi ir sasnieguši savu mērķi. Nereti viņi atbild, ka ir nokļuvuši tālāk nekā cerējuši, bet dažreiz rezultāts nav sasniegts. Ja tā ir, mēs vaicājam iemeslu un ko mēs varētu darīt savādāk un labāk šajā sadarbībā. Mums ir izveidota elektroniskā sistēma, kurā tiek fiksēti gadījumi, kad kaut kas mazliet nav bijis kārtībā. Ja vairākkārt atkārtojas vienāds scenārijs, mēs to atzīstam par nozīmīgu problēmu un izveidojam darbības plānu, lai to novērstu.


Vai ietekmes mērījumi ir obligāti vai brīvprātīga izvēle sociālajiem uzņēmējiem?

Tā ir brīvprātīga izvēle. Mēs to darām dažādos veidos. Universitātes cenšas rast jaunas metodes, kā varētu atspoguļot sociālo uzņēmumu ietekmi. Piemēram, varam aprēķināt, kāds ir izmaksas, ja klientam pakalpojums būtu jāmeklē citur un vai alternatīvā risinājuma izmaksa ir lētākas kā tās, ko nodrošinām mēs. Mēs varam pierādīt, ka pagājušajā gadā samazinājās uzņemto pacientu skaits slimnīcās, jo klienti saņēma palīdzību no mums, un tiem nebija jādodas uz slimnīcu. Cilvēku ietaupījumi mērāmi aptuveni 4 miljonu eiro apmērā.


Cik liela darbinieku komanda strādā ar šiem pētījumiem un mērījumiem?

Kvalitātes grupā ir 6 no 820. Kopumā mēs tērējam 6.9% apgrozījuma pārvaldības nodrošināšanai. Lielākā daļa valsts sektorā esošās valsts organizācijas Apvienotajā Karalistē izmanto aptuveni 15% - 18%.


Sakiet, kā Jūs panācāt lielo uzticēšanos starp uzņēmumu, pašvaldību un iedzīvotājiem? Pirms Care Plus grupa tika izveidota, šo pakalpojumu sniedza valsts. Pēc tam, kad bijāt izmainījuši situāciju, Jums bija jāizveido uzticība sabiedrībā. Kā Jūs to izdarījāt?

Mēs daudz vairāk uzmanības pievēršam mūsu klientu labsajūtai un ātrāk spējam reaģēt uz viņu vajadzībām, jo neesam piesieti birokrātisko prasību izpildei. Piemēram, pilsētas pašvaldībai mēs nodrošinām pakalpojumus 10 miljonu eiro vērtībā, bet rakstiska līguma ar pašvaldību nav. Pašvaldība nosaka savas vajadzības, un mēs tās nodrošinām un ar faktiem pierādām, ka tas ir izdarīts. Mūsu darbā nav daudz dokumentu, ir daudz sarunu un risinājumu meklējumi. Viss balstās uz uzticēšanos un attiecībām. Mūsu pašvaldība bija ļoti drosmīga sperot šādu soli, ļaujot vadīt un veidot uzņēmumu tā darbiniekiem. Es to ļoti augsti novērtēju.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
634474862 a86579a528%20(1)

Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību Autors:Agnese Lešinska, Gatis Litvins, et al

13866156 fbef1a1991

Valsts neizdarīs visu 7 Autors:Gatis Litvins

Citi autora darbi
5571593357 3022daa6c1 o

Developing legal systems to support social enterprise growth 18 Autors:Ekspertu grupa, t.sk. Agnese Lešinska