Atslēgvārdi:

Būvniecības procesam nepieciešama pārbūve 1

Ekonomikas ministrijai jāizstrādā nozares attīstības koncepcija, kurā jāparedz skaidrs iestāžu un pienākumu sadalījums, īpaši būvniecības kontroles jomā. Tāpat jāveic būvvaldēs strādājošo izglītošana par Administratīvā procesa likuma prasībām

Iesaki citiem:

Būvniecība visā pasaulē ir tautsaimniecības nozare ar ievērojamiem korupcijas riskiem[1]. To apzinās arī Latvijas valsts pārvalde, tāpēc Saeimā rit darbs pie Būvniecības likuma grozījumiem, kam šie korupcijas riski būtu jāmazina. Diemžēl diskusijas ap šo likumprojektu ir kārtējais indikators interešu politikai, nevis sabiedrības labuma meklēšanai, bet pats likumprojekts izvirzīto mērķi vismaz pagaidām nesasniedz.


Kādēļ likums jāmaina?

Iemeslu, kāpēc Būvniecības likums ir jāmaina, ir ļoti daudz. Bet diemžēl šobrīd sagatavotie grozījumi risina tikai mazu aisberga redzamo daļu, kaut arī tie ir tapuši garā, intensīvā un atklātā darbā – Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta vairākkārtējās darba grupās un Saeimas pretkorupcijas komisijas sēdēs tika piesaistīti visu interesentu viedokļi.

Partneri vienojās padarīt būvniecības informāciju publiski pieejamu pašvaldību mājas lapās internetā vai vietējos laikrakstos, tādējādi veicinot iedzīvotāju informētību. Grozījumi paredz precizēt gadījumus, kad nepieciešams veikt būvniecības publisko apspriešanu, jo pašreizējie kritēriji ir ļoti vispārīgi un pašvaldībām ir problēmas tos piemērot. Vienlaicīgi tiks novērsta arī absurdā situācija, ka publiskā apspriešana ir jāveic gadījumos, ja teritorijai jau ir izstrādāts detālplānojums. Precizēti gadījumi, kuros pašvaldība var lemt par nelikumīgi uzceltas būves “legalizāciju” un kuros tai obligāti ir jālemj par būves nojaukšanu. Vēl vairāki citi labojumi precizē jēdzienus un atbildības.


Par ko grozījumi klusē?

Būvniecība vienmēr ir bijusi un būs ļoti nozīmīgs process ikvienam tās dalībniekam, gan pašvaldībai – izdodot būvatļauju un pārraugot būvniecības procesa tiesiskumu, – gan būvieceres realizētājam, gan arī ikvienam indivīdam, kura tiesības būvobjekts aizskar.

Valstij būtu jārada efektīvs mehānisms, kā sabalansēt visu būvniecības procesā iesaistīto pušu tiesības un pienākumus. Ekonomikas ministrijai būtu jāizstrādā nozares attīstības koncepcija, kurā jāparedz skaidrs iestāžu un pienākumu sadalījums, īpaši būvniecības kontroles jomā. Tāpat, neatkarīgi no koncepcijas izstrādes, ir jāveic būvvaldēs strādājošo darbinieku izglītošana par Administratīvā procesa likuma (APL) prasībām, gan sagatavojot, gan pieņemot lēmumu.

“Providus” sadarbībā ar “Delnu” veic pētījumu, kura sākotnējie rezultāti pierāda, ka būvniecības procesā sagatavotie un pieņemtie lēmumi ir ļoti sliktā kvalitātē un ka viss būvniecības process (no ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā) nav regulēts gana efektīvi. Visas problēmas varam iedalīt trijos lielos blokos – specifiskais administratīvais process, neefektīvais uzraudzības mehānisms un milzīgā birokrātija. Tālāk aplūkosim katru no šīm problēmām un tās iespējamos risinājumus.


Būvniecībā “savs” administratīvais process?

Tie, kas būvē vai plāno to darīt, zina par būvniecības saskaņošanas un apstrīdēšanas procesa “specifiku” iepretim ikvienam citam “normālam” administratīvajam procesam. Pēdējā laika prakse parāda, ka daudzi nelikumīgi lēmumi šajā procesā (un tādu nav mazums) nozīmē tiesas iejaukšanos un zaudējumu atlīdzības pienākumu pašvaldībai.

Apzinoties daudzās problēmas, kas parādās praksē, “Providus” un “Delna” norāda, ka ir nepieciešams sabalansēt būvnieka un sabiedrības tiesības būvatļaujas pārsūdzēšanas gadījumā. Ir jādod iespēja tiesai izņēmuma gadījumos atļaut turpināt būvdarbus, tādējādi, piemēram, novēršot acīmredzami nepamatotu sūdzību negatīvo ietekmi uz būvniecību. Te ir nepieciešami grozījumi APL, un priekšlikumu tādus veikt “Delna” iesniedza jau pie iepriekšējo Būvniecības likuma grozījumu izstrādes sākuma, taču diemžēl tie joprojām nav veikti.

Izvērtējot būvniecības procesa lēmumu kvalitāti, jāsecina, ka lēmumi bieži gandrīz vai pilnībā neatbilst APL prasībām. Kā attaisnojums pārsvarā tiek minēts juristu trūkums būvvaldēs, taču tas neatbrīvo amatpersonas no pienākuma pieņemt likumīgus un pamatotus lēmumus. Atbildīgās institūcijas un būvnieku apvienības faktiski nav darījušas neko, lai novērstu amatpersonu izglītības trūkumu, kamēr “Delna” ir apmācījusi faktiski visus piekrastes pašvaldību deputātus un būvvalžu amatpersonas, bet “Providus” veic regulāras apmācības citās Latvijas pašvaldībās.


Neskaitāmas atļaujas, kuras neviens nekontrolē

Pašlaik būvniecības kontrole ir nodota primāri pašvaldību būvvalžu kompetencē un sekundāri Valsts būvinspekcijai. Tas ir acīmredzami neefektīvi, jo šādu kontroli nevar nosaukt par objektīvu un neatkarīgu.

Latvijā ir nepieciešama spēcīga un ietekmīga Valsts būvinspekcija, kuras lēmumi ir saistoši ikvienam būvniecības procesa dalībniekam. Šobrīd praksē Valsts būvinspekcija norāda uz izdotās būvatļaujas iespējamo prettiesiskumu, taču pašvaldība ignorē šo atzinumu un atļauj turpināt “apšaubāmo” būvniecību. Šādi strīdi nereti nonāk tiesā, un uz kādu laiku tiek paralizēts būvniecības process: cieš gan būvnieki, gan blakus esošie kaimiņi.

“Delna” un “Providus” uzsver, ka būtu jāveic nozīmīgas izmaiņas būvniecības pārraudzības sistēmā un jārada efektīvs mehānisms, kas garantētu ikviena indivīda tiesību ievērošanu – gan būvnieka, gan blakus esošo kaimiņu.

Apzinoties faktu, ka sistēmu nav iespējams mainīt bez izstrādātas un apspriestas koncepcijas, mēs tomēr piedāvājām ieviest grozījumus Būvniecības likumā jau tagad, lai kaut nedaudz spēcinātu Valsts būvinspekcijas lomu, nododot tikai tās rokās kontroli pār tādu objektu būvniecību, kuriem ir liela sabiedriskā nozīme. Šis priekšlikums netika atbalstīts.


Pirms būvēt, jānojauc birokrātijas cietoksnis

Formāli likumīga būvniecība ir iespējama tikai pēc bezgalīgām gaitām pa dažādām iestādēm. Pat tad, ja viss rit “gludi”, saskaņošanas process apēd vairākus mēnešus dārgā būvnieku laika.

Elementārs un saprātīgs uzlabojums būtu pienākums pašai būvvaldei savākt ziņas no citām valsts pārvaldes iestādēm (piemēram, Uzņēmumu reģistra, Zemesgrāmatas u.c.). Tas ietaupītu gan valsts, gan būvnieka resursus un atvieglotu būvieceres iesniedzēja vēlmi veikt likumīgu būvniecību. Sadarbība starp valsts iestādēm jau ir skaidri formulēts princips APL. Likumdevēja atbildība ir padarīt to par normālu ikdienas praksi, nevis izņēmumu. Jaunie grozījumi Būvniecības likumā šo problēmu vēl nerisina. Vismaz daļēji to jāatrisina Ekonomikas ministrijā paredzētajai Būvniecības informācijas sistēmas koncepcijai[2].

Pašreizējais darbs Saeimā pie Būvniecības likuma grozīšanas rāda, ka ir svarīgi pirms likuma pieņemšanas uzklausīt ikvienu šajā procesā iesaistīto pusi un izanalizēt tās sniegtos argumentus. Taču tik pat svarīgi ir pirms grozījumu veikšanas apzināties visas nozarē pastāvošās problēmas un iespējamos riska mazināšanas pasākumus. Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamentam būtu jau tuvākā laikā jāveic nozarē pastāvošo problēmu analīze, gan apzinoties augsto korupcijas risku, gan milzīgo birokrātiju, gan faktu, ka arvien vairāk iedzīvotāji pārsūdz tiesā būvatļaujas un tās nereti tiek atzītas par prettiesiskām. Tikai apzinot visas problēmas, var piedāvāt efektīvu un kompleksu risinājumu.

__________________
[1] Sedlenieks K. “Korupcija būvatļauju izsniegšanas procesā”; Transparency Interantional “Global Corruption Report 2005”

[2] Nepublicēta, pieejama Ekonomijas ministrijas Būvniecības departamentā


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

žurks 11.04.2006 13:40
Ja nopietni, tad būvniecībā kā nekur citur ir palikušas padomju normas. Piemēram, tas pats bezgalīgais saskaņošanas process. Kas tas tāds no juridiskā viedokļa? Vai saskaņotājs ar to noņem atbildību no projekta izstrādātāja par tā likumību un uzliek uz sevi? Praksē gan tā nenotiek un ja tā nav, tad kāpēc vajadzīgas šīs saskaņošanas ar attiecīgām iestādēm vai tikai lai dotu patvaļu ierēdņu kukuļnemšanai?

Ar saskaņošanas procesu tiek noņemta atbildība no izstrādātāja un netiek nevienam uzlikta, jo saskaņotāju ir nu ļoti daudz un tāpēc galā neatbild neviens. Vai nav jauki?

Citi autora darbi
5571593357 3022daa6c1 o

Developing legal systems to support social enterprise growth 18 Autors:Ekspertu grupa, t.sk. Agnese Lešinska