Atslēgvārdi:

Biznesa ētiskā un sociālā seja 5

Sociālā uzņēmējdarbība nav vienīgā panaceja sociālo problēmu risināšanai, taču tā veicina sabiedrības iesaisti labāks nākotnes veidošanā. Arī Latvijā.

Iesaki citiem:

Bezdarbs, sociālā atstumtība, imigrācija, emigrācija, vides degradēšanās - tās ir sociālās problēmas, ar kurām jāsastopas ikvienai valstij, un it īpaši šādas problēmas skārušas krīzes nomāktās valstis. Ir dažādi veidi kā mazināt vai likvidēt ikvienu sociālo problēmu. Pirmkārt, mēs varam uzlikt pienākumu valstij rūpēties par tās iedzīvotājiem un to labklājību, tādejādi uzliekot slogu valsts budžetam, un visu atbildību noveļot uz valsts institūciju spēju rast inovatīvus risinājumus. Taču pastāv arī citi - alternatīvie risinājumi, kur atbildība un pienākumi tiek sadalīti starp sabiedrības pārstāvjiem, iesaistot tos sociālajā uzņēmējdarbībā.

Sociālā uzņēmējdarbība ir koncepts, kas uzņēmis apgriezienus daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs un arī citviet pasaulē. Tas ļauj risināt sociālās problēmas, izmantojot biznesa pieejas un principus, kā arī piedāvājot efektīvus un nereti inovatīvus risinājumus dažādu sociālo problēmu risināšanai.

Sociālā uzņēmējdarbība ļauj risināt sociālās problēmas, izmantojot biznesa pieejas un principus.



Mēģinot rast līdzekļus nabadzības, sociālās izstumšanas un citu sociālās politikas deviāciju novēršanai, 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās ASV un Eiropā, sāka sociālās uzņēmējdarbības jēdziena definēšanu. Itālija bija pirmā valsts Eiropā, kas tolaik atzina sociālo uzņēmējdarbību kā īpašu sociālo problēmu risināšanas metodi, it īpaši nodarbinātības jomā.[1] Šobrīd sociālo uzņēmēju skaits Eiropā ir ievērojami audzis. 2009. gadā veiktajā pētījumā par sociālo uzņēmumu izplatību Eiropā secināts, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, kuri iesaistījušies sociālajā uzņēmējdarbībā, katrā valstī ir dažāds, piem., Beļģijā 4,1 %, Somijā 7,5 %, Francijā 3,1 %, Itālijā 3,3 %, Slovēnijā 5,4 % un Lielbritānijā 5,7 %. [2]

Būtisku pienesumu diskusijai par sociālās uzņēmējdarbības efektivitāti un nozīmīgumu deva Eiropas Komisija, kas 2011. gada nogalē nāca klajā ar paziņojumu par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu („Social Business Initiative”), tādējādi apliecinot savu vēlmi atbalstīt un veicināt šādas uzņēmējdarbības attīstību un atpazīstamību. Eiropas Komisijas iniciatīvā noteikts, ka (...) vienotajam tirgum ir vajadzīga jauna, iekļaujoša izaugsme, kas būtu vērsta uz nodarbinātību visiem - jāapmierina augošais eiropiešu pieprasījums, lai viņu darbam, patēriņam, iekrājumiem un ieguldījumiem būtu "ētiskāka" un "sociālāka" atbalss un nozīme. [3]

Sociālais uzņēmums un sociālā uzņēmējdarbība Latvijā nav atpazīti un normatīvajos aktos definēti jēdzieni. Taču, neskatoties uz juridiskā ietvara trūkumu, ir vairākas organizācijas (uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas), kas definē sevi kā sociālie uzņēmēji. Nereti to darbības principi atbilst izplatītam uzskatama par to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, un kā to nošķirt no citām uzņēmējdarbības formām. Sociālās uzņēmējdarbības veicēji Latvijā ir jauni, entuziastiski cilvēki, kuriem primārais nav gūt peļņu savam labumam, bet risināt sociālu problēmu.

Sociālās uzņēmējdarbības veicēji Latvijā ir jauni, entuziastiski cilvēki, kuriem primārais nav gūt peļņu savam labumam, bet risināt sociālu problēmu.




Sociālo uzņēmumu dažādās darbības jomas

Problēmas, kas tiek risinātas ar sociālās uzņēmējdarbības palīdzību, ir visdažādākās. Ir valstis, kur sociālā uzņēmējdarbība risina tikai nodarbinātības problēmas, piedāvājot darba vietas no darba tirgus izstumtām vai marginalizētām personu grupām (piemēram, Somija, Polija, Lietuva, Grieķija). No 2005. līdz 2007.gadam sociālie uzņēmumi Lielbritānijā nodarbināja apmēram 800 000 personas, savukārt Itālijā pirmajos desmit gados no likuma spēkā stāšanās dienas, kas ieviesa sociālā kooperatīva juridisko formu, tika radītas darba vietas 24 000 cilvēkiem ar īpašām vajadzībām .

Taču Eiropā ir valstis, kur sociālais uzņēmums ar savu darbību var risināt ikvienu sabiedrībai nozīmīgu sociālo problēmu (piemēram, Lielbritānijā, Beļģijā, Francijā) un to darbības jomas nav ierobežotas.

Restorāns „Blindekuh” tika atvērts 1999. gadā Cīrihē, kas bija pirmais šāda veida restorāns pasaulē. Restorānā strādā neredzīgie cilvēki un cilvēki ar redzes traucējumiem. Tā apmeklētājiem tiek dota iespēja izprast neredzīgo pasauli, jo maltītes tiek ieturētas tumsā. Restorāns piedāvā arī dažādas kultūras, mākslas un izglītības lekcijas un programmas.

Francijā kāds uzņēmums 2004. gadā ieviesa inovatīvu koncepciju automašīnu mazgāšanā — tas veic šo pakalpojumu bez ūdens, ar bioloģiski noārdāmiem tīrīšanas līdzekļiem, nodarbinot mazkvalificētus darbiniekus un marginalizētu sabiedrības grupu pārstāvjus, lai tos integrētu darba tirgū.

Uzņēmuma „Belu Water” mērķis ir sekmēt dabas resursu efektīvu izmantošanu. Uzņēmums pārdod ūdeni, kas pildīts eko-pudelēs (pudeles ražotas no kukurūzas un izskatās līdzīgi kā plastikāta pudeles). Visa iegūtā peļņa tiek novirzīta dažādiem vides projektiem. Ar uzņēmuma atbalstu uzsākts projekts pie Temzas attīrīšanas iekārtu uzstādīšanas. Līdz ar to, katru nedēļu no upes tiek izsmelta apmēram viena tonna atkritumu. Uzņēmums realizē projektus arī ārvalstīs, piemēram, atjaunojot 400 gadus vecu dambi Indijā, izveidots lietus ūdens rezervuārs, kas nodrošina vairāk kā 13 tūkstošiem iedzīvotāju iespēju iegūt ūdeni.
Uzņēmums Nīderlandē māca lasīt, izmantojot inovatīvas digitālas ierīces un metodi, kuras pamatā ir spēles. Metode ir īpaši piemērota hiperaktīviem bērniem un ar autismu sirgstošiem bērniem, taču ir noderīga arī lasītnepratējiem un imigrantiem.


Latvijai ir nepieciešams efektīvs sociālo problēmu risinājums


Izvērtējot ārvalstu pieredzi, jāsecina, ka pastāv dažādi veidi un pieejas kā atpazīt vai nošķirt sociālos uzņēmumus no ikviena cita uzņēmuma vai nevalstiskās organizācijas. Ir valstis, kur sociālais uzņēmums nav atsevišķi nodalīts un atpazīts uzņēmējdarbības veids, taču ārvalstu pieredze pierāda, ka tikai tad, ja valsts mērķtiecīgi atbalsta un veicina sociālo uzņēmējdarbību, to ietekme uz valsts sociāli ekonomisko politiku ir daudz nozīmīgāka un vērā ņemama. Ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmē Latvijā pieauga bezdarbs, paaugstinājās noziedzības līmenis, vērojams straujš demogrāfijas kritums, cilvēkos vairojusies nedrošības sajūta. Šie ir tikai daži sociālie izaicinājumi, ar kuriem Latvijai nāksies saskarties vēl turpmākos gadus desmitus. Sociālā uzņēmējdarbība nav vienīga panaceja sociālo problēmu risināšanai, taču tā veicina sabiedrības iesaisti labāks nākotnes veidošanā.

Latvija ir sociāli atbildīga valsts un tās pienākums ir rast efektīvas metodes sociālo problēmu risināšanai.



Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, sadarbībā ar biedrību „Latvijas Pilsoniskā Alianse” realizēja projektu - "Sociālās uzņēmējdarbības koncepts Latvijā", kur secināts - lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības izplatību un atpazīstamību Latvijā, politikas veidotājiem ir jāapzinās sociālo uzņēmēju loma un nozīme. Kā to atzīmējusi Satversmes tiesa, Latvija ir sociāli atbildīga valsts un tās pienākums ir rast efektīvas metodes sociālo problēmu risināšanai. Apzinoties faktu, ka valsts objektīvi nevar atrisināt visas sociālās problēmas, ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ, politikas veidotājiem Latvijā ir jāstrādā gan atbilstoši politikas dokumenti, gan jāsagatavo normatīvais ietvars, kas ļaus atpazīt sociālos uzņēmumus un piedāvās efektīvus finanšu atbalsta mehānismus, lai to darbību būtu veiksmīgāka un efektīvāka.

_______________________________________________________________
Raksts tapis biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse un Sabiedriskās politikas centra „Providus” sadarbības projekta ietvaros, kura mērķis bija veikt pētījumu par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Projektu finansiāli atbalsta Sorosa fonds – Latvija.

[1] Ibid., p4.
[2] Terjesen S., Lepoutre J., Justo R. un Bosma N. 2011. Global Entrepreneurship Monitor Report on Social Entrepreneurship. EMES European Research Network, 2011. Pieejams: http://www.gemconsortium.org/about.aspx?page=pub_gem_special_topic_reports [skatīts 12.06.2012.].
[3] Komisijas paziņojums. Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva. Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem – sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam. Brisele: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, 2011, 1.lpp.
[4] „Time for Ssocial Enterprise”, pieejams http://www.socialenterprise.org.uk/uploads/files/2011/12/time_for_social_enterprise_feb_2011.pdf, [skatīts 28.09.2012]
[5] Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p.26. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatīts 10.06.2012.].
[6] http://www.blindekuh.ch/en/blindekuh_zuerich/who_we_are/press_releases/
[7] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0682:FIN:LV:PDF, pg.4
[8] Outstanding social entrepreneurs 2011, Schwab Foundation for Social entrepreneurship, http://www.schwabfound.org/pdf/schwabfound/SchwabFoundation_ProfilesBrochure2011.pdf
[9] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0682:FIN:LV:PDFpg.4


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Neticis

Tādi "sociālie uzņēmumi" ir kļuvuši nepieciešami tika tāpēc, ka "parastu uzņēmumu" īpašnieki ir aizmirsuši, ka biznesa pamatideja ir kaut ko radīt, nevis vienkārši iedzīvoties uz citu rēķina.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Anon

Arvien biežāk parādās pētījumi, kuros secināts, ka sociālie uzņēmumi bez finasiāla atbalsta no valsts nav ilgspējīgi- Latvijai vajadzētu mācīties no šīs citās valstīs jau uzkrātās pieredzes, nevis izgudrot riteni no jauna.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Agnese Lešinska

Latvijā tiešām darbojas daži sociālie uzņēmumi, bet svarīgi radīt labu vidi un atpazīstamību šo uzņēmumu darbībai. Pētījuma ietvaros tikāmies ar gan ar mammu.lv gan citiem, un uzzinājām, ka viņiem vajag valsts atbalstu, lai darbība varētu tikt paplašināta un dažādota.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ieva Kalve

Ar to atbalstu (jo iipasi - materiaalo) gan jaabuut uzmaniigiem, citaadi saradiisies "viltus" SU, kas radiiti tikai atbalsta notereesanai. Un tad atkal saaksim veidot instituucijas, kas to visu kontrolees un taa taalaak...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Reinholde

Es zinu, ka LV ir pāris labi soc uzņēmumi- www.mammu.lv un www.labasrokas.lv

Citi autora darbi
5571593357 3022daa6c1 o

Developing legal systems to support social enterprise growth 18 Autors:Ekspertu grupa, t.sk. Agnese Lešinska