Krājumā “Bilingvālā izglītība Latvijā: starptautiskā ekspertīze” atzīti bilingvālās izglītības speciālisti izvērtē Latvijā izveidotos bilingvālās izglītības modeļus un to ietekmi uz sabiedrības integrāciju Latvijā. Krājumā apkopoti deviņi ekspertu raksti.
Atslēgvārdi:
Bilingvālā izglītība Latvijā: starptautiskā ekspertīze 1
- Autors:Pīters Batelāns, Ludmila Čumaka, Marks Djačkovs, Fransuā Grins, Alekss Hauzens, Alans N. Kraufords, Kārena M. Pedersena, Jekaterina Protassova, Irēna Švoba, Iveta Silova
- Organizācija:Sorosa fonds - Latvija
- Gads:2002
- Valoda:latviešu, angļu
12.12.2002.
Ekspertu atzinumi balstās uz 1999.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotajiem četriem mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugiem, kā arī Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) izstrādāto paraugu un vairāku skolu pašu izstrādātajiem modeļiem. Eksperti vērtējuši Latvijas bilingvālo izglītību, pamatojoties uz savu un sava reģiona (galvenokārt Eiropas) pieredzi un sniedz rekomendācijas. Tostarp eksperti atzīst, ka Latvijas likumdošanā nemaz nav skaidrota bilingvālās izglītības izpratne, bet praksē tā ir vienvirziena bilingvālā izglītība, kas tiek sniegta tikai vienai sabiedrības daļai un tikai mazākumtautību skolās, turklāt IZM piedāvātie modeļi maz uzmanības velta dzimtās valodas saglabāšanai.
Ekspertu atzinumi angļu valodā tiks publicēti žurnāla ‘Intercultural education” speciālizlaidumā.
Bilingvālā izglītība Latvijā: starptautiskā ekspertīze
(Pievienotais failspdf)
(Anglu valpdf)
.png?1584621796)
Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša
Katrine 21.12.2002 22:34
"vienvirziena bilingvālā izglītība" - starptauskie specialisti neapzinās, ka latviesi jau runā otro valodu t.i viņi jau ir divvalodīgi.
" maz uzmanības velta dzimtās valodas saglabāšanai" - to es gribētu attiecināt uz latviešu valodu, jo tā netiek glabāta, bet tiek piesāŗņota ar svešvalodu atdarinājumiem. Piemērs šai pašā rakstā. Kāpēc gan zinīgi cilvēki nelieto vārdu divvalodīgs? Tas būtu labaksaprotams visiem latviešiem.
K.