Eiropas Savienība Rietumbalkānu valstīs ir gan ārpolitikas, gan daļējs paplašināšanās spēlētājs. No vienas puses ES ir atbildīga par konfliktu novēršanu un stabilizāciju šajās etniski dalītajās un politiski nestabilajās valstīs un teritorijās (ja ne to izveidi no pašiem pamatiem).

ES sekmē miera vienošanos izveidi un uzspiež konstitucionālus statūtus, pārvalda pilsētas, tieši pārvalda ekonomikas, izvieto miera uzturētājus un policijas ierēdņus. No otras puses, ES seko noteiktajai pirms-pievienošanās kārtībai, kura galvenokārt koncentrējas uz veselu tiesisku un regulējošu ietvaru pārņemšanu tādās jomās kā tirdzniecība, finansu vadība, patērētāju aizsardzība, konkurētspēja utt.

Šajā pētījumā tiek analizēts, kā šīs abu pušu pieejas darbojas, kad abas puses viena otru papildina, un kad strādā pretstatā viena otrai. Rakstā vispirms tiek atspoguļoti ES stratēģijas attīstības galvenie attīstības momenti 1990.gadu sākumā, un beigās tiek piedāvāti analītiski novērojumi.

Between Enlargement and CFSP: the EU and the Western Balkans

Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv