Atslēgvārdi:

Bērni deg 2

Bērni deg. Šoreiz tas ir vienpadsmitgadīgais Ričards un sešgadīgais Rauls, kuri naktī uz trešdienu gāja bojā ugunsgrēkā Mežciemā.

Iesaki citiem:

Ugunsgrēkos šogad mirusi seši bērni, Delfi.lv

Nav tā, ka prese to nav pamanījusi. Piemēram, "Dienā" ir publicēts garš raksts, kurā pieminētas Ričarda žurciņas, tēvs-dzērājs, elektrosildītājs un kaimiņiene, kas nerunā latviski. Un statistika, kas parāda, ka cilvēki Latvijā slīkst, uz ceļiem mirst un pašnāvību izdara biežāk, nekā sadeg. "Salīdzinājumam" (?). Tikmēr 1.lappusē (atkal) redzams premjerministra Aigara Kalvīša nesatricināmi pašapmierinātais vaigs .

Kurā brīdī un kādēļ mēs esam pārvērtušies par Dagniju Staķi, kura pēc 26 cilvēku sadegšanas Reģos tikai paraustīja plecus un turpināja strādāt, jo viņai "patīk šis darbs"? Kāpēc divu mazu cilvēku nāve mums ir 3.lappuses ziņa? Ierindas ziņa, ko izlasīt no rīta pie kafijas tases. Kurā mēs vienkārši konstatējam, ka viņi "droši vien ir nosmakuši" , nevis uzdodam būtisko jautājumu -- kā tas varēja notikt un kas jādara, lai maksimāli samazinātu bērnu sadegšanas iespēju?

Pilnībā novērst negadījumus nav iespējams un bērni diemžēl turpinās mirt degošās mājās arī turpmāk. Taču, kā teica austrāliešu filozofs Pīters Singers, "ja mūsu spēkos ir aizkavēt kāda cilvēka nāvi, tad mūsu pienākums ir to darīt". Tieši prese bija tā, kas pievērsa lēmumu pieņēmēju uzmanību baisajai ceļa negadījumu statistikai.Piemēram, bez melnās lappuses laikrakstā "Diena",kurā bija nodrukāti vairāk nekā 300 avārijās bojā gājušo vārdi, diezin vai likumdevēji būtu tik ātri izšķīrušies par stingrākiem sodiem braucējiem dzērumā.

Šajā gadījumā sodi un jauni likumi nav risinājums, protams.Ir jādomā par veidiem, kā uzrunāt vecākus un arī bērnus - skaidrot, likt padomāt, varbūt arī šokēt. Mans vīrs joprojām atceras mācību filmas, kuras viņam pirms 30 gadiem rādīja nelielā lauku skolā Anglijas dienvidos. Par to, kas notiek ar bērnu, kurš darina paštaisītus spridzekļus, spēlē futbolu pārāk tuvu šosejai, ar riteni braucot pieķeras braucošam auto, peldas okeānā paisuma laikā un tamlīdzīgi. Filmas bijušas baisas, bet iedarbīgas.

Sākt vajadzētu ar to, ka mēs parādām -- mums ir gan Ričards, gan Rauls, gan arī Monika, Kirils un Aņuta. Un mēs nedomājam, ka sadeguši un noslīkuši bērni ir ierindas ziņa.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

papildinajums 03.02.2008 23:25
Par to, ka taadiem rakstiem jaabuut pirmajaa lapaa, pilniibaa Jums piekriitu.
L.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

par rakstu 03.02.2008 23:20
runaajot par S.Eizensteina ugunsgreka rakstu - cik atceros, tajaa galvenaa doma nebija zinja par degshanas faktu un atminju staastu par dziivoklja iemiitniekiem, bet gan tas, ka sociaalais dienests nebija pietiekoshi uzraudziijis un pamaniijis probleemas gjimenee, kurai buutu jaapieveersh iipasha uzmaniiba taa kaa beerni bija tikai nesen vecaakiem atdoti no beernunama.
kaapeec zhurcinjas? taas ir detaljas. kas vareetu buut liidziibaas svariigas. zeens, kas audzeeja, pieskatiija zhurcinjas dziivoklii, kur neviens vinju pashu, iespeejams, pietiekoshi neuzraudziija.
kaapeec - gaaja bojaa nosmokot bija rakstaa jaamin? iespeejams, taadeelj, lai neradiitu lieku dzeltenu iluuziju, ka cilveeki kliedzot dziivoklii sadega.
kaapeec statistika? cilveeku dziiviibas ir tik trauslas

cienjaa,
Laura

Citi autora darbi
Plates 255x203

Mēs esam kultūra 2 Autors:Rita Ruduša

394602 10200897502943873 390812678 n

Svētki bez Klāras 19 Autors:Rita Ruduša

394602 10200897502943873 390812678 n

Pēc Jordana 46 Autors:Rita Ruduša