Atslēgvārdi:

Barrozo skatījums 26

Vakar Strazbūrā Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātus, izklāstot savu skatījumu par situāciju Eiropas Savienībā un iezīmējot darāmos darbus nākamajiem 12 mēnešiem. Ar šādu runu Komisijas prezidents sola uzstāties katrā septembrī, kad ES institūcijas atgriežas no vasaras atvaļinājumiem un atsāk intensīvi strādāt.

Iesaki citiem:

Tā kā vairumā Latvijas mediju vakardienas galvenā ziņa bija Šlesera asaras, Barrozu runai pievērsās tikai retie. Bet, manuprāt, Barrozu teiktais ir simtiem reižu nozīmīgāks, jo viņš uzrunāja ļoti daudz jautājumus, kas interesē ES iedzīvotājus – arī Latvijas iedzīvotājus - un ieskicēja, ko Eiropas Komisija gatavojas darīt, lai tos risinātu. Klausoties Barrozu teikto, mani nepameta sajūta, ka tā ļoti precīzi atbild uz galvenajām iedzīvotāju gaidām par jomām, kurās iedzīvotāji redz pievienoto vērtību ES darbībai, jo dalībvalstis vienas pašas šīs problēmas nevar atrisināt. Barrozu teiktais saskan ar sabiedriskās domas aptauju rezultātiem par jomām, kurās ES ir aktīvāk jādarbojas. Tas arī saskan ar Eiropas pilsoņu debašu rezultātiem 2007. un 2009.gadā, kad iedzīvotāji no visām ES dalībvalstīm izteica savus priekšlikumus par to, kādā ES viņi vēlas dzīvot, un ko vajadzētu darīt, lai šādu ES izveidotu. Kā teica Barrozu – viņa vēstījums visiem ES iedzīvotājiem ir – „jūs varat būt pārliecināti, ka Eiropas Savienība darīs visu nepieciešamo, lai nodrošinātu jūsu nākotni”.

Konkrētāk par to, ko vakar teica Eiropas Komisijas prezidents – viņš iezīmēja piecas galvenās jomas, kurās ir nepieciešamas strukturālas reformas un ilgtermiņa investīcijas, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību:

1. Budžeta disciplīna un finanšu sektora pārvaldība. Barrozu uzskata, ka Eiropas Komisijai ir jākļūst par neatkarīgu šķīrējtiesnesi nacionālo budžetu uzraudzībā. Arī dalībalstis, kas sākumā ļoti emocionāli reaģēja uz ierosinājumiem vairāk iesaistīt Komisiju nacionālo budžetu izveides un īstenošanas novērošanā, tagad esot sapratušas, ka stringrāka kontrole un motivācija labi uzvesties ir ilgtermiņa ieguvums ne tikai konkrētajai dalībvalstij, bet visai ES kopumā - nebūs jāglābj tie, kas nepilda savus mājas darbus un pārkāpj budžeta disciplīnu. Komisija ierosina arī aizsargāt iedzīvotāju ietaupījumus līdz 100,000 eiro, kā arī pašām bankām – nevis nodokļu maksātājiem - uzņemties segt izmaksas, ja bankas uzņemas pārāk augstu risku un tam seko neveiksmes. Šim Barrozu teiktajam vajadzētu īpaši uzrunāt arī Latvijas iedzīvotājus: „Budžeti, kas nav ilgtspējīgi, padara mūs neaizsargātus. Parāds un deficīts noved pie kāpumiem un kritumiem, kas savukārt ārda sociālās drošības tīklu. Nauda, kas tiek tērēta parādu apkalpošanai, ir nauda, kuru nevar tērēt sociālām vajadzībām, ne arī tam, lai sagatavotos izmaksām, ko rada novecojoša sabiedrība.”

2. Ekonomika un darba vietas. Barrozu runāja gan par cilvēku atgriešanos un palikšanu darba tirgū, tai skaitā, ar mūžizglītības palīdzību, kā arī par uzņēmumu konkurētspējas celšanu un vienotā tirgus padziļināšanu. Tas nozīmē arī vienota darba tirgus izveidi, proti, lai ES iedzīvotāji ātri uzzina, kur atrodas tās 4 miljonu darba vietas, kas šobrīd ir brīvas visā ES. Komisija strādās, lai nodrošinātu informāciju arī par trūkstošajām iemaņām, un rosinās izveidot Eiropas iemaņu pasi – atliek gaidīt, vai tas būs kas līdzīgs Europass CV formātam, kas palīdz cilvēka darba un izglītības pieredzi izklāstīt vienā noteiktā formātā, palīdzot darba devējam salīdzināt kandidātus. Komisija drīzumā nāks klajā ar ierosinājumiem, kā padziļināt vienoto tirgu un papildināt to ar trūkstošajiem savienojumiem. Tāpat Komisija turpinās darbu, veicinot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, atbalstot inovācijas un samazinot birokrātijas šķēršļus. Barrozu pieminēja arī Eiropas universitāšu modernizāciju, kā arī Eiropas patenta izveidošanu. Komisijas prezidents runāja arī par enerģētikas politiku – nepieciešamību veidot savienojumus un atvērt tirgu konkurencei, lai patērētājiem būtu izvēle tāpat kā viņi izvēlas mobilo telefonu operatorus. Barrozu uzskata, ka ir jāpalielina vēja un saules enerģijas nozīme, un ir jāpanāk, lai drīzā nākotnē automašīnas baterijas uzlādēšana kļūst par tikpat normālu parādību kā automašīnas benzīna tanka uzpildīšana. ES ir jākļūst par vietu, kur resursi tiek izmantoti efektīvi, un oglekļa emisiju līmenis ir zems. Tas ir arī „jā” zaļās ekonomikas darba vietām un jaunajām tehnoloģijām.

3. Brīva personu kustība un drošība. Barrozu runāja gan par legālo imigrantu cilvēktiesībām, gan nepieciešamību cīnīties pret nelegālo imigrantu izmantošanu. Īpaši spēcīgs signāls, kas izpelnījās Eiropas Parlamenta deputātu aplausus, tika sūtīts saistībā ar Francijas veikto Romu izraidīšanu – pamattiesības ir jāievēro visur, un valdībām ir jārūpējas arī par minoritāšu tiesībām. „Rasismam un ksenofobijai Eiropā nav vietas. Šādos sensitīvos jautājumos, ja rodas problēmas, mums visiem ir jārīkojas atbildīgi. Es stingri aicinu visus nemodināt Eiropas pagātnes rēgus.” Tāpat Komisijas prezidents runāja par ES pilsoņiem, kas arvien vairāk studē un strādā kādā citā ES dalībvalstī, un nepieciešamību uzlabot viņu tiesības, brīvi pārvietojoties.

4. Moderns ES budžets. Barrozu runāja par gudri investētiem līdzekļiem, raugoties, kur kopīgi ieguldīts eiro ES līmenī var dot lielāku ieguvumu nekā līdzekļi, kurus iegulda ES dalībvalstis atsevišķi, piemēram, enerģētikas savienojumos, pētniecībā un attīstības sadarbībā. Komisija nāks klajā ar ierosinājumu kopā ar Eiropas Investīciju banku izveidot Eiropas projektu bondus, ar kuru palīdzību finansēt lielus Eiropas infrastruktūras projektus. Arī šis ierosinājums izpelnījās EP deputātu uzslavas aplausu formā. Barrozu runāja arī par taisnīgāku un caurskatāmāku budžetu, ko varētu saprast ES iedzīvotāji. Viņš apzinās, ka arī Komisijai ir jāseko daudzu dalībvalstu piemēram, samazinot administratīvās izmaksas. Barrozu solīja likvidēt nelietderīgu līdzekļu izmantošanu Komisijā un kopienas institūcijās, piemēram, ES aģentūrās, izmantojot Revīzijas palātas ieteikumus (palāta pārrauga, vai ES ieņēmumi un izdevumi tiek pareizi un likumīgi izpildīti). Šis ir svarīgi laikā, kad turpinās diskusijas par nākamo ES budžetu pēc 2013.gada.

5. ES loma pasaulē. Komisijas prezidents teica, ka ES partneri gaidot, kad ES runās vienā balsī, nevis kā 27 atsevišķas valstis. „Ja mēs nerīkosimies kopā, pasaulē Eiropai nebūs varas, un mūsu partneri tālāk rīkosies bez mums – bez Eiropas Savienības un arī bez tās dalībvalstīm.” Kritiskus vārdus Barrozu teica par Kopenhāgenas klimata pārmaiņas sarunām, kur ES valstis nebija vienotas. Viņš atgādināja, ka ES ir jāturpina sava pioniera loma, panākot citu valstu atbalstu cīņā ar klimata pārmaiņām. Barrozu arī atgādināja, ka Lisabonas līgumā ieviestais ES ārējās darbības dienests, kā arī ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā palīdzēs virzīties tuvāk šim mērķim. Barrozu runāja arī par nepieciešamību panākt reālu Eiropas spēju reaģēt uz krīzes situācijām, minot piemēru par ES palīdzību Pakistānas plūdos cietušajiem. Viņš solīja palielināt ES ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā par 1 miljardu Eiro. Viņš arī uzskata, ka ES loma pasaulē ir atkarīga arī no kopīgas ES aizsardzības politikas, kas, viņaprāt, ES ir nepieciešama. Bet trešo aplausu vētru Barrozu nopelnīja, sakot: „Cilvēktiesības nav apspriežamas. Es esmu šokēts par to, kā daudzās valstīs tiek pārkāptas sieviešu tiesības. Mani šausmina ziņa par to, ka Sakineh Mohammadi Ashtiani ir notiesāta uz nāvi, nomētājot ar akmeņiem. Tas ir vārdiem neaprakstāms barbarisms. Mēs Eiropā nosodām šādu rīcību, kurai attaisnojums nav rodams nevienā morālajā vai reliģiskajā kodeksā.”

Protams, Eiropas Komisijas prezidenta plāni ir ambiciozi. Bet viņa pirmais termiņš Komisijas prezidenta amatā pierāda, ka vārdiem seko arī darbi. Turklāt Komisijai ir jābūt ambiciozai, jo tieši Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem, kurus tad apspriež Eiropas Parlaments un ES ministru padome, vienojoties par kādu kompromisu, kas parasti ir mazāk ambiciozs. Tātad, ja jau Komisija būs mazāk ambicioza, arī gala rezultāts būs mazāk ambiciozs.

Bet galvenais ir tas, ka, manuprāt, ar šiem solījumiem ir vērts iepazīties ikvienam ES iedzīvotājam, lai pārliecinātos, vai ES strādā ar jautājumiem, kas rūp ES iedzīvotājiem. Es domāju, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kurus man ir bijusi iespēja satikt Eiropas pilsoņu debatēs vai diskusijās „Es, Latvija un ES”, kas septembrī notiek 12 Latvijas pilsētās, šajās 9.lpp. atradīs daudz no tā, ko viņi vēlas redzēt Eiropas Savienībā. Tātad, ir jāseko līdz, kas no šī tiek īstenots, un jāprasa atskaitīšanās ne tikai no Komisijā vai Eiropas Parlamentā strādājošajiem, bet vēl vairāk – no Saeimas un Latvijas valdības, kas dod Latvijas ieguldījumu kopīgajos ES lēmumos un ievieš ES likumdošanu Latvijā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (26) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bebrejs 16.09.2010 19:20
Lol, kad latvieši "ierubīs", ka pareizi ir rakstīt "Žuze Manuels Barozu". Latviešu valoda jāmācās, cienītā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juris1 10.09.2010 20:56
Atbildi saņēmu nevis no DACES BET NO IM.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 10.09.2010 16:54
Var jau teikt ka ne ES lika valūtu piesaistīt , un ne ES lika iedzīvotājiem kredītus ņemt euro. Bet cik ņēma dolāros , cik euro. Es vismaz domāju ka lielākā daļa ņēma euro , un tikai tāpēc ka par to euro zināmā sakarā visu laiku diskutē.
Māstrihtas kritēriji? Nu neder nekur tie kritēriji. Tie ir tikai priekš jauno dalībvalstu čakarēšanas , jo limitēts budžeta deficīts un ārējais parāds ir neizdevīgs priekš jaunām dalībvalstīm , viennozīmīgi. Tas ir priekš tam lai piemēram , ja bagātajā Vācijā ir kāds moderns darbagalds , tad lai tāda Latvija pie tāda darbagalda nekad nevarētu tikt un tātad lai tāda Latvija nekad nesadomātu konkurēt (un ar lētāku darbaspēku arī izkonkurētu) tādu Vāciju sfērās kur Latvijai tas nav ļauts. Skaidrs ka tādu sfēru būs daudz , un skaidrs ka Latvijas uzņēmējiem būs grūti vispār atrast kādu sfēru kur kaut ko vispār var. Jo kā budžeta pārtēriņš vai lielāks parāds tā tulīt būs brēciens netērēties , tai skaitā ar uz jauna darbgalda iegādi.
SVF ar , sagrūž valsti pilnu ar kredītiem , bet nu pamēģini tik iegādāties jaunu darbagaldu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 10.09.2010 16:31
ES nevar radīt uzņēmumus un ES neizvēlās kurā uzņēmumā ieguldīt un kurā nē.
-----------------------------
Nu tā jau ar izskatās ka ja runa ir par došanu tad ES neko nevar. Kā kaut ko atņemt tad gan var.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

guru -> juris 10.09.2010 16:17
ES dod līdzekļus uzņēmējiem un tas, kā mēs šos līdzekļus šeit Latvijā sadalām, ir uz pašu Latvijas iedzīvotāju un ievēlēto politiķu sirdsapziņas.
ES nevar radīt uzņēmumus un ES neizvēlās kurā uzņēmumā ieguldīt un kurā nē. Uzņēmumus rada uzņēmēji kopā ar investoriem. Ja nav uzņēmēju ar sakarīgām biznesa idejām, tad nebūs arī globāli domājošajiem investoriem motivācija ieguldīt naudu tieši Latvijas uzņēmumā.
No novērojumiem varu apgalvot, ka retais Latvijas uzņēmējs var piedāvāt sakarīgu ideju investoram. Vairums no viņiem spēj uzrakstīt biznesa idejas, kas saistītas ar tūrismu un viesnīcu biznesu, nekustamā īpašuma būvniecību, tirdzniecību, pārtikas nozari vai koku eksportu.
Reti, kurš spēj piedāvāt biznesa plānu uzņēmumam, kas sasitīts ar progresīvām tehnoloģijām. Vēl grūtāk ir atrast uzņēmējus, kuri domā "out of box" un spēj radīt jaunu līdz šim neeksistējušu biznesa nišu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juris1 10.09.2010 13:03
Un vēl izskaidro uz kāda pamata prestižās Īrijas skolās neuzņem latviešu bērnus un kāpēc no Parīzes lidlauka startē lidmašīnas ar deportētiem ES pilsoņiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juris1 10.09.2010 12:56
Piecnieks IM .Kā domā Dacīt -kāpēc ES šķiež līdzekļus 100-latniekiem kuri viens aiz otra stāvēdami slauka ar ES ražotām birstītēm trotuāru nevis šos līdzekļus iegulda kāda Latvijas uzņēmuma radīšanā kurš varētu ražot kādas preces kas būtu pārdodamas Parīzē,Berlīnē vai Briselē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 10.09.2010 11:22
Un ja par diskusijām , tad manuprāt diskusija var būt tikai par vienu tematu. Par to cik daudz jau savu suverenitāti esam atdevuši un cik maz saņēmuši kaut ko jēdzīgu pretī. Par to ka ja arī turpmāk nekas jēdzīgs pretī nebūs , tad intensīvi jāsāk domāt par to kā savu suverenitāti dabūt atkal atpakaļ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 10.09.2010 11:14
Un ja tā tīri filozofiski , tad pie tā ka Eiropas valstu labklājības līmeņi ir ļoti nevienādi , kurss var būt tikai uz līmeņu izlīdzināšanu. Lai līmeņi izlīdzinātos ES nedrīkst iet naudas varas pavadā , tas ir nedrīkst iet stingras valūtas un finašu disciplīnas pavadā. Tā tad būs divu ātrumu Eiropas veidošana. Pie kā noved iešana naudas varas pavadā mēs redzam Latvijā. Tas noved pie ekonomikas sagraušanas un labklājības līmeņa krišanās. Kurss ir jāliek uz ekonomikas attīstību un vienmērīgu tās izlīdzināšanos pa ES ar attiecīgi elastīgu fiskālo un monetāro politiku. Par ko vecās dalībvalstis i dzirdēt droši vien negrib , bet cita ceļa manuprāt nemaz nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 10.09.2010 10:59
Absurds jau manuprāt ir tas ka kopējās ES vārdā mūsu suverenitāte ir tā apgraizīta ka mēs vairs paši nu nekādi nespējam pretoties krīzei. Pretošānās spējas ir atņemtas , bet ka kaut kas būtu jādod , jānodrošinaa tā vietā , tas rādās nav ne Eiropas birokrātu darba kārtībā , ne pat galvās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Dace Akule 10.09.2010 10:46
Diez vai jau Jūs mani sapratāt. Manā skatījumā jau tās visas diskusijas ir tāds surogātaizvietojums konkrētai rīcībai no Eiropas birokrātu puses. Rīcības ta nav , toties ir diskusijas , un būšot diskusijas. Bet pie apstākļiem kad Latvija pāri par ausīm jau ir ES , pie apstākļiem kad Latvijas suverenitāte ir izdalīta i pa labi i pa kreisi , kad Latvijā ir lielākais bezdarbs ES , Borrozu tā ar nemaz nav te parādījies , pat vienkārši apskatīties nav parādījies. Nu labi , Rompejs parādījās apskatīties , izgāzās un aizbrauca. Bet te jau nav ko braukt skatīties , te ir jābrauc rīkoties , te ir jāved investīcijas un jāgulda iekšā lai radītu darba vietas. Nu kaut vai tā kā Merkele Vācijā , kad dārgi uzpirka vecos auto un lēti pārdeva jaunos vietā. Nu kaut vai tā ka ES būtu mūsu ekonomiku glābusi tikpat apzinīgi kā mēs glābām viņu bankas. Bet kā es saprotu , konkrēta rīcība no ES puses ,tie jau tādi mani mazi sapnīši. Konkrētu investīciju vietā protams ka būs debates un diskusijas. Manuprāt tas nav nekas. Tā ir darbošanās imitēšana strādājot absolūtā tukšgaitā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace Akule 10.09.2010 10:13
IM - Es domāju, ka ir iespējams ar rūpīgu darbu panākt situācijas izmaiņas, jo - protams - ir ļoti svarīgi redzēt rezultātus un sajust, ka atbildīgie lēmumu pieņēmēji reaģē. Mēs centīsimies pēc diskusijām "Es, Latvija un ES" panākt reālas atbildes uz iedzīvotāju priekšlikumiem, un es centīšos arī caur blogu informēt par rezultātiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 09.09.2010 18:53
Skaidrs ir viens. Acīmredzot ES tiek veidota uz pilsoņu debašu un diskusiju pamata. Protams ka pilsoņi debatē un diskutē , un protams ka neviens pie tā ne par ko neatbild. Ne par ko neatbild ne debatētāji un diskutētāji , ne arī tie kas pēc to debašu un diskusiju rezultātiem it kā tad cenšas i sastutēt to ES māju , i reizē aiz tām debatēm un diskusijām savu atbildību norakt. Skaidrs ka tur nekas nevar sanākt , jo valda tak totāla bezatbildība. Pati būvēšanas shēma ir tā sashēmota lai nevienam kas to māju šķībi sabūvē nekāda atbildība sabiedrības priekšā nedraudētu. Jo ej nu pierādi pēc tam vai tie bij diskutētāji kas tā ne tā sadiskutēja , vai tie bij būvētāji tā ne tā sabūvēja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juris1 09.09.2010 17:10
Ods apprecējas ar ziloņu māti.Jaunā sieviņa nākošajā dienā nomirst.Ods vaimanā:
-numan visu mūžu būs jārok kaps.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace Akule 09.09.2010 17:03
Juris1 - tā kā arī Latvija veido Eiropas Savienību, tad daļa atbildības ir jāuzņemas mums pašiem. Tas pats sakāms par ES normu ieviešu Latvijā - par to atbildam mēs, nevis Eiropas Komisija. Es aicinātu kritiskāk pavērtēt pašu atbildību un apņemties aktīvāk līdzdarboties, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu Latvijā un ES, piemēram, piedaloties diskusijās "Es, Latvija un ES", kas septembrī notiek visā Latvijā. Vairāk šeit http://eslatvijaunes.esmaja.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juris1 09.09.2010 13:58
Lai trŗskārt nolādēta tā Eiropas savienība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juris1 09.09.2010 13:53
Mīļo Dacīt! Man ir tikai tas ko esmu ar savām rokām uzbūvējis,uzcēlis, izaudzinājis,nopelnījis...No apstraktās Eiropas savienības redzu savai valstij tikai pazemojumus un uzbrēcienus-par katru nepaklausību-sankcijas.
ES ir kā Raiņa...mēmais ,melnais bez acu ,bez ausu ,bez valodas... ja kāds sadomā cīnītie3s -nav jau ar ko Viņš ir visur un nav nekur.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 09.09.2010 11:44
Tautai tās Borozu runas jau nemaz nerāda , un nevar tak ar nemaz rādīt. Ja tā tad , visi pieci punkti tak lej ūdeni tieši uz slēptas divātrumu Eiropas radīšanu. Priekš tatas tak ir apmaksāti žurnālisti kas visu ko ar tāds Borrozu teiks aborigēniem pasniegs absolūti nekritiski un lielas apjūsmas sapakojumā. Tādi vācieši tak par kaut kādu solidāru ekonomisko izlīdzināšanos nemaz negrib dzirdēt. Un viņiem par tādām lietām ar nekas nav teikts. Viņiem tik vajag nogrūst savas preces. Un ja valsts bankrotā un preču nogrūšanai vairs neder tad jebkurš ierindas vācietis būs pārliecināts ka tādi tak jāmet no savienības ārā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace Akule 09.09.2010 11:06
Guru - par cukuru visās detaļās drīzumā rakstīsim politika.lv, jo līdz šim diemžēl ne mediji, ne politiķi nav izskaidrojuši lietas būtību un likumsakarības, tā vietā tikai mētājas ar " dārgākais cukurs ES", "cukuru fabriku likvidēšana" un citiem saukļiem. Tāpēc aicinu paciesties un pagaidīt rakstu!
Par runas detalizētību - es domāju, ka arī Jūs saprotat, ka šādā uzrunā nav laika iegrimt sīkās detaļās, jo apskatītas ir ļoti plašas jomas. Taču ieskicētas dažas idejas ir, tā kā par tām var sākties/ turpināties diskusija. Aicinu sekot līdz, kad Komisija nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par visu minēto, un tad rūpīgi analizēt, kā Komisija redz šo mērķu sasniegšanu.

Meinhardt - ne velti Barrozu pārstāv citu politisko ģimeni (Eiropas Tautas partijas grupa, kas joprojām ir lielākā EP), kas arī izskaidro, no kurienes nāk viņa idejas. Un šīs idejas šķiet, ka ir simpātiskas arī lielai daļai ES iedzīvotāju, ja paskatāmies uz to, kura no EP grupām ieguva lielāko balsu skaitu 2009.gada vēlēšanās. Arī Latvijā lielākais deputātu skaits (3-4, kad tiksim pie papildus deputāta) aizgāja JL un PS, kas darbojas Tautas partijas grupā, pārējie deputāti darbojas katrs savā grupā. Jautājums, vai vēlētāji EP vēlēšanās balso par skaidrām idejām, ir aktuāls. Bet ja Barrozu idejas negūs atbalstu EP un ES ministru padomē, tās tur arī nomirs, tā kā ir iespējas tās mainīt, padarīt sociāldemokrātiskākas, utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

guru 09.09.2010 10:47
Ja skatās uz ES tikai nākotnes un solījumu perspektīvā, aizmirstot par to, ka ne viss pagātnē solītais ir piepildījies, tad visas šīs idejas izskatās labas.
Tomēr bija solījumi, ka Latvijā būs lētāks cukurs, ja to importēsim no ES, kur to var lētāk saražot.
Rezultātā esam ieguvuši dārgāko cukuru visā ES. Kā tas var būt?
Atceros, ka no šī paša politika.lv blogotājiem bija vairāki atbalstītāji, kuri centās skaidrot, ka cukura importēšana nāks par labu mūsu valstij. Gudri prātuļoja arī par cukurniedrēm.

Praktiskie darītāji pa to laiku kala plānus, kā nopelnīt no Latvijas importētājiem vairāk naudas un efektīvi atbrīvoties no mūsu lokālajiem ražotājiem - konkurentiem.

No pieredzes (vērojot ASV) redzu, ka saspraust mērķus var jebkurā laikā, jebkādos apmēros un termiņos. Jautājums ir tāds - kur var kautkas atkal noiet greizi mērķu izpildē?

Pilnīgi pieļauju, ka mērķu formulējums ir konstruēts tik labi, lai izklausās atbalstāms, kamēr zem tā stāv būtiskas un noklusētas detaļas par kurām interesējās tikai tie, kuri cer gūt patieso labumu no šādie

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 08.09.2010 21:21
Vispār jau galīgs aplauziens no tā šeit publicētā Borrozo skatījuma. Par esošo ekonomiskās attīstības līmeņu izlīdzināšanu laikam nekas nav pat pieminēts. Skaidrs ka stingra fiskālā disciplīna ir izdevīga bagātām valstīm kam ražošanas potenciāls jau ir , un neizdevīga nabagajām valstīm kam nu būs grūti aizņemties tā attīstībai.Uz ko ar laikam tiek spiests. Nabagajiem atliek tikai bagāto onkuļu labvēlība vai nelabvēlība. Pēc visa spriežot bagātajiem Eiropā dzīvot paliks arvien labāk , nabagajiem arvien grūtāk. Pēc šādiem uzstādījumiem nabagajiem joprojām un turpmāk sava dzimtene būs jāpamet un jādodas apkalpot bagātos viņu zemēs. Tā teikt vienots darba tirgus ar daudz brīvām darba vietām jau tā bagātās zemēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 08.09.2010 20:17
Kontrolēt un uzraudzīt jau grib visi. Bet kāda būs kontrolētāju atbidība? Garantēt tikai iedzīvotāju noguldījumus ir par maz un nenopietni. Jāgarantē būtu nodarbinātība , manuprāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo 08.09.2010 17:56
Paldies par kodolīgu Barrozo runas apkopojumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 08.09.2010 17:52
Bet par formu runājot - tas ir dīvaini, jo State-of-the-Union (monarhijās tā ir Speech-from-the-Throne) parasti saka savienības vadītājs nevis valdības vadītājs. Tātad - runu vajadzeja teikt van Rampuiji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 08.09.2010 17:50
pes.org mājaslapā arī ir nosodījums, ka Barrozu savā State of the Union runā nav ieņemis skaidru pozīciju finanšu transakciju nodokļa jautājumā. Tās ir līdzīgas spēlītes, kā Vienotība spēlējas ar savējiem vēlētājiem - A. Lejiņš sola progresīvo IIN un kaut kas līdzīgs itkā ir un tad atkal tākā nav rakstīts arī Vienotības programmā, bet PS ir pret to un JL sevi deklarē kā labēju partiju - no tā var secināt, ka arī pret to.

Tākā - ja Latvijas vēlētājs grib aplilkt ar nodokli spekulantus - tad izvēle ir skaidra - socāldemokrātu valdība Latvijā un sociāldemokrātu ministri Eiropas ministru padomēs. Ja Latvijas vēlētājs negrib spekulantu nodokli, tad var balsot otrādi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 08.09.2010 17:32
Pirms vēlēšanām Latvijai derētu apzināties, ka viņi balso ne tikai par līderiem savās mājās, bet arī par to, kāda valdība - labēja vai centriski kreisa - Latviju pārstāvēs Eiropas Ministru padomēs, kas pēc būtības ir ES likumdošanas institūtcijas augšnams. Latvijas balss Eiropas Padomēs ir ar lielāku svaru nekā Latvijas parlamentārieši EP. Un Eiropas jūgs ir tas, ka pēc pēdējām EP vēlēšanām un arī pēc leiboristu valdības krišanas Lielbritānijā, sociāldemokrātu iespaids ir samazinājies, lai gan - gan pašiem britiem Klega koalīcija ar konservatīvajiem bija pārsteigums (briti tikai girbēja pabiedrēt leiboristus un nevis pagriezt valsti pa labi), gan vāciešus Merkeles labējā politika ir nogurdinājusi un frančiem Sarkozī hiperprezidentūra ir bijusi kaitinoša jau gadiem. Eiropas sociāldemokrātus ir iegāzusi viņu nostāja imigracijas jautājumos un nevis tas, ka eiropiešiem pēkšņi likts svešas labklajības valsts idejas.

Gribas vēlēt, lai Barozzu neizdodas izpildīt viņa solījumus, jo daži no tiem var kaitēti Eiropai. Sociāldemokrātu (PES) alternatīvas patiktu arī Latvijas vēlētājam:
- finanšu transakciju nodoklis darījumiem ar vērstpapīriem un valūtām - tieši no apgrozījum (kā tas jau ir UK akcijām, nevis tikai no peļņas, kā tas ir Latvijā);
- kopēja Eiropas parādu aģentūra vai vienkarši kopeji Eurobonds laidienu, kas nodrošinātu, ka lielās un mazās Eiropas valstis it vienādās pozīcijas aizņemoties naudu;
- soc. drošības tīkls, uzsvars uz izglītību un labu darbavietu radīšanu.

Barrozu solījums par depozītu nodrošinājumu derētu arī Latvijai - gan pēc apjoma, gan arī pēc būtības. Pašlaik Latvijā depozītu nepieejamības gadījumā valūtu depozīta summa tiek pārrēķināta latos pēc nepieejamības dienas kursa un ja līdz depozīta izmaksai no dep. garantiju fonda lats tiek devalvēts, tad valūtas depozīta īpašnieks daļu naudas zaudē. Tāpēc drošāk ir turēt naudu ārvalstu banku filiāles, kurās ir spēkā ārvaldu depozītu garantiju likumi, kuros nav lata devlavācijas riska.

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule