Raksts

Atzinums par “Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības stratēģija 2021-2027″


Datums:
27. decembris, 2020


Autori

Iveta KažokaProvidus


PROVIDUS 28.12.2020 nosūtītais atzinums Valsts kancelejai un Valsts administrācijas skolai

Valsts kancelejai
Valsts administrācijas skolai

Rīgā, 2020.gada 28.decembrī

Atzinums par plāna projektu “Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības stratēģija 2021-2027″ (VSS-1089)

Labdien,

Domnīcas PROVIDUS vārdā sniedzu atzinumu par plāna projektu “Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības stratēģija 2021-2027″ (VSS-1089), kurš tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē šī gada 17.decembrī.

PROVIDUS atbalsta un izsaka atzinību par ambiciozo stratēģijas projektu, kurš balstās pasaules jaunākajās atziņās par to, kādas zināšanas ir nepieciešamas mūsdienu publiskajā pārvaldē nodarbinātajiem. No daudzas stratēģijas iecerēm vēlētos izdalīt divas neparastas, bet Latvijas pārvaldes attīstībai īpaši svarīgas idejas: 1) mācīšanās pieeju, kura balstās problēmu risināšanā, lai motivētu sadarboties dažādu institūciju pārstāvjus; 2) ambīciju strādāt ne tikai ar pārvaldes amatpersonām, bet arī ar politiskajām amatpersonām.

Vienlaikus, zinot, cik sarežģīti iepriekšējos gados Valsts administrācijai skolai ir bijis nodrošināt finansējumu mācību organizēšanai, tik plašs un ambiciozs piedāvātās stratēģijas vēriens ne tikai sajūsmina, bet arī biedē. Stratēģijas melnraksta pēdējais teikums šobrīd pasaka, ka tās īstenošanas laika grafiks tiks izstrādāts pēc piesaistītā finansējuma apstiprināšanas. Stratēģijā nav pieļauta iespēja, ka šāds finansējums vai nu netiks piesaistīts vispār, vai netiks piesaistīts vajadzīgajā apmērā. Stratēģijas visaptverošais un ambiciozais raksturs acīmredzami ir rakstīts kā “plāns – maksimums”, proti, ar priekšnoteikumu, ka iesaistīto institūciju rīcībā būs teju neierobežoti resursi. Līdzšinējā Latvijas pārvaldes attīstības pieredze liek pret šādu pieņēmumu izturēties piesardzīgi.

PROVIDUS ieteikums būtu šāds: kaut aptuveni aplēst šādas stratēģijas īstenošanas izmaksas, kā arī prioritizēt veicamos darbus atkarībā no tā, kā veiksies ar finansējuma piesaisti. Ja šobrīd aprakstītajā melnrakstā ir izklāstīta maksimālā programma, tad kuri no darbiem ir paši svarīgākie (kuriem prioritāri jāatrod finansējums)? Kas notiks tad, ja finansējums netiks atrasts? Vai ir kādi uzdevumi, kuru izpildi ir iespējams nodrošināt, nepiesaistot papildus finansējumu? Tāpat būtu vērtīgi sīkāk aprakstīt katru no 4.pielikumā pieminētajiem potenciālajiem finansējuma avotiem, sniedzot reālistisku novērtējumu par to, cik lielā mērā ir iespējams paļauties uz to, ka šis finansējuma avots patiešām būs pielietojams mācību finansēšanas vajadzībām (kāda ir pagātnes pieredze, kādu daļu no valsts sektora apmācības vajadzībām tas sedza, – kā arī to, kāds ir pamats cerībām uz to, ka šis avots būs pieejams arī līdz 2028.gadam).

PROVIDUS lielākās bažas ir par to, vai gadījumā, ja nesekmēsies centieni atrast finansējumu “plānam – maksimums”, nepazudīs arī tās apmācību iespējas, kuras valsts pārvaldes darbiniekiem ir kritiski svarīgas viņu ikdienas darbam. Svarīgi paredzēt “plānu B”, lai tā nenotiktu.

Lūdzu par šo stratēģijas projektu sazināties ar mani, izmantojot e-pastu iveta.kazoka@providus.lv

Ar cieņu,
Iveta Kažoka
PROVIDUS direktore

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!