Aicinājums Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, EPPA, Eiropas Padomei, EDSO, ANO, UNESCO, starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām

Pieņemts Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongresā 2004. gada 6. martā

Iesaki citiem:

2004. gada 1. maijā Latvijas Republika kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Eiropas Savienībā iestājas valsts, kuru nomāc nopietnu humanitāro problēmu slogs.

De facto Latvijas Republika ir divkopienu valsts. Pēc 2000. gada Tautas skaitīšanas datiem, 58,2% iedzīvotāju uzskatīja par dzimto latviešu valodu, 37,5% - krievu valodu, 4,3% - citas valodas. Mūsdienu Latvijas valsts teritorijā krievu lingvistiskā kopiena eksistē jau vairāk nekā trīs gadsimtus. De jure šis fakts tiek ignorēts.

Pēc neatkarības pasludināšanas 90. gadu sākumā valsts krievvalodīgās kopienas lielākajai daļai bija liegtas pilsoniskās tiesības un līdz ar to iespējas ietekmēt politiskos lēmumus. Krievvalodīgās kopienas pārstāvji tika izstumti no izpildvaras institūcijām. Valstī izveidojās pseidodemokrātijas sistēma, kuras aizsegā guva izplatību diskriminācija pēc etniskās un lingvistiskās pazīmes. Latvijas Republika ir vienīgā ES kandidātvalsts, kura ir atteikusies ratificēt Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju.

Faktiski tika aizliegts lietot krievu valodu oficiālajā sfērā, kaut gan tā saglabājās skolu izglītības sistēmā. 2002./2003. mācību gadā 29,3% skolnieku pārsvarā mācījās krievu un 0,4% - citās minoritāšu valodās. Skolu izglītības sistēmai krievu valodā ir divi simti gadu ilga vēsture un tā ir pārdzīvojusi visus totalitāros režīmus. Līdz pat šim laikam sabiedrībā ir pieprasījums pēc izglītības krievu valodā. Pagaidām izglītības sistēma krievu valodā ir nodrošināta ar mācību grāmatām, metodikām un skolotāju kadriem.

Saskaņā ar 1998. gadā pieņemto Izglītības likumu, visām vidusskolām, kas realizē nacionālo minoritāšu izglītojošās programmas, no 2004. gada 1. septembra vajadzēja uzsākt pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Latvijas krievvalodīgā kopiena ir nopietni nobažījušies par savu bērnu likteni (etniskās identitātes zaudēšana, krasa zināšanu kvalitātes pazemināšanās pēc piespiedu mācību valodas maiņas). Rūpes par bērnu iespējām iegūt pilnvērtīgu izglītību ir novedušas pie masu nevardarbīgas pretošanās akcijām, kas notika 2003. gada pavasarī un rudenī. 2004. gada 22. un 23. janvārī, 5. un 11. februārī pie Latvijas Saeimas ēkas un Prezidentes pils notika jaunas masu akcijas, kurās piedalījās daudzi tūkstoši krievu skolu audzēkņu, kurus atbalstīja vecāki un skolotāji. Neskatoties uz to, LR Saeima pieņēma, bet Prezidente izsludināja grozījumus Izglītības likumā, kuri paredz, ka mazākumtautību skolās ne mazāk kā 60% priekšmetu tiks pasniegti valsts valodā un visi gala eksāmeni tiks kārtoti latviešu valodā, pat tajos priekšmetos, kurus pasniedz krievu valodā.

Latvijas krievvalodīgā kopiena skaidri demonstrēja savu negatīvo attieksmi pret Saeimas apstiprinātiem grozījumiem Izglītības likumā, jo tie bija pieņemti bez kopienas piekrišanas un pat bez konsultācijām ar kopienas pārstāvjiem. Valdošā elite, ignorējot gandrīz puses Latvijas tautas intereses, atsakās no dialoga par Latvijas krievvalodīgajai kopienai vitāli svarīgiem jautājumiem. Pie varas esošie politiķi, cenšoties izvairīties no atbildības un aizbildinoties ar to, ka viņi it kā pauž latviešu kopienas viedokli un pilda tās gribu, apzināti provocē etnisko konfliktu.

Lai to novērstu, mēs uzskatām par nepieciešamību jau šodien ņemt vērā Maķedonijas konflikta noregulēšanas pieredzi, kas fiksēta 2001. gadā ar ES, EDSO, NATO un ASV starpniecību pieņemtajās Ohrīdas vienošanās.

Kongress piedāvā Eiropas Parlamentam vēlreiz atgriezties pie jautājuma par to, kā Latvija izpilda Kopenhāgenas politiskos kritērijus. Mēs piedāvājam Eiropas Komisijai izmantot visas tās rīcībā esošās sviras, lai stimulētu Latvijas varas institūcijas uzsākt dialogu ar krievvalodīgo kopienu. Kongress uzskata, ka Eiropas Padomei ir nepieciešams atsākt Latvijas monitoringa procedūru. Mēs aicinām Eiropas Padomi uzņemties uz sevi iniciatora un starpnieka funkcijas dialogā starp valsti un krievvalodīgo kopienu.

Kongresā tika ievēlēta pilnvarota delegācija, kura pārstāvēs Latvijas krievu lingvistiskās kopienas intereses iespējamās sarunās.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi