Administratīvie sodi – pašvaldību klupšanas akmens 0

Analizējot Administratīvās tiesas spriedumus 250 lietās, kurās atbildētājs ir pašvaldība vai pašvaldības iestāde, konstatēts, ka visvairāk – 60 gadījumos - apstrīdēts to lēmumu tiesiskums un atbilstība, ar kurām personām uzlikti administratīvie sodi. Jaunizveidotās Temīdas svari vairumā gadījumu par labu ir nosvērušies lēmumu pārsūdzējušajām personām - proti, ar 45 spriedumiem pašvaldību lēmumi atcelti pilnībā.

Iesaki citiem:

Maksimālais sods par automašīnas novietošanu neatļautā vietā pa nakti vai sods par tīšu pases bojāšanu, ja tā aizmirsta uz palodzes saulē, un tāpēc atlīmējusies pārklājuma plēve – vai šādi piemēri rāda, ka pašvaldības ar varas grožiem per savus iedzīvotājus bez kāda tiesiska pamata un mēra izjūtas? To var pārbaudīt, analizējot Administratīvo tiesu spriedumus, jo tieši pašvaldību uzliktie administratīvie sodi visbiežāk mudina personas pārsūdzēt pašvaldību lēmumus tiesā.

Analizējot Administratīvās tiesas spriedumus 250 lietās, kurās atbildētājs ir pašvaldība vai pašvaldības iestāde, “Providus” pētījuma ietvaros konstatēts, ka visvairāk – 60 gadījumos - apstrīdēts to lēmumu tiesiskums un atbilstība, ar kuriem personām uzlikti administratīvie sodi.

Rodas jautājums, kāpēc tik daudz personu ir sūdzējušās par šiem sodiem un uz kuru pusi ir nosvērušies jaunizveidotās Temīdas svari? No apkopotās informācijas izriet, ka vairumā gadījumu spriedumi ir labvēlīgi lēmumu pārsūdzējušajām personām – tā tas ir ¾ gadījumu, proti, ar 45 spriedumiem pašvaldību lēmumi atcelti pilnībā, atcelti kādā daļā, grozīti vai atzīti par spēkā neesošiem. Te rodas nākamais jautājums – kāpēc tiesas spriedumi ir pašvaldībām nelabvēlīgi, kādas kļūdas tās savos lēmumos pieļāvušas?

Visbiežāk tiesas norādījušas uz to, ka pašvaldība nav pamatojusi savu lēmumu administratīvi sodīt un nav izdarījusi lietderības apsvērumus. Tas nozīmē, ka pašvaldības pieņem lēmumus, kuros pateikts aptuveni šādi – jūs esat pārkāpis tāda un tāda likuma pantu un jums tiek uzlikts bargākais sods, vai arī – mēs zinām, par ko jūs sodām, bet to neteiksim! Šī pašvaldību visbiežāk pieļautā kļūda praksē izpaužas kā lēmuma motivācijas trūkums. Proti, pašvaldības lēmumos nenorāda tos apstākļus un pierādījumus, kas bijuši par pamatu tieši tāda un ne citādāka lēmuma pieņemšanai. Tātad, izlasot pašvaldības lēmumu, nevar saprast, kāpēc konstatētie fakti attiecas uz pārkāpēju un kāpēc, ņemot vērā visus apstākļus, pārkāpējs ir administratīvi jāsoda.

Savukārt gadījumos, kad pašvaldībai ir iespējas izvēlēties soda apmēru, pašvaldības neizdara lietderības apsvērumus (sodīšanas nepieciešamība, soda piemērotība, soda vajadzība, soda atbilstība), un šo pašvaldību kļūdu daudzos gadījumos labo tiesas. Kā piemērs jāmin tā sauktās dzelteno lapiņu lietas jeb gadījumi, kad autovadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā un tiek sodīts par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu. Šīs lietas tiesā ir nonākušas ievērojamā daudzumā. Pašvaldības policija, kurai parasti ir deleģētas šī pārkāpuma kontroles un sodīšanas funkcijas, vairumā gadījumos piemērojusi Administratīvo pārkāpumu kodeksā minēto maksimālo sodu, neskatoties uz to, vai pārkāpējs automašīnu novietojis neatļautā vietā sastrēguma stundā vai naktī, kad satiksme netiek traucēta. Tāpat tiesas savos spriedumos norādījušas, ka pašvaldība nav izskatījusi personas sūdzību pēc būtības, bet tikai formāli konstatējusi jau iepriekš lēmumā fiksēto, tikai citējot likumu un noteikumu normas, bet lēmums nesatur argumentētu pamatojumu. Proti, uz personas sūdzību ar argumentiem pašvaldība ir sniegusi atbildi - lēmumu, ko vienā vārdā var apzīmēt kā atrakstīšanos.

Otra raksturīgākā kļūda, ko konstatējušas tiesas, ir kļūda tiesību normu piemērošanā. Šo kļūdu gan visos gadījumos nevarētu kvalificēt kā amatpersonu patvaļu, bet gan visbiežāk kā zināšanu trūkumu par tiesību piemērošanu. Raksturīgākie gadījumi, kad pašvaldības kļūdās tiesību normu piemērošanā, ir nepareizi kvalificējot pārkāpumu – nepareizi novērtējot vai nemaz nevērtējot iespējamā pārkāpuma subjektīvo pusi (nodomu), tādējādi neievērojot administratīvo pārkāpumu lietu īpatnības. Piemēram, kāda pašvaldība sodījusi personu par tīšu pases bojāšanu, bet tiesa šajā lietā konstatējusi, ka pasi nav bojāta tīši, bet gan aiz neuzmanības - tā atvērtā veidā divas dienas nostāvējusi saules staru ietekmē, kā rezultātā tai atlīmējusies plēves kārtiņa. Tiesa secināja, ka konkrēto tiesību normu par tīšu pases bojāšanu nevarēja piemērot.

Kā citi raksturīgākie pašvaldību pieļautie pārkāpumi jāmin dažādas procesuālas un lēmumu saturiskās kļūdas. Piemēram, pašvaldības joprojām visai kūtri aicina personas izteikt savu viedokli pirms lēmuma pieņemšanas, bet, ja arī to izdara, tad nereti neizskaidro personas tiesības vai lēmumā nepiemin personas izteikto viedokli. Tāpat pašvaldības savos lēmumos nenorāda vai kļūdaini norāda, kur un kādā termiņā lēmumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt. Piemēram, norāda tiesību normām neatbilstošu pārsūdzības termiņu, kā arī precīzi nenorāda tās iestādes vai tiesas nosaukumu un adresi, kur lēmums apstrīdams vai pārsūdzams.

“Providus” pētījuma rezultāti, kas apkopos informāciju par šīm un citām pašvaldību lēmumos visbiežāk pieļautām kļūdām, gaidāmi rudenī. Jācer, ka tie palīdzēs pašvaldībām un citiem interesentiem mācīties no savām un citu kļūdām un turpmāk no tām izvairīties, lai nerastos situācijas, kad amatpersonu nezināšanas vai patvaļības dēļ tiek sodīti nevainīgie vai attaisnoti vainīgie. Apkopojums noderēs arī tām pašvaldībām, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar algot kvalificētus juristus vai nevar patstāvīgi iepazīties ar administratīvo tiesu praksi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi