Foto: Foto - G. Diezinš © AFI
Sarunu rezultāti
ES likumdošana stingri regulē vienu no tirgus ekonomikas pamatprincipiem, proti, godīgu konkurenci. Šajā jomā direktīvas, piemēram, aizliedz ražotājiem un pārdevējiem vienoties par preču cenām vai tirgu sadalījumu, jo tas ierobežotu patērētāju tiesības izvēlēties kādu produktu un par kādu cenu pirkt, turklāt ilgtermiņā neveicinātu cenu pazemināšanos, kā arī jaunu pakalpojumu un preču ieviešanu. Liela daļa ES normu šajā jomā tapušas pēc Eiropas pirmās instances tiesas spriedumiem, kas kādu praksi atzinusi par pieļaujamu vai tādu, kas pārkāpj ES godīgas konkurences noteikumus.
Pārkāpumu gadījumos uzņēmums spiests maksāt sodus, kas ir vairāki simti miljonu eiro. Piemēram, 2002.gadā Eiropas Komisija datorspēļu ražotājam “Nintendo” piesprieda sodu 167 miljonu eiro apjomā, jo tas vairākās dalībvalstīs uzturējis mākslīgi augstas cenas.
Īpaša loma konkurences politikas īstenošanā ir arī Eiropas Komisijas lēmumiem par lielo uzņēmumu apvienošanos. Piemēram, Eiropas Komisija šogad piekrita fotoaparātu ražotāju “Minolta” un “Konica” apvienošanai, iepriekš izvērtējot, kā tas var ietekmēt situāciju Eiropas tirgū – vai netiks radīts monopols, kas varētu ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo pozīciju.
Tāpat ES strikti ierobežo un daudzos gadījumos pat aizliedz valsts subsīdiju piešķiršanu kādam uzņēmumam vai tautsaimniecības jomai. Tā kā daudzās kandidātvalstīs šāda prakse pirmajos neatkarības gados bijusi visai plaši izplatīta, ES jau rēķinās, ka Eiropas pirmās instances tiesai pēc paplašināšanās būs jāizskata liels daudzums sūdzību par negodīgas konkurences noteikumiem.
Valsts atbalsts noteiktos apjomos ir atļauts tikai tad, ja dalībvalsts var pierādīt, ka atbalsta mērķis ir izlīdzināt vai sekmēt reģionu vai nozaru attīstību. Valsts atbalsts pieejams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pētniecībai, apmācībai, vides aizsardzībai, uzņēmumiem krīzes situācijās. Valsts atbalsts ir pieejams t.s. jūtīgajām nozarēm – lauksaimniecībai un zvejniecībai.
Kandidātvalstu gadījumā tas nozīmē, ka valsts drīkst atbalstīt kādu uzņēmumu vai nozari, ja šāds lēmums pieņemts pirms 1994.gada decembra vai arī, ja šāda atļauja iekļauta ES pievienošanās līguma pielikumos[1]. Tas nozīmē, ka Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas, kā arī Rīgas un Liepājas brīvostas varēs turpināt saņemt valsts atbalstu.[2]
Taču bez šīs atkāpes Latvija un ES solījusies izveidot brīvas konkurences apstākļus jau 1995.gadā parakstītajā asociācijas līgumā un Konkurences likumā, kas stājās spēkā 2002.gadā. Tāpēc šajā sarunu sadaļā Latvija ir viena no četrām kandidātvalstīm, kura visu ES likumdošanu ieviesīs līdz ar 2004.gada 1.maiju. Citas dalībvalstis, piemēram, Ungārija panāca atļauju līdz 2011.gadam pakāpeniski samazināt pārāk lielo valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Piebilde: ES maksā subsīdijas lauksaimniekiem un zvejniekiem, tāpēc salīdzinot ar citu valstu uzņēmējiem, ES “savējiem” nodrošina labvēlīgākus apstākļus un līdz ar to negodīgus konkurences noteikumus pārējiem.
_________________
[1] Report on the results of the negotiations on the accession of Cyprus, Malta, Hungary, Poland, the Slovak Republic, Latvia, Estonia, Lithuania, the Czech Republic and Slovenia to the European Union, Eiropas Komisija
[2] Latvijas Ārlietu ministrijas materiāls
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.