Foto: E.Rudzītis © AFI
Sadaļā aprakstītas Latvijai dotās iespējas “integrēties ES institūcijās” jeb piedalīties ES lēmumu pieņemšanā Eiropas Parlamentā, ES Ministru padomē, Eiropas Komisijā un citās iestādēs, konkrēti uzskaitot balsu un vietu sadalījumu šajās institūcijās.
Lielākā daļa aprēķinu balstās uz 2000.gada decembrī pieņemto Nicas līgumu[1], kurā aprakstītas tā sauktās ES institucionālās reformas – nepieciešamās izmaiņas balsu un vietu sadalījumā ES institūcijās pēc toreiz iecerētās 12 jaunu valstu uzņemšanas. Šobrīd paredzams, ka 2004.gada 1.maijā ES iestāsies tikai 10 valstis (“atkritējas” ir Bulgārija un Rumānija), taču Nicas līgumā noteiktie principi paliek spēkā.
Nicas līgums nosaka, ka Latvijai Eiropas Parlamentā no 2004.gada 1.maija, vēl pirms nākamā gada vasarā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām būs deviņas deputātu vietas. Jāpiebilst, ka līdz nākamā gada maijam deviņi Saeimas deputāti Eiropas Parlamentā darbojas novērotāju statusā. Viņi drīkst sekot līdz parlamenta darbam, bet nevar runāt un balsot plenārsēdēs. Šis deputātu skaits saglabāsies nākamā Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā no 2004.-2009.gadam, kad jaunus aprēķinus sola ieviest vēl topošais Eiropas konstitucionālā līguma projekts[2].
Līdz ar paplašināšanos pāris mēnešus Latvijai būs trīs balsis ES Ministru padomē – veidojumā, kas pieņem lielāko daļu ES lēmumus. Ar 2004.gada 1.novembri šis skaitlis palielināsies līdz četrām. Balsu skaits katrai valstij tiek aprēķināts galvenokārt ņemot vērā tās iedzīvotāju skaitu. Tādējādi tā sauktajām lielajām ES dalībvalstīm, piemēram, Vācijai, Itālijai un Francijai, padomē ir lielāka ietekme nekā Dānijai vai Luksemburgai, tā sauktajām mazajām valstīm.
Taču visinteresantākās ir gaidāmās pārmaiņas ES izpildvaras orgānā Eiropas Komisijā, kur līdz šim lielākajām dalībvalstīm, piemēram, Vācijai, bijuši divi komisāri, kamēr citas pārstāvējis tikai viens komisārs. Līdz ar paplašināšanos katra valsts, arī Latvija, drīkstēs nominēt tikai vienu pārstāvi Eiropas Komisijā. Savukārt, ar 2009.gadu – kā tas paredzēts Eiropas konstitucionālā līguma projektā – šie komisāri varētu dalīties komisāros ar un bez balsstiesībām.
Bez šīm nozīmīgajām un dažām mazāk ietekmīgām institūcijām Latvija varēs nominēt arī vienu pārstāvi Eiropas justīcijas tiesā un Pirmās instances tiesā (Luksemburgā), kas ne tikai izskata kompāniju, dalībvalstu vai ES institūciju iesniegtās lietas par kāda ES likuma neievērošanu, bet arī saka galīgo vārdu ES likumdošanas skaidrošanā.
Tāpat viens Latvijas iecelts eksperts varēs strādāt ES auditortiesā vai revīzijas kolēģijā – iestādē, kas ES līmenī veic Latvijas Valsts kontroles uzdevumus. Tātad, tās uzdevums ir pārbaudīt ES kopīgā budžeta ienākumu un izdevumu daļas un apstiprināt ES institūciju tēriņu pamatotību. Jāpiebilst, ka jau kopš 1994.gada ik gadu ES auditortiesa nākusi klajā ar asu Briseles iestāžu kritiku, norādot uz krāpšanos un korupciju.
Taču bez balsu un vietu skaitu dažādās institūcijās šajā sadaļā arī noteikts, ka līdz ar iestāšanos Latvija kļūs par teritoriju, uz kuru attiecas visi ES līgumi. Tāpat līdz ar iestāšanās dienu latviešu valoda kļūs par oficiālo ES valodu. Tas nozīmē, ka tā ne tikai skanēs Eiropas parlamentā un ES ministru padomē, bet arī, ka Latvijas pilsoņi varēs lasīt visus ES oficiālos dokumentus savā valodā, rakstīt jebkurai ES iestādei latviešu valodā, un arī saņemt atbildi latviešu valodā.
______________________
[1] Nice Treaty, Official Journal C 80 of 10 March 2001
[2] Eiropas konstitūcijas projektu lasiet Eiropas Konventa mājas lapā
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.