27. sadaļa. Kopīgā ārlietu un drošības politika

ES kopīgās ārlietu un drošības politikas mērķis ir veicināt drošību, mieru, starptautisku sadarbību, demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesību aizsardzību.

Iesaki citiem:

Šie ir arī Apvienoto Nāciju hartas principi un praktiski izpaužas kā, piemēram, ES dalībvalstu karavīru iesaistīšana starptautiskās miera uzturēšanas misijās Maķedonijā un Bosnijā-Hercegovinā. ES arī iesaistās krīzes novēršanas operācijās un humānās palīdzības projektos.

Taču šī kopīgā ārlietu un drošības politika netiek ieviesta ar ES likumdošanu – direktīvu vai regulu – palīdzību, jo tādu ES šajā jomā nav. Tā vietā tiek izmantoti tādi dokumenti kā kopīgās pozīcijas, paziņojumi un deklarācijas.

Vēl viens būtisks elements ir ES galotņu konferenču secinājumi, kuros vienmēr iekļauta ES pozīcija par norisēm starptautiskajā politikā, piemēram, nosodījums kara darbībai Čečenijā vai aicinājums atsākt Tuvo Austrumu miera procesu. Samitu secinājumi tiek izstrādāti, saskaņojot visu ES dalībvalstu viedokļus, tāpēc tie uzskatāmi par kopējo ES pozīciju.

Tā kā šajā jomā nav nepieciešama ES standartu vai vadlīniju iekļaušana dalībvalstu likumos, pārejas periodi vai izņēmumi šajā sarunu sadaļā kandidātvalstīm nebija vajadzīgi. Tām tikai piekodināts “aktīvi un bez ierunām atbalstīt kopējās ārlietu un drošības politikas ieviešanu lojalitātes un savstarpējas solidaritātes garā[1]”, piemēram, iesaistīties miera uzturēšanas misijās.

Jāuzsver, ka līdz šim lēmumus kopīgās ārlietu un drošības politikas jomā ES pieņem vienprātībā – tikai ar visu dalībvalstu atbalstu. Eksperti jau atzinuši, ka līdz ar ES paplašināšanos šķiet maz ticama 25 valstu vienošanās, piemēram, par kopīgu nostāju pret ASV militāro operāciju Irākā. Tāpēc Eiropas Konvents, strādājot pie ES Konstitucionālā līguma uzmetuma, asi diskutēja, vai šajā jomā ar 2009.gadu neieviest citu balsošanas procedūru, kas ļautu ES pasaulē runāt “ar vienu balsi”, ja kādu lēmumu atbalsta kvalificētais vairākums dalībvalstu. Taču Konventa dalībnieki nespēja vienoties par kopīgu lēmumu šajā jautājumā, tā kā tas atlikts apspriešanai starpvaldību konferencē, kas sāksies 2003.gada oktobrī.

___________________________
[1] “Enlargement of the European Union, guide to negotiations chapter by chapter”, 82.lpp. Eiropas Komisija (PDF formātā)


Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi