24. sadaļa. Sadarbība tieslietu un iekšlietu jomā

Lai gan šajā iestāšanās sarunu sadaļā neviena kandidātvalsts nepieprasīja pārejas periodus, topošo dalībvalstu gatavība un spējas pilnvērtīgi sadarboties tieslietu un iekšlietu jomā izraisījušas bažas vairākās tā sauktajās vecajās dalībvalstīs[1].

Iesaki citiem:

Satraukuma pamatā ir fakts, ka līdz ar solījumu atbilst visām ES prasībām jau no uzņemšanas dienas (2004.gada 1.maija) visas kandidātvalstis apņēmušās garantēt stingru robežu kontroli, cīnīties pret narkotisko vielu tirdzniecību un pārvadāšanu, apkarot naudas atmazgāšanu un organizēto noziedzību. Tāpat desmit topošās ES dalībvalstis solījušas kontrolēt nelegālo imigrantu plūsmu, nodrošināt patvēruma meklētāju tiesības, aizsargāt personas datus, atzīt jebkuras citas ES dalībvalsts tiesas spriedumus un piedalīties visas ES policiju un tiesībsargājošo iestāžu sadarbībā.

Piemēram, līdz ar pievienošanos ES Latvija varēs izmantot patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu datu bāzi, kurā varēs pārbaudīt, vai konkrētā persona jau nav pieprasījusi patvērumu kādā citā ES valstī. Lai izslēgtu iespēju pieprasīt patvērumu vairākās ES dalībvalstīs, meklējot izdevīgākus noteikumus, patvēruma meklētāja pieteikums tiek izskatīts tikai vienā valstī.

Tāpat vīzu režīms Latvijai būs tikai ar tām valstīm, kuras pilsoņiem nepieciešama vīza iebraukšanai ES. Vēl sadarbība šajā jomā nosaka, ka jebkuras ES dalībvalsts pilsoņi var lūgt diplomātiskā korpusa palīdzību jebkurā ES pārstāvniecībā pasaulē, ja konkrētajā valstī nav, piemēram, Latvijas vēstniecības.

Visi šie labumi un pienākumi visām kandidātvalstīm ir saistoši ar pirmo iestāšanās dienu. Vienīgais izņēmums ir pievienošanās Šengenas līgumam. Tā pamatā ir princips, ka dalībvalstis pastiprina robežu kontroles uz ES ārējām robežām, kā arī lidostās tā vietā, lai kontrolētu iekšējās ES robežas, piemēram, starp Vāciju un Beļģiju. Tas nozīmē, ka ES pilsoņu pases uz Šengenas režīma dalībvalstu robežām netiek pārbaudītas, tās pārbauda tikai tad, kad ES pilsonis atgriežas Eiropā pēc brauciena, piemēram, uz ASV.

Taču jaunās dalībvalstis Šengenas līgumam nevarēs pievienoties uzreiz pēc iestāšanās ES. Tas nozīmē, ka robežkontrole vietās, kur robežojas jaunā un vecā dalībvalsts, piemēram, Polija un Vācija, turpināsies vēl kādus gadus. Pagaidām vēl nav noteikts termiņš, kad kandidātvalstis varētu šim līgumam pievienoties. Līdzīga prakse tika īstenota arī agrākajās paplašināšanās kārtās, piemēram, 1995.gadā, kad ES pievienojās Zviedrija, Somija un Austrija.

Šajā kontekstā īpaša uzmanība tiek pievērsta tām kandidātvalstīm, kuras pēc pievienošanās ES kļūs par ES ārējās robežas uzraudzītāju, piemēram, Latvijai, kura rūpēsies par austrumu robežas kontroli. Tāpēc ES Latvijas austrumu robežas nostiprināšanai pirms iestāšanās un pēc tās sola piešķirt ap 50 miljoniem latu[2] modernu tehnoloģiju ieviešanai.

Piebilde: Vairākas ES dalībvalstis vēlas panākt kopīgu politiku patvēruma piešķiršanas un nelegālās imigrācijas jomā, piemēram, izveidojot īpašu aģentūru ES ārējo robežu sargāšanai no nelegālajiem iebraucējiem.

______________________
[1] “Enlargement of the European Union, guide to negotiations chapter by chapter”, Eiropas Komisija (PDF formātā)

[2] Latvijas Ārlietu ministrijas materiāls


Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi