21. sadaļa. Reģionālā politika

ES ir viens no pasaules bagātākajiem valstu blokiem, tomēr atšķirības dažādu reģionu starpā var būt šokējošas, ja rūpīgāk ielūkojas tā saukto perifēriju jeb nomaļu attīstībā.

Iesaki citiem:

Trīs visdinamiskāk attīstītajos reģionos IKP gandrīz trīs reizes pārsniedz visnabadzīgāko reģionu IKP[1]. Tāpēc, lai veicinātu vienmērīgu visas ES ekonomisko attīstību, ES īsteno reģionālo politiku, finansiāli palīdzot mazāk attīstītajiem reģioniem ja ne noķert labāk situēto reģionu attīstības līmeni, tad vismaz tikt tam tuvumā[2].

Tam tiek izmantoti kohēzijas un strukturālie fondi, kas sastāda aptuveni 35% no ES kopējā budžeta. Budžetā visvairāk iegulda bagātākās dalībvalstis, līdz ar to reģionālās politikas īstenošanā bagātie palīdz ne tik attīstītajiem reģioniem, piemēram, veicinot jaunu darba vietu radīšanu un uzlabojot mazāk attīstīto reģionu infrastruktūru, kā arī pieeju modernām tehnoloģijām.

Taču ieguvēji no šī procesa ir arī attīstītie reģioni, jo tie, palīdzot uzlabot situāciju nabadzīgajos reģionos, labvēlīgajā uzņēmējdarbības vidē iegūst jaunas investīcijas iespējas. Piemēram, ja kāds uzņēmējs Barselonā gribētu atvērt uzņēmuma filiāli kādā ne tik attīstītā Spānijas reģionā, to varētu izdarīt tikai tad, kad tur pieejama sakaru un moderno tehnoloģiju infrastruktūra, kā arī izglītoti darbinieki.

Ar ES paplašināšanos reģionu ekonomiskā nevienlīdzība tikai palielināsies. Tāpēc kandidātvalstīm pirms iestāšanās ir pieejamas vairākās finansiālās palīdzības programmas – PHARE, kas veicina institūciju gatavību ieviest ES likumdošanu un gatavoties ES fondu apsaimniekošanai; SAPARD, kas veicina kandidātvalstu gatavību ES kopīgai lauksaimniecības politikai; ISPA, kas galvenokārt koncentrējas uz ES vides standartu ieviešanu.

Pēc 2004.gada 1.maija, kad gaidāma oficiālā desmit valstu uzņemšana ES, tām laika posmā līdz 2006.gadam būs pieejams vairāk nekā 21 miljards eiro no strukturālajiem un kohēzijas fondiem. Latvija var pretendēt uz aptuveni 6% no šīs summas[3].

Projektiem, kas saņems atbalstu no strukturālajiem fondiem ir jāatbilst pašu valstu izstrādātajiem Attīstības plāniem. Savukārt kohēzijas fondi finansē individuālus projektus vides standartu ieviešanai un transporta infrastruktūras uzlabošanai. Ne viens, ne otrs fonds nesedz pilnīgi visas projekta izmaksas - tiem nepieciešams vai nu valsts, vai uzņēmēju līdzfinansējums.

Iestāšanās sarunās galvenais uzsvars tika likts uz tā saukto administratīvo kapacitāti jeb valsts iestāžu spēju apsaimniekot ES līdzekļus. Taču Eiropas Komisija vēl 2003.gada vasarā izteica brīdinājumu – ja kandidātvalstis nebūs pienācīgi sagatavojušās ES naudas saņemšanai un nevarēs nodrošināt, ka tā tiek godīgi un lietderīgi izmantota, ES nevarēs kandidātvalstīm dot pieeju šiem fondiem.

Piebilde: Kohēzijas fondu līdzekļus arī pēc 2004.gada 1.maija joprojām saņems Spānija, Īrija, Grieķija un Portugāle.


________________

[1] Eiropas Komisijas dati

[2] skat. Eiropas Komisijas materiālu – karti ar reģioniem, kuri izmanto finansiālās atbalsta programmas

[3] Report on the results of the negotiations on the accession of Cyprus, Malta, Hungary, Poland, the Slovak Republic, Latvia, Estonia, Lithuania, the Czech Republic and Slovenia to the European Union, Eiropas komisija


Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi