20. sadaļa. Kultūra un audiovizuālā politika

Audiovizuālajā sektorā tieši nodarbināti vairāk nekā viens miljons ES iedzīvotāju. Taču daudz svarīgāka par šīs sfēras ekonomisko nozīmi ir tās sociālā loma, proti, televīzija ir nozīmīgs informācijas un izklaides avots ļoti daudziem eiropiešiem. Aprēķināts, ka vidēji ES iedzīvotāji katru dienu pie televizora pavada vairāk nekā divas stundas.

Iesaki citiem:

Tāpēc arī nozīmīgākais ES likumdošanas akts šajā jomā ir direktīva “Televīzija bez robežām”, kas pieprasa visās dalībvalstīs atvērtu televīzijas pārraides tīklu, lai veicinātu vienota ES pārraides tīkla veidošanos. Direktīvā prasīts, ka 51% no neatkarīgajiem producentiem atvēlētā laika visās raidorganizācijās (arī komerctelevīzijās) jāpiepilda ar tā saukto Eiropas produkciju, t.i. Eiropā ražotām filmām vai raidījumiem. Vēl pie tam šiem darbiem jābūt jauniem (ne vecākiem par 5 gadiem), tā ka ar veco un salīdzinoši lētāko filmu pārraidīšanu televīzijas nevarēs izlīdzēties.

Šajā jomā īpaši strikta nostāja ir Francijai, kas vēl šogad Eiropas Konventa diskusijās par ES Konstitucionālā līguma projektu izcīnīja solījumu, ka kultūras tirgus liberalizācijas jomā lēmumi tiks pieņemti ar vienbalsīgu dalībvalstu atbalstu. Citiem vārdiem, Francija varēs bloķēt vēl plašāku ASV un Latīņamerikas filmu ienākšanu Eiropā.

Tāpat direktīva stingri aizliedz vardarbību televīzijā, kā arī regulē reklāmu apjomu – tas ES ir ne vairāk kā 12 minūtes stundā. Vēl tajā iekļauta prasība, ka televīzijai ir jānodrošina sabiedrībai nozīmīgu pasākumu translēšana (piemēram, pasaules čempionāts hokejā, dziesmu svētki vai olimpiskās spēles) tā, lai tos būtu iespēja noskatīties vismaz 80% valsts iedzīvotāju.

Jāuzsver, ka ES kultūras politika nav vērsta uz kultūras harmonizāciju vai standartizāciju, tā drīzāk palīdz dalībvalstīm saglabāt savu kultūras identitāti, piemēram, palīdzot saglabāt vēsturiskos kultūras pieminekļus. Šiem nolūkiem ES darbojas programma “Kultūra 2000”, kas veicina kultūras jomā strādājošo, mākslinieku un grāmatu izdevēju sadarbību, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanu. Piemēram, Latvijā šīs iniciatīvas ietvaros šogad tiek finansēta Bauskas cietokšņa drupu saglabāšana, finansiāli atbalstīts enciklopēdisks izdevums vairākās valodās par Baltijas reģiona kultūras vēsturi. Tāpat “Kultūra 2000” laika posmā no 2000.-2004.gadam atbalstījusi Eiropas līmeņa festivālus, izstādes, koncertu tūres un konferences.

Otra ES iniciatīva kultūras un audiovizuālajā jomā ir programma “Media plus”. Tās ietvaros profesionāļi var cerēt uz finansiālu atbalstu tālākas izglītības vai pieredzes gūšanai, jaunu projektu veidošanai, kā arī Eiropas filmu izplatīšanai.

Abās programmās dalībvalstis piedalās ar noteiktu dalības summu, izveidojot fondu, no kura tiek finansēti labākie pieteikumi. Tā kā Latvija tajās jau darbojas no 2001.gada, būtiskas izmaiņas šajā jomā ar iestāšanos ES nav gaidāmas[1].


_________________

[1] Skat. Latvijas ieguvumus no “Kultūras 2000” Kultūras ministrijas mājas lapā



Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi