Raksts

15. sadaļa. Rūpniecības politika


Datums:
30. jūlijs, 2003


Autori

Providus


Foto: Foto - A. Jansons © AFI

Sarunu rezultāti

ES likumdošana šajā jomā nav dalībvalstīm saistoša, jo ES tikai dod vadlīnijas, piemēram, veidot rūpniecības attīstībai un jaunu uzņēmumu veidošanai labvēlīgu vidi, kuras katra dalībvalsts var vai nu ievērot, vai ignorēt.

Tajā pat laikā ES stingri pieprasa izbeigt tādu praksi, kas veicina negodīgas konkurences izveidošanos, piemēram, aicina dalībvalstis nodot privatizēšanai valsts rūpniecības uzņēmumus un atvērt savus tirgus ES uzņēmējiem[1].

Tas gan nenozīmē, ka valsts atbalsts rūpniecības uzņēmumiem ir pilnīgi izslēgts. Piemēram, ES aicina dalībvalstis atbalstīt tos rūpniecības uzņēmumus, kuri ražo preces ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, farmācijas vai augsto tehnoloģiju ražotājus. Agrāk šis atbalsts izpaudās kā īpašu nodokļu atlaižu piešķiršana uzņēmumiem, taču tagad ES arvien vairāk uzsver citas atbalsta formas, piemēram, strukturālos fondus. Nodokļu atlaides tiek rūpīgi izvērtētas un daudzos gadījumos pat aizliegtas.

Tieši informāciju tehnoloģijas, farmācijas un biotehnoloģiju nozares Latvija atzinusi par perspektīvām 2001.gada martā apstiprinātajās rūpniecības attīstības pamatnostādnēs. Tajās iestrādātas ES vadlīnijas – nemateriālo investīciju nozīme (izglītība), rūpnieciskā sadarbība, vienādi konkurences nosacījumi un stingri principi par valsts iejaukšanos nozarē.[2]

Īpaša uzmanība ES tiek pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un zinātnes atbalstam, jo ES vēlas veicināt konkurētspējīgas ekonomikas izveidošanos, kas balstās uz jauninājumu ieviešanu. Tas tiek panākts, finansiāli palīdzot uzņēmējiem iesaistīties ES pētniecības un tehnoloģiskās attīstības programmās, piemēram, Sestajā ietvara programmā pētniecības un tehnoloģiskās attīstības veicināšanai, kā arī caur strukturālajiem fondiem, kuru daļa tiek ieguldīta, piemēram, ES vides aizsardzības vai darba vietas drošības standartu ieviešanā.

Tā kā šajā sadaļā ES likumdošanai ir tikai ieteicošs raksturs, nevienai kandidātvalstij nav piešķirti pārejas periodi.

Piebilde: ES rūpniecības politika tiek īstenota caur ES darbību citās jomās, piemēram, tirdzniecības, iekšējā tirgus, pētniecības un konkurences politikas ietvaros.

_____________

[1] ES ministru padomes lēmums 96/413/EC

[2] Latvijas Ārlietu ministrijas materiāls

Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!