Raksts

10. sadaļa. Nodokļi


Datums:
30. jūlijs, 2003


Autori

Providus


Foto: AFI

Sarunu rezultāti

Nodokļi ir viena no retajām jomām, kurā lēmumu pieņemšana ES līmenī pagaidām vēl notiek pēc vienprātības principa, tas ir, jebkura dalībvalsts var izmantot savas veto tiesības un bloķēt kādu lēmumu. Līdz ar to ES nenosaka vienotus tā sauktos tiešos nodokļus, piemēram, ienākuma nodoklis dažādās ES dalībvalstīs atšķiras. Tāpat ES neiejaucas dalībvalstu sociālajā politikā, līdz ar to sociālā nodokļa apjomi arī netiek pakļauti ES lēmumiem.

Taču netiešie nodokļi – pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis – tiek saskaņoti. Tas tiek darīts tāpēc, ka šie nodokļi visvairāk saistīti ar ES pamatbrīvību – preču un pakalpojumu brīvas kustības – nodrošināšanu. Piemēram, ja Portugālē akcīzes nodoklis benzīnam būtu daudz augstāks nekā Spānijā, Portugāles pierobežu iedzīvotāji visticamākais brauktu pēc lētākās degvielas uz kaimiņvalsti. Tas kropļotu taisnīgas konkurences principus, jo zaudētājs būtu Portugāles uzņēmējs, jo viņš spiests darboties valstī, kurā akcīzes nodoklis šai precei ir daudz augstāks.

Tomēr ES topošajām dalībvalstīm iestāšanās sarunās piešķīra vairākus izņēmumus un pārejas periodus. Piemēram, gandrīz visas var vairākus gadus pakāpeniski palielināt akcīzes nodokli cigaretēm līdz minimālajai ES noteiktajai akcīzes nodokļa likmei. Latvijā to vajadzēs palielināt līdz 2010.gadam. Taču tā sauktās vecās ES dalībvalstis, piemēram, Lielbritānija, drīkst šī pārejas perioda laikā ierobežot cigarešu apjomu, ko kāds Latvijas iedzīvotājs ieved konkrētajā dalībvalstī pats savam patēriņam.

Tāpat ES gandrīz visām jaunpienācējām piešķīrusi “atlaides” PVN palielināšanai. Kiprā, Ungārijā, Polijā un Slovēnijā līdz 2007.gada beigām restorānos varēs saglabāt zemākas PVN likmes. Polija līdz 2008.gada sākumam drīkst neaplikt grāmatas ar PVN. Savukārt Čehija, Igaunija, Ungārija un Latvija drīkst līdz 2004.gada beigām neieviest PVN apkurei[1]. Ar 2005.gada 1.janvāri Latvijas iedzīvotājiem gan jārēķinās ar augstākiem tēriņiem, jo tad apkure tiks aplikta ar PVN.

Līdztekus saskaņotajam akcīzes nodoklim un PVN ES dalībvalstis iekasē vienādas muitas nodevas no tā sauktajām trešajām valstīm (ārpus ES). Piemēram, lauksaimniecības nodevas un ievedmuitas tarifi visā ES ir vienādi.

Savukārt nodokļu atvieglojumi un pārāk plaši īpašie noteikumi kandidātvalstu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās pārkāpj ES nodokļu politikas principus. Tāpēc arī Latvijai bija nepieciešams veikt izmaiņas nodokļu likumdošanā, lai šīs īpašās ekonomiskās zonas varētu darboties arī pēc iestāšanās ES[2].

Piebilde: Vairākas dalībvalstis atbalsta nodokļu harmonizāciju, tas ir vienotu tiešo nodokļu ieviešanu visā ES. Taču ES konstitucionālā līguma projekts joprojām paredz, ka šajā jomā dalībvalstīm paliek veto tiesības.

______________

[1] Report on the results of the negotiations on the accession of Cyprus, Malta, Hungary, Poland, the Slovak Republic, Latvia, Estonia, Lithuania, the Czech Republic and Slovenia to the European Union, Eiropas komisija

[2] Nodokļu politika, Latvijas Vēstnesis, Eiropas Vēstis 25.07.2003

Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!