Foto: I. Pumpure

Latvijā dzīvojošie cittautieši visbiežāk runā latviski divās situācijās – ja tos uzrunā latviešu valodā un ja sarunu biedrs nesaprot krieviski. Šis fakts norāda, ka pašiem latviešiem konsekventi jārunā latviski, lai uzlabotu latviešu valodas vidi.

Latviešu valodas apguves valsts programma (LVAVP) jau kopš 1996.gada regulāri veic Latvijas iedzīvotāju aptauju par latviešu valodas apguvi un tās lietošanas dinamiku. Apspriežot jaunākās aptaujas datus (par šā gada janvāri un pērnā gada novembri), LVAVP ekspertu uzmanības lokā ir vairākas tēmas – kādas ir iespējas veicināt aktīvu valodas lietošanu un paplašināt latviešu valodas vidi, kāda ir mediju loma latviešu valodas lietošanas veicināšanā vienotas informācijas telpas un multilingvisma kontekstā.

Eksperti, vērtējot salīdzinošā pētījuma rezultātus, atzīmē, ka latviešu valodas zināšanu un to lietošanas pieaugumu ietekmē daudzi faktori, tai skaitā valodas izglītības kvalitāte, psiholoģiskā barjera un Krievijas mediju ietekme. Visi minētie apstākļi ir jāņem vērā, veidojot latviešu valodas apguves nodrošinājumu ar pedagogiem un mācību materiāliem un stiprinot mediju saiknes ar mērķauditorijām.

Latviešu valodai ir augsts prestižs sabiedrībā

Uzskats, ka ir svarīgi, lai visi Latvijas iedzīvotāji brīvi pārvaldītu latviešu valodu, ir 96% no aptaujātajiem latviešiem un 87% no krieviem un citu mazākumtautību piederīgajiem. Tas liecina, ka latviešu valodai Latvijā ir augsts prestižs. Daudzi Latvijas iedzīvotāji (56% latviešu, 83% krievu) uzskata, ka brīvi būtu jāpārvalda arī krievu valoda, un vairums visu grupu pārstāvju atzīst arī angļu valodas zināšanu nozīmīgumu. Tas norāda uz iedzīvotāju tolerantu attieksmi pret multilingvālu valodu vidi.

Zināšanu līmenis pieaug

Latviešu valodas zināšanu līmenis kopš 1996.gada pieaug, valodas nepratēju skaits šajā laikā ir samazinājies par vairāk nekā 10%. Tas ir ļoti labs rādītājs salīdzinājumā ar citam valstīm, kurās ir jārisina līdzīgas problēmas. Labi latviešu valodu pārvalda 40% cittautiešu. Atbilstoši valodas apguves procesam lasītprasme uzlabojas nedaudz straujāk nekā runāt un rakstīt prasmes. Latviski labi lasa divas trešdaļas mazākumtautību piederīgo.

Kopš 1996. gada pieaugusi arī latviešu valodas lietošana darbā. Piektā daļa no cittautiešiem darbā un sabiedriskajās vietās latviešu valodu lieto biežāk nekā krievu. Interesants un sīkāka pētījuma vērts ir fakts, ka latviešu valodas lietošanas biežums ir samazinājies neformālās situācijās. Pašlaik tikai 8% cittautiešu ar draugiem runā latviski biežāk nekā krieviski.

Pēdējo gadu laikā ir mainījusies cittautiešu attieksme pret latviešu masu saziņas līdzekļiem. Žurnālu lasītāju skaits pieaug, bet latviešu radiostaciju un laikrakstu popularitāte krievu auditorijā samazinās. Minētos masu saziņas līdzekļus izmanto aptuveni viena trešdaļa nelatviešu. Toties televīzijas programmas latviešu valodā ir populāras (tās skatās 70% cittautiešu), lai gan arī tās pēdējo 2 – 3 gadu laikā ir zaudējušas daļu no krievvalodīgo auditorijas.

Daudzi faktori ietekmē valodas lietošanas izvēli

Latvijā dzīvojošie cittautieši visbiežāk runā latviski divās situācijās – ja tos uzrunā latviešu valodā (65%) un ja sarunu biedrs nesaprot krieviski (62%). Šis fakts norāda, ka, lai uzlabotu latviešu valodas vidi, pašiem latviešiem konsekventi jārunā latviski. Iepriecinošs ir apstāklis, ka, apmeklējot valsts iestādes, jau 42% cittautiešu runā latviski. Raksturojot savu attieksmi pret runāšanu latviski, lielākā daļa (78%) to vērtē kā pozitīvu vai neitrālu. Tikai 12 procentiem respondentu runāšana latviski ir saistīta ar negatīvām izjūtām.

Valodas zināšanu pašvērtējums un vēlme tās uzlabot

43% cittautiešu uzskata, ka viņi prot latviešu valodu pietiekami labi, lai kārtotu ikdienas darījumus un veiktu darba pienākumus. Tomēr aptuveni 70% cittautiešu (stabili kopš 1996.gada) izsaka vēlmi pilnveidot vai uzlabot savas latviešu valodas zināšanas, kas atkārtoti apliecina cittautiešu pozitīvo attieksmi pret latviešu valodu. Savukārt tikai 12% no tiem, kuri latviešu valodu nezina nemaz, uzskata, ka viņi arī var iztikt bez šīm zināšanām.

Andrejs Veisbergs "Valodas Latvijā pasaules un ES kontekstā", Diena, 19.10.2002

Latviešu valodas apguves valsts programma

Valoda. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2001. gada novembris; 2002. gada janvāris