Foto: Foto - © AFI
Nevalstiskās organizācijas darbojas galvenokārt problēmu jomās un šo darbu varētu atbalstīt plaša sabiedrība, ja vien ziedošana būtu vienkāršāka. Politiski neitrālās NVO spēj lobēt sabiedrības attīstībai labvēlīgas norises pat veiksmīgāk nekā partijas. Šķiet, šo NVO lomu vēl nav izpratuši tie, kas, izjūtot sarežģījumus un vēloties tos novērst, ziedo naudu partijām.
Nevalstisko organizāciju aktīvisti labi zina, cik grūti ir atrast līdzekļus iecerētajiem pasākumiem, cik daudz laika prasa projektu rakstīšana, sponsoru meklēšana un pierunāšana. Azarts un prieks par panākumiem naudas gādāšanā neapšaubāmi piedien nevalstisko organizāciju būtībai – darbošanās NVO ir prieka, ne maizes darbs, tomēr, lai mērķi pildītos, pasākumi notiktu un NVO varētu paveikt to, ko no tām gaida, vajadzīgi līdzekļi.
NVO ir iemācījušās iegūt un apsaimniekot ārvalstu finansējumu. Tas daudzām NVO ir palīdzējis iztikt pirmajos pastāvēšanas gados, apgūt NVO darba pieredzi un atrast draugus citās valstīs. Apzinātas arī grūtības, kas saistītas ar ārvalstu finansējumu: vietējais līdzfinansējums NVO projektos mēdz būt lielāks kā citos līdzīgos (piemēram, zinātnes projektos), ir jābūt patiešām izdomas bagātam, lai līdzfinansējuma izlietojumu paskaidrotu finansu dokumentos, naudai jābūt iztērētai jau pirms saņemšanas. Bieži vien projekta izpildei NVO paņem kredītu, iztērē to, bet projekta finansējums kavējas…
Valstīs, kur politiķi saprot NVO lomu sabiedrības attīstībā un to, ka nevalstiskās organizācijas prot paveikt darbus lētāk, izmantojot sabiedrisko darbu, valsts deleģē atsevišķas funkcijas NVO. Protams, līdzi dodot vismaz “sēklas naudu”. Latvijā šāda kārtība nav populāra. Deputāti, premjeri un ministri sadzīvo ar NVO un neliedz tām savu atbalstu, tomēr līdz brīdim, kad jāatver maks.
Pavisam vienkārša analīze par NVO izvietojumu Latvijā liecina, ka to veidošanās un darbība ir saistīta ar iespējām iegūt finansējumu. Vietējam finansējumam ir liela nozīme NVO darbības nodrošināšanā, un finansu iespēju vairāk ir bagātās pašvaldībās. Visbiežāk NVO izdodas iegūt tieši pašvaldību atbalstu – autobusu par brīvu, nedaudz naudas semināram vai konferencei u.c.
Liekas, ka sabiedrība atzīst, uzticas un atbalsta tās nevalstiskās organizācijas, kuru darbība ir redzamāka, labāk izprotama un lietderība šķiet lielāka. NVO dibina un darbojas galvenokārt problēmu jomās – izglītības, mūžizglītības, bērnu tiesību aizsardzības, sabiedrības integrācijas, minoritāšu tiesību aizsardzības, nodarbinātības, sociālās palīdzības, patērētāju tiesību aizsardzības, korupcijas apkarošanas, Eiropas un NATO integrācijas, sporta, kultūras jomās. Darbības šajos virzienos ir tādas, ko varētu atbalstīt plaša sabiedrība, ja vien ziedošana būtu vienkārša. Tādēļ NVO ar cerībām raugās uz iespējamiem grozījumiem LR likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”, kas paredz, ka ziedotājs var ziedot tā sauktajām “sabiedriskā labuma organizācijām”, vienkārši par to paziņojot nodokļu administrācijai.
NVO lielās cerības ir sponsori – tie, kuri mēdz dalīties ar saviem ieguvumiem, bet tikai izvēloties sev vēlamo naudas izlietojumu. NVO ir iemācījušās apvienot savu mērķu sasniegšanai nepieciešamās darbības ar sponsoriem tīkamo, tāpēc atrod arvien vairāk vietējo ziedotāju. Arvien biežāk atrodas tādi sponsori, kuri NVO meklē iespēju īstenot tālejošākus mērķus.
NVO darbojas nišā starp valdību (pašvaldībām) un sabiedrību, uzturot saites starp tām. Tās rada iespēju politiķiem informēt sabiedrību par savām iecerēm un sabiedrībai izteikt savu viedokli. Caur NVO darbību vara kļūst tuvāka tautai, vai otrādi – NVO dalībnieku iniciatīva un pilsoniskā apziņa, apvienojumā ar NVO īpašo vietu sabiedrības sistēmā ļauj politiski neitrālām NVO lobēt sabiedrības attīstībai labvēlīgas norises pat labāk par politiskajām partijām. Šķiet, šo NVO lomu vēl nav izpratuši tie, kas, izjūtot sarežģījumus un vēloties tos novērst, ziedo naudu politiskajām partijām.