Raksts

Ziedēšanas laiks


Datums:
17. septembris, 2002


Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Dzelzs tilts, kas šķērso ceļu, pa kuru tik bieži braukts, pēkšņi pazaudējis apputējušo Provansas majonēzes reklāmplakātu un uzziedējis Sociāldemokrātu savienības krāsās, kas sola pienācīgu iztikšanu ikvienam. Noplukušais betona afišu stabs noputējuša ceļa malā, kura vienīgais vēstījums gadiem ilgi ir bijis ‘vieta jūsu reklāmai’ pēkšņi vēstī, ka “valsts kalpos cilvēkam”, vai izrāda Ingrīdas Ūdres un Viļa Krištopana suģestējošās acis. Politisko partiju reklāmas iedveš rosību pat vistālākajos Latvijas nostūros, kas savā nomales klusumā un pieticībā iegrimuši un kas parastam reklāmdevējam neinteresē. Attāla Latgales pagasta iedzīvotājs, kura ekonomiskās izdzīvošanas pamatavots ir lietotu apģērbu imports no Vācijas, pirms vēlēšanām pēkšņi tiek uzrunāts ar saukļiem, kas pat neparedz iespēju neizvēlēties.

Latvijas ekonomika joprojām ir strukturāli vāja, tās veselība atkarīga no sekmēm visai nedaudzos ekonomiskajos sektoros, vispārējā iedzīvotāju pirktspēja ir zema. Tas rada situāciju, kurā mediji un mediju aģentūras, īpaši nelielie šī tirgus spēlētāji nevar nodrošināt savu izdzīvošanu no komercreklāmām, tāpēc politiskajai reklāmai šajā tirgū ir nesamērīgi liela nozīme. Pakalpojumu sniedzēji grib saņemt arvien vairāk, partijas savā starpā sacenšas arvien negantāk un vēlētājs tā vietā, lai tiktu informēts, tiek pārsātināts ar informatīvā blīvuma ziņā nepieredzēti intensīviem politiskiem vēstījumiem.

Vai partiju naudai ir nesamērīgi liela nozīme?

Pateicoties tam, ka politiskās partijas pirms Saeimas vēlēšanām iesniedza paziņojumus par plānotajiem priekšvēlēšanu kampaņas apjomiem, iespējams aprēķināt, ka 20 politiskās partijas, kas piedalās vēlēšanās, kopā kampaņai iztērēs aptuveni 4 miljonus latu. Maijā portāla politika.lv atbalstītā diskusijā par partiju naudām izskanēja, ka kopējais komercreklāmu budžets gadā ir aptuveni 35 miljoni latu. Lielākais Latvijas reklāmdevējs, Rietumu preču ražotājs Latvijā iztērējot aptuveni 10 miljonus latu. Aptaujātie reklāmas jomā strādājošie atzīst, ka pašmāju lielākie reklāmdevēji reklāmai gadā tērē apmēram 100 000 – 150 000 latu. Salīdzinot ar šiem skaitļiem, politiskās reklāmas kopējais pienesums – 4 miljoni – neizskatās niecīgs. Sanāk, ka divas reizes katros četros gados politiskā reklāma reklāmas tirgum varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu. Šis ieguldījums veidojas īpaši koncentrēts, ja apskatām konkrētus šī tirgus dalībniekus – medijus, reklāmas aģentūras un reģionālos laikrakstus. Īpaši pēdējie nereti atzīst, ka priekšvēlēšanu laiks ir lielais pļaujas laiks, kad iespējams sapelnīt iztikas līdzekļus nākotnei. Ja tā godīgi, grūti viņiem ko pārmest, jo nav jau noslēpums, ka lielie reklāmdevēji trauku mazgāšanas līdzekli, veļas pulveri vai zobu pastu pie viņiem starpvēlēšanu periodā nereklamē.

Tas, ka politiskās partijas ir tik nozīmīgs reklāmas devējs, nešaubīgi ir saistīts ar Latvijas ekonomikas strukturālo vājumu un zemo iedzīvotāju pirktspēju. Latvijas iekšzemes kopprodukta piekto daļu pērn veidoja kokapstrādes, tekstila un pārtikas rūpniecība, kas tiek uzskatītas par zemas pievienotās vērtības nozarēm, un vislielāko daļu – 70% – pakalpojumi, galvenokārt, transports un tirdzniecība, kam arī ir zema pievienotā vērtība. Statistikas dati liecina, ka 2001. gadā vidējā alga Latvijā bija 117 lati un vidējā pensija – 61 lats. Ņemot vērā to, ka oficiālais iztikas minimums ir 88 lati mēnesī, daudz rocības plašam patēriņam neatliek, tāpēc komercreklāmas tirgus ir salīdzinoši neliels, un mazākie reklāmas tirgus spēlētāji ir nesamērīgi atkarīgi no politiskās reklāmas.

Naudas un informatīvā pārblīvētība

Ja piepildīsies minētie partiju paziņojumi par priekšvēlēšanu kampaņas izdevumiem, tad šogad vidēji uz vienu vēlētāju partijas tērēs 2,8 latus. Tas ir ļoti augsts rādītājs pat pēc Rietumu valstu standartiem. Piemēram, 1997.gadā Lielbritānijā, kur politiskā reklāma elektroniskajos medijos ir aizliegta, šī summa bija tikai 40 santīmi uz katru vēlētāju. Naudas ziņā šī ir ļoti piesātināta kampaņa. Vienlaicīgi šī naudas pārblīvētība rada arī pārblīvētību informatīvajā telpā. Iemīļoto žurnālu lapas tiek pieblīvētas ar apmaksātām publikācijām, kas noformētas kā ikdienas žurnālistika un kādas televīzijas pārstāvis stāsta, ka deputātu kandidāti staigā ar skaidras naudas žūkšņiem kabatā, piedāvājot tos ikvienam, kas piekristu viņus nofilmēt. Gaidot sabiedrisko transportu, pavēlākam gājējam, kas gribēs atpūtināt acis no ikdienas steigas, gar acīm ņirb simtiem noasinātu zīmuļu Tautas partijas rokās un deputātu kandidātu vārdi – ja vēlēšanu dienā aizmirstas numurs vai nosaukums, tad kādu no uzvārdiem gan jau atpazīs. Siguldas rudens baudītājs autobusu nesagaidīs, neielūkojoties acīs skarbiem un dusmīgiem ‘vienkāršajiem cilvēkiem’, kuriem “riebjas alkatīgi politiķi” (SDS). Mulsinošu sajūtu rada LSDSP plakāti, kas izmanto dziesmotās revolūcijas karogoto ainu, sakot – “kopā mums izdosies” un liekot sajusties kā .. kam?… Atmodas ideālu nodevējam, ja nebalsosiet par viņiem. Draudu un pastarās dienas piesitieni sajūtami arī jaunizceptajā Zaļo un zemnieku reklāmas kampaņā: “Lai nedzīvotu melos, es aizgāju no valdības. Tagad, lai dzīvotu saskaņā ar sirdsapziņu, mēs nākam vadīt šo valsti”, saka Krištopans, likdams justies slikti ikvienam, kas varētu atļauties nebalstot par šo sirdsapziņas cilvēku. Pārdabisku briesmu pērkonus rībina arī Politiskā apvienība Centrs: “Līdzšinējo vadoņu [..] solījumi ir izplēnējuši un nogrimuši nebūtībā kā akmeņi akacī. Pietiek!”. Zibeņus pār visu vēlētāju galvām sper Latvijas Pirmā partija, sakot, ka “mācītāji iznāk no baznīcām. Dzīvu vecāku bāreņi. Vecāku aizmirsti bērni un bērnu aizmirsti vecāki”.

Vai tiešām partijām nav bail, ka vēlētājs, iebaidīts, izrāts, stumdīts, bakstīts un grūstīts, galu galā 5. oktobrī vienkārši nopirks biļeti…… uz zooloģisko dārzu…?


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!