Foto: E.Rudzītis © AFI
Ideja organizēt Latvijas Krievu kongresu, lai apvienotu visus, kuri atzīst krievu valodu un krievu kultūru par savu dzimteni, atgādina 19.gadsimta Itālijā dzimušo iredentisma paveidu, kas mūsu dienās un vēl ES valstī būtu briesmīgs anahronisms.
Krievu skolu aizstāvības štāba rosības pēdējā laikā guvušas jaunu virzienu. Zinātāji apgalvo, ka mazinājusies degsme un kaisme skolēnu nemieru organizēšanā. Tiek gan gatavota 15. un 16. aprīlī paredzēto mācību stundu „izgāšana”, aicinot jauniešus šajās dienās pamest skolu solus un brīvi pastaigāties pa pavasarīgajām Rīgas ielām, apmeklēt parkus un atrakcijas. Notikšot arī delegāciju gājiens uz Izglītības un zinātnes ministriju, Saeimu un Valdību un 16. aprīlī – grandioza krievu valodas atklātās stundas izrāde vienā no Rīgas centra parkiem. Nav aizmirsts arī nākamās ielu demonstrācijas nodoms, ko īstenošot pirms 1. maija, parādot Eiropas Savienībai, kāds nemierīgs līdzdalībnieks ienāk tās plašumā.
Tomēr aizstāvības štāba ļaudis galveno uzmanību sākot pievērst citam uzdevumam: organizēt, sasaukt Latvijas Krievu kongresu nolūkā apvienot visus krieviskos sabiedriskos spēkus vienā daudzskaitlīgā kopienā, ar vienu padomi vai cita veida institūciju, kura koordinētu un vadītu kopienas nākamos cīņas pasākumus. Un tiem būšot arvien apjomīgāks jautājumu loks, skarot ne tikai krievvalodīgo skolu problēmu, bet visu minoritātes un valsts attiecību spektru. Moratorijs uz skolu reformu būšot tikai pirmais cēliens, kuram jāiedvesmo vietējos krievu cilvēkus prasīt divkopienu valsti, divas valsts valodas, visu krievisko nepilsoņu beznoteikumu naturalizāciju utt. To lasām krievu skolu aizstāvības „Vislatvijas kongresa” orgkomitejas priekšsēdētāja vietnieka Aleksandra Kazakova garajā rakstā „Nedrīkstam apstāties” avīzes „Vesti Segodņa” 19. un 20. marta numurā. Savukārt laikraksts „Čas” 19. martā informē, ka „Krievu kongresu” paredzēts sasaukt jau šā gada maijā.
Mani kā etnisko attiecību pētnieku izbrīna gaidāmā lielsaieta nosaukums – Krievu kongress. Līdz šim rakstīja un runāja par krievvalodīgo kopienu. Mūsu ilggadējā Saeimas deputāta Borisa Cilēviča pierādījumi, ka tā ir lingvistiska, ne etniska kopiena, tagad it kā tiek atmesti. Pasaka skaidri un gaiši, ka top viena etnosa vārdā nosaukta tautas grupa. Tās iekšējo saturu un tai piederīgo personu loku iepriekš minētais A. Kazakova kungs definē, kā tādu ļaužu kopumu, kuri atzīst “Krievu valodu un Krievu kultūru par savu dzimteni ”. Lūk kā! Lietots neteritoriāls vai pārteritoriāls „kultūrdzimtenes” jēdziens. Un turpat paskaidrots, ka šādu cilvēku Latvijā esot ap 900 tūkstoši. Pēc Pilsonības un migrācijas departamenta sniegtajām ziņām uz 2004. gada 1. janvāri Latvijā pastāvīgi dzīvo 668 tūkstoši krievu. Kas tad ir pārējie 232 tūkstoši „krievu”? Acīmredzot domāti baltkrievi, ukraiņi (kopā ap 150 tūkstoši), arī daļa poļu, kas ģimenēs runā krieviski (galvenokārt ienācēji no Rietumbaltkrievijas) u.c. Vai „kongresa” organizētāji ir viņiem prasījuši, ko tie uzskata par savu dzimteni? Taču nē! Neskaidrība ir liela.
Var pieņemt, ka vārds „dzimtene” te lietots kā garīgās piederības apzīmējums, kas norāda uz attiecīgo cilvēku kultūras identitāti, neatkarīgi no viņu teritoriālās piederības. Vispār kultūras minoritātes jēdziens Eiropas Savienībā nav svešs. Tas sevišķi izplatās Vācijā un Austrijā, tā dēvējot minoritātes, kuru galvenais kopsaucējs ir kāda kultūra. Šī jēdziena būtībā ir ieprogrammēta mazākuma kultūras identitātes saglabāšana un attīstīšana ārpus etniskās dzimtenes. Kultūras minoritāte var apvienot arī ļaudis ar dažādu etnisku izcelsmi, tas sevišķi raksturīgs islamiskām reliģiozām kultūrgrupām, kuras lieto arābu valodu.
Bet šīm minoritātēm raksturīgs arī nepolitiskums, tās neveido ne partijas, ne politiskas organizācijas, neiejaucas mītnes valsts politiskā dzīvē. Tie, kas iejaucas, nav tām piederīgi, veido citas (ekstrēmas) apvienības. Kultūras minoritātes uzsver savu neitralitāti.
Spriežot pēc publicētā, gaidāmais „Krievu kongress”, nebūt nav plānots kā politiski pasīvs un neitrāls. Vismaz tā cer kongresa pašreizējie organizētāji. Tātad runa nav par jaunas kultūras minoritātes izveidošanu, bet par esošo austrumslāvu etnisko grupu politisku apvienošanu zem krieviskuma karoga. A. Kazakova kunga izsauktā devīze drīzāk norāda uz jauna irredentisma[1] paveida vīziju. Irredenci pasaulē laida itāliešu nacionālisti pēc Itālijas nacionālās valsts izveides 19. gadsimtā. Tā dzimšanas gads ir 1877., tas bija adresēts ārpus Itālijas dzīvojošiem tautiešiem un tā lozungs bija: „Kur ir itālieši, tur ir itāliešu kultūra un kur ir šī kultūra, tur (vismaz garīgi) ir Itālija”. Uz šāda pamata veidojās itāliešu nacionālās grupas Dalmācijā, Istrijā, Triestā, Dienvidtirolē (Trentino) u.c. Vēlāk šī kustība nonāca Musolīni ietekmē. Šāda pieeja mūsu dienās un vēl Eiropas Savienības valstī būtu briesmīgs anahronisms. Jādomā, ka tādu virzību nevēlas arī Krievu kongresa organizētāji.
Bet to lai viņi pasaka paši. Jāatzīmē, ka Latvijas krievu sabiedrībā daudzi intelektuālās elites pārstāvji, kas piebiedrojās kustībai par moratorija noteikšanu 2004. gada izglītības reformas sākumam, nebūt neatbalsta krievu skolu aizstāvības štāba tālākejošos plānus. Tāda opozīcija spilgti izteikta politoloģes Maijas Krūmiņas rakstā „Pretimstāvēšana pieaugs” avīzes „Čas” 2. marta numurā un socioloģijas doktora Vladislava Volkova plašajā intervijā nedēļas laikrakstā „Vesti” 18. martā. M. Krūmiņa uzskata, ka krievvalodīgo prasībām jāsakoncentrējas divos jautājumos: skolu reforma un Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikācija. V. Volkovs argumentēti pierāda, ka krievi un krievvalodīgie var pilnīgi saglabāt savu etnisko un kulturālo identitāti Latvijas nacionālās valsts ietvaros. To garantē demokrātija.
Pašreiz varētu prognozēt principiālu diskusiju krievu, ukraiņu un baltkrievu sabiedrisko darbinieku, publicistu un pedagogu vidē. Varbūt, ka tā virzīs krievvalodīgās minoritātes politisko domāšanu vairāk uz kompromisa meklēšanas pusi. Tādā gadījumā arī „Krievu kongresa” ideja varētu gūt racionālāku veidolu.
________________
[1] Irredenta – neatbrīvotā zeme.