Raksts

Zatlera bilance: gads “pēc tam”


Datums:
30. maijs, 2008


Autori

Iveta Kažoka


Rītdien apritēs tieši gads kopš Saeima par Latvijas valsts prezidentu ievēlēja Valdi Zatleru.

Domāju, ka visi vēl atcerās, cik (ierasti) cinisks bija atlases process un kādas šaubu ēnas stiepās pār maz-kam-politiski-pazīstamā ārsta reputāciju. Atrodoties pie Saeimas starp piketētājiem, piedzīvoju tā gada pašus nepatīkamākos brīžus.

Šobrīd pagājis gads. Šaubu ēna nekur nav pazudusi, kamēr patiesais atlases process (zoodārzā, dažu cilvēku pulciņā) šobrīd šķiet pat vēl dramatiskāks nekā toreiz.

Tomēr kaut kas ir mainījies. Ja pirms Zatlera ievēlēšanas, biju par 60-70% pārliecināta, ka viņam ir atvēlēta tikai oligarhu marionetes loma, tad tagad man tādas pārliecības vairs nav.

Kādēļ?

Tādēļ, ka pagājušo vēlēšanu bēdīgā pieredze (saprotot, ka es NESPĒJU atcerēties notikumus, kas ir bijuši aktuāli pat pirms pusgada, kur nu vēl 4 gadiem) lika man izveidot savdabīgu politiķu labo un slikto darbu uzskaiti. Tā, lai neaizmirstos.

Zatlera bilance man sanāk pozitīva. Teikšu pat vairāk – man šobrīd izskatās, ka iekšpolitiski viņš ir labāks prezidents nekā Vaira Vīķe-Freiberga jebkad ir bijusi. Lai pamatotu šo viedokli, šeit būs daži novērojumi:

Zatlers – labie darbi

1. Zatlers, atšķirībā no valdošās koalīcijas pārstāvjiem, ieradās uz referendumu par drošības likumiem un aicināja uz referendumu ierasties arī tautu.

2. Zatlers atzina, ka valdības ziemā pieņemtie drošības likuma grozījumi ir kļūda un ka šādas iniciatīvas ir rūpīgi jāizdiskutē ar ekspertiem un tos nedrīkst pieņemt steigā. Apņēmās rūpīgi sekot līdzi drošības likumu grozījumu tapšanā, nodrošinot plašas diskusijas par tiem.

3. Zatlers ļoti adekvāti reaģēja uz tiesu “ķēķa” skandālu – atšķirībā no dažām koalīcijas partijām, to nenorakstot par vienkārši “daiļliteratūru”. Piemēram, viņš tiesnešu konferencē pauda uzskatu, ka attiecīgajiem tiesnešiem darbs būtu jāpamet.

4. Zatlers nodibināja Konstitucionālo tiesību komisiju, kur apvienoja Latvijas salīdzinoši progresīvi domājošus juristus. Komisijas atzinums par Satversmes grozījumu nepieciešamību (par to kaut kad vēlāk), ir, manuprāt, kvalitatīvi izstrādāts un korekts attiecībā uz arodbiedrību projektu.

5. Zatlers ir publiski izteicies, ka Aivara Lemberga atrašanās mēra amatā ir neētiska.

6. 2007.gada beigās Zatlers nāca klajā ar paziņojumu, ka taupības apstākļos prezidenta kanceleja neprasīs algu paaugstinājumu.

7. Zatlers ir paudis diezgan stingru nostāju attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu, pasakot, ka Latvija mazās pašvaldības nevar atļauties.

8.Zatlers ir bijis klāt dažādu nevalstisko organizāciju rīkotajos pasākumos un arī kopumā ir bijis atvērts nevalstiskajām organizācijām

9. Zatlers tika aicinājis valdību un ministrus vairāk skaidrot savus lēmumus sabiedrībai

10. Zatlers diezgan veiksmīgi tika galā ar ļoti grūto situāciju pagājušā gada rudenī, meklējot jaunu premjera amata kandidātu.

11. Zatlers piedalījās oktobra Tautas sapulcē, lai gan tur pulcējās pret viņu kopumā nelabvēlīgi noskaņoti cilvēki.

12. Zatlers ir paudis gatavību aicināt tautu piedalīties arodbiedrību rosinātajā referendumā

13. Zatlers Saeimai aizsūtīja otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu, kas būtu padarījis politiski atkarīgu Sabiedrības integrācijas fondu.

14. Zatleram vai viņa padomniekiem kopumā ir ļoti adekvāts priekšstats par pašām “sāpīgākajām” Latvijas politisko procesu risināmajām problēmām: (no runas Juridiskajā augstskolā) “Likumdošanas laukā te jāmin politisko partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas tiesiskais regulējums, ar darbiem ir jāpierāda valsts amatpersonu iecelšanas „tradīciju” maiņa, tiesu varas neatkarības un darbības caurskatāmības nodrošināšanaun citi mērķi un uzdevumi.”

15. Zatlers reaģēja uz Saeimas veiktajiem grozījumiem Notariāta likumā, ar kuriem parakstu apliecināšana arī tautas nobalsošanas vajadzībām tika sadārdzināta līdz 10 latiem par parakstu. Valsts prezidenta vēstulē Saeimai tika iezīmēti konkrēti problēmas risinājuma varianti (kuri gan netika īstenoti)

16. Zatlers vismaz vārdos ir centies stāvēt pāri koalīcijas partiju ķīviņiem (piemēram, par to, kuru ministriju likvidēt un kuru nē – prezidents aicināja visas ministrijas vērtēt pēc kādiem sistēmiskiem kritērijiem).

17. Zatlers visa gada garumā savu iespēju robežās ir centies risināt “pateicību” jautājumu – t.sk. publiski pārmetot veselības ministram pasivitāti.

18. Zatlers savā svētku runā īpaši atzīmēja 2007.gada protesta akcijas, pateicoties valsts iedzīvotājiem par līdzdalību, kā arī kritizējot politiķu neieklausīšanos vēlētājos.

19. Zatleram ir bijušas ne mazums labi domātu, lai gan ne īpaši veiksmīgu ieceru – piemēram, publiskas premjera amata kandidātu debates.

20. Prezidents diezgan pārdomāti veidoja savu komandu, izvēloties izvairīties no acīmredzami partejiskiem cilvēkiem, kas radītu aizdomas par prezidenta manipulējamību valdošās koalīcijas interesēs.

Zatlers – mīnusi

1. Pateicību jautājums – Zatlers 2007.un 2008.gadā tās tā arī nenorādīja starp saviem ienākumiem.

2. Manā izpratnē nepārdomāti ārpolitikas izteikumi attiecībā uz nedemokrātiskām valstīm (piemēram, ka konflikts starp Lielbritāniju un Krieviju ir divpusēja lieta, par kuru citām valstīm nav daļas, vai leģendārā frāze, atbildot uz jautājumu par attiecībām Ķīnu).

3. Novēlotā un ļoti dīvainā reakcija uz 2007.gada rudens skandāliem ap Loskutovu, principā tobrīd musinot politiķus jautājumu par Loskutova atbilstību amatam izlemt Saeimā (aizklātā balsojumā, ar diezgan skaidru rezultātu par sliktu KNAB priekšniekam)

4. Zatleram visai savdabīgā uzvedība un izteikumi atsevišķos gadījumos (revolveris kā atvadu dāvana Kalvītim; uzskats, ka jābūt “vienotam priekšstatam” par Latvijas vēsturi, kas jāmāca skolēniem)

5. Skaidras reakcijas trūkums uz dažām ļoti būtiskām sabiedrības aktualitātēm (piemēram, mediju jomā – man nav pierakstīts, vai un kā Zatlers reaģēja uz “horizontālā taimkoda” gadījumu un LTV direktora vēlēšanām)

6. Nevēlēšanās, lai parakstu vākšana par divām pilsoniskajām iniciatīvām (referendumi un pensijas) notiktu vienā laikā, kas, protams, palielinātu iespējas šos parakstus patiešām savākt.

7. Prezidenta kancelejas algu jautājums – prezidents pats īsti nereaģēja uz izgaismotajām dīvainībām kancelejas atalgojuma politikā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!