Raksts

“Zaļš dzīvesveids” un cilvēka neprāts


Datums:
09. marts, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Skumdina ziņa, ka bojā gājis 11 mēnešus vecs puisēns, kura nāvē, tā vien šķiet, vismaz daļēji ir pa vistiešāko vainojami viņa vecāki. Cik var spriest no ziņām masu informācijas līdzekļos, puisēns varētu būt miris ar tuberkulozi. Potes, tā ziņots, viņam nebija absolūti nekādas, jo vecāki esot izvēlējušies "zaļu dzīves veidu."

Piedodiet, bet es te laikam kaut ko nesaprotu. Nepasargāt savu bērnu pret slimībām, kuras tomēr ir mūsu pasaules un tās dabiskās vides visuresoša parādība — tas mūsdienās skaitās “zaļi”? Negribu braukt virsū cilvēkiem, kuri, jādomā, par savu mirušo bērnu sēro, bet tomēr atļaušos pajautāt, kur bija prāts?

Manuprāt, te ir tas pats, kas sakāms par presē pietiekami bieži aprakstītajiem ļaudīm, kuri savus bērnus neļauj vakcinēt un viņiem neļauj pat dzīvības apdraudējuma gadījumā pārliet asinis, jo viņuprāt to “nepieļauj” Bībele vai kāds cits ticības aspekts. Ja cilvēks ir piedaudzis, tad laipni lūdzu, dzīvo kā vien Tev pašam tīk un šķiet labāk esam. Neej pie ārsta, nelieto zāles, jūties vareni ticīgs vai “zaļš.” Bet jaundzimis bērns taču nevar pieņemt nekādus lēmumus, tos viņa vietā pieņem viens vai abi vecāki. Lēmums acīmredzot izmisīgi pārprastu vai nesaprastu “zaļu” principu kontekstā bērnam liegt vienkāršu medicīnisku aprūpi — nu, piedodiet, bet, manuprāt, tas jau robežojas ar noziedzīgu darījumu. Atkritumu tvertnē, kas ir internets, par vakcīnām var salasīties sazini ko, bet īstā zinātnē un medicīnā pamatotu ļoti, ļoti, ļoti maz ko. Vakcīnas tomēr ir izstrādātas, lai cilvēkus glābtu no slimībām. Nav nekā “zaļa” domā, ka to vajag vai, maza bērna gadījumā, drīkst ignorēt. Un nedomāju, ka tas būtu par daudz prasīts, pieņemt likumu, kurā ir noteikts, ka VISI jaundzimuši bērni automātiski tiek vakcinēti. Saku vēlreiz — jaundzimušais taču šādu lēmumu nevar pieņemt, un katrā gadījumā jaundzimušais nekādīgi nav nogrēkojies. Šonedēļ atkal viena dzīvībiņa, kura līdz pilngadībai nekad netiks. Skumji.

Līdz citai reizei!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!