Foto: Foto - G. Dieziņš © AFI
Pirmo reizi Latvijā invalīdu organizācijas trīs pašvaldībās ir izstrādājušas rīcības plānus, kā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, un pašvaldības apņēmušās šos plānus īstenot.
Visiem cilvēkiem ir būtiska kultūra un sports, transports, pieejamība dažādiem pakalpojumiem, politiskā līdzdalība un vēl daudzas citas iespējas, kurām cilvēki ar invaliditāti var piekļūt tikai tad, ja par to īpaši parūpējas – iededz zaļo gaismu šīm iespējām. Talsu, Jēkabpils un Alūksnes pašvaldības ir pirmās trīs Latvijā, kurās ir izstrādāti rīcības plāni, kā šo piekļuvi nodrošināt. Šis “Sustento” īstenotais projekts “Zaļā gaisma iespējām” ir labs apliecinājums tam, cik daudz cilvēki ar invaliditāti spēj izdarīt savā labā, un kā piemērs varētu kalpot ne tikai citu rajonu un pilsētu invalīdu organizācijām, bet tiks atkārtots arī vairākās ārvalstīs.
Latvijas pašvaldībās iededzot zaļo gaismu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, “Sustento” izmantoja Zviedrijas pieredzi. Tur, balstoties uz ANO Paraugnoteikumiem par vienlīdzīgām iespējām cilvēkiem ar invaliditāti, ir izstrādāta stratēģija “Agenda 22” (Pievienotais failspdf)– ieteikumi, kā pašvaldībām jāizstrādā rīcībpolitika vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai 22 dzīves sfērās. Latvijā šī metode izmantota pirmo reizi un sākotnēji, protams, bija bažas, kā Latvijas cilvēku ar invaliditāti organizācijas spēs sadarboties savā starpā, lai formulētu savas vajadzības un reizumis pieļautu arī kompromisus. Tas bija svarīgi, jo Zviedrijā “Agenda 22” izstrādātāji vairāk balstījās uz pašvaldībām, tās ir salīdzinoši bagātas un ieinteresētas invalīdu NVO iesaistīšanā, turklāt rīcības plānu izstrādāšanu katrā pašvaldībā prasa likums. Latvijā situācija ir citādāka. Pie mums iniciatīva nāca no cilvēku ar invaliditāti organizācijām, un tieši tās, nevis pašvaldības, apkopoja invalīdu vajadzības un rakstīja rīcības plānu. Tomēr patīkami pārsteidza Latvijas pašvaldību atvērtība un gatavība sadarboties un iesaistīties projektā, atvēlot tam pat savus resursus.
Lai gan Latvija ir neliela, tomēr atšķirība starp dažādu reģionu mentalitātēm bija skaidri jūtama. Uz pirmo sanāksmi Jēkabpilī sapulcējās vairāk nekā 70 dalībnieku gaidīto 30 vietā, un ikvienam bija daudz sakāmā par lietām, kas jau tūlīt būtu uzlabojamas pilsētā. Sanāksmes rezultātā radās darba grupa, kas pulcējās vismaz reizi nedēļā un veidoja savu plānu, kas atbilst gan to vajadzībām, kuri pārvietojas ratiņos, gan neredzīgajiem vai cilvēkiem ar kādu citu invaliditāti. Lai daudzās vajadzības piepildītu, būtu nepieciešami vairāki Jēkabpils pilsētas budžeti. Protams, ka tuvākajā laikā to panākt nebūs iespējams, taču ir skaidri pirmie soļi, kā Jēkabpilij kļūt draudzīgākai pret cilvēkiem ar invaliditāti un draudošu invaliditāti. Gribas cerēt, ka darba grupa nākotnē veidos kopīgus projektus, lai piesaistītu papildus līdzekļus un savu stratēģisko plānu realizētu ātrāk.
Talsenieki bija atturīgāki – iespējams, ka sākumā vēl nebija īstas ticības, ka plāns patiešām izdosies, bet nu šķiet, ka visi ir noticējuši. Talsos pēc pirmā semināra, izveidoja darba grupu, kurā līdzās cilvēkiem ar invaliditāti darbojās arī profesionāļi, kuri ikdienas darbā saskaras ar cilvēku vajadzībām. Talsu pilsētas pašvaldība bija atvērta sadarbībai un gatava līdzdarboties. Rezultātā izveidots ļoti praktisks dokuments, uz kuru balstoties būs iespēja gan plānot tuvējo gadu aktivitātes, gan ieskicēt tālākā nākotnē darāmo.
Alūksnē nolēma veidot Rīcības plānu ne tikai pilsētai, bet visam rajonam. No vienas puses, tas uzdevumu sarežģīja, jo grūti ir konkrēti novērtēt, kāda ir situācija katrā pagastā, taču plānam ir ieteicošs raksturs, un katrs pagasts var izvēlēties sev vissvarīgāko. Alūksnes darba grupā piedalījās gan pilsētas, gan pagastu pārstāvji. Daudzas plānā uzskaitītās lietas bija apspriestas jau iepriekš, bet risinājums tā arī nebija atrasts. Tagad šie jautājumi tika aktualizēti un vairākiem no tiem arī piedāvāti konkrēti risinājumi.
Šobrīd rīcības plāni ir iesniegti pašvaldībās, bet ar Talsu pilsētas domi jau noslēgta vienošanās par īstenošanas uzsākšanu. Ļoti ceru, ka drīz šādas vienošanās tiks noslēgtas arī ar Jēkabpils un Alūksnes pašvaldībām.
Ko no šī projekta iegūst pašvaldība? Tā ir saņēmusi rīcības plānu, kas ir precīzi vērsts uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām. Tieši no mērķa grupas saņemts vajadzību apraksts ļauj lietderīgāk lietot finanses, jo iespējams īstenot tieši to, kas patiesi vajadzīgs un tādā secībā, kā ieteikts. Šāds Rīcības plāns pasargā pašvaldību no konfliktiem ar mērķa grupu, jo cilvēki ir iesaistīta lēmumu pieņemšanā un veidojas lojālākas attiecības.
Ko iegūst cilvēki ar invaliditāti? Pirmais sasniegums ir tas, ka invalīdu organizācijas ir sanākušas kopā, apzinājušās katras invaliditātes grupas vajadzības, un spējušas tās iekļaut vienotā plānā. Invalīdu organizācijas ir uzņēmušās iniciatīvu, lai panāktu sev izdevīgus pašvaldību risinājumus. Turpmāk to atsevišķi pārstāvji iekļausies pašvaldību darba grupās vai komisijās, kas risina šos jautājumus, bet pašas organizācijas uzņemsies šī projekta īstenošanas uzraudzību. Cilvēki ir apzinājušies savu spēku un atbildību, veidojot savu un savas sociālās grupas dzīvi labāku.
Citu Latvijas pašvaldību pārstāvji un invalīdu organizācijas ar šo pieredzi tika iepazīstināti 19.jūlijā konferencē “Neko par mums bez mums”. Gribas cerēt, ka Latvijā ir ieinteresēti cilvēki, kas spēs šo pieredzi pārņemt savās organizācijās un arī pašvaldībās. Mūsu piemērs jau ir novērtēts Eiropas līmenī, jo deviņas valstis – Grieķija, Itālija, Spānija, Slovēnija, Slovākija, Čehija, Igaunija, Beļģija un Dānija gatavojas to uzsākt, izmantojot Latvijas pieredzi savās pašvaldībās. Tas ir pierādījums, ka sabiedriskās organizācijas ir spēks un ka mēs spējam rādīt ceļu arī tādām valstīm, no kurām līdz šim paši mācījāmies.