Pēdējos 3 mēnešus es apmeklēju biznesa skolu jaunajiem uzņēmējiem. Novērojumi ir dažādi. Pirmais - daudziem cilvēkiem neko nevajag arī bez maksas. Pat zināšanas, pat kontaktus.
Šo 3 mēnešu laikā kursu apmeklētāju kļuva arvien mazāk un mazāk – sākotnēji uz tiem pieteicās 1000 gribētāju, tika atlasīti 40, no kuriem tikai 19 ir palikuši līdz beigām. Un tā nebija kursu vaina, ticiet man.
Otrs novērojums – jauno uzņēmēju TOP tēma ir – kā uzvārīties, izkruķīties, izmānīties. Un no otras puses, kā nebūt apkrāptam, jo nevienam nevar uzticēties. Jūtam diskursu?
Kā apiet šo nodokli? Un kā mikrouzņēmumu var izmantot, lai izvairītos no nodokļu samaksas? Kā taisa PVN shēmas? Oiii, valsts mūs apzog! Kādas shēmas var realizēt, lai dabūtu ES naudu vienai lietai, bet izmantotu citai, peļņu nesošai? Aiii, ES fondi – tas ir pārāk sarežģīti. Kā jānoslēdz statūti, dibināšanas, finansēšanas līgums, līgums ar piegādātāju, lai mani neapkrāptu? Paturam galvā – bet lai es pie vajadzības apkrāpt varētu?
Mēs raudam par valsti. Par krāpniekiem politiķiem, kas tomēr esot labi cilvēki. Par zagļiem oligarhiem, kas tak tomēr labi saimnieki. Par godīgumu agrāk proponējušiem politiķiem, kam solījums ir aizmirsies. Kā mēs te esam nokļuvuši? Bet varbūt mēs esam tie, kas mēs esam? Tauta, ka uzskata visus par zagļiem un laupītājiem, bet paši zog, mānās un uzvārās? Mēs vienkārši tādi esam. Un tāpēc mūsu politiķi būs drusku nevarīgi, neprofesionāli un ar tieksmi uz negodīgumu. Un drusku varīgi, godīgi un griboši kaut ko mainīt. Jo viņi nāk no turienes pat, no kurienes mēs.