Raksts

Yes, Sir sindroms Latvijas ārpolitikā


Datums:
20. marts, 2010


Autori

Eldars Mamedovs


Biju patīkami pārsteigts, kad pirms kāda mēneša uzzināju, ka AirBaltic gatavojas atklāt reisu Rīga-Teherāna. Iedomājos, ka tagad arī Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja iepazīt šo seno un fascinējošo zemi.

Jo Irāna nav tikai islāma fundamentālisms, kodolprogramma un terorisms, ar ko tā visbiežāk asociējas mūsdienās. Tā ir arī senā persiešu civilizācija, izsmalcināta māksla un dzeja, Persepoles pils un zoroastriešu tempļi, Isfahānas laukumi, mošejas un tilti, Širāzas rožu dārzi un daudz kas cits. Persijas tēls ieņem nozīmīgu vietu arī Rietumu kultūras mantojumā – sākot jau ar Bībelē bieži minēto persiešu valdnieku Kīru Lielo, kurš glāba ebrejus no Babilonas gūsta. Persijas motīvi iedvesmoja nevienu vien Šekspīra sonetu un Hendela un Ramo operu.

Tomēr prieku ātri vien nomainīja vilšanās. Kad ASV vēstniecība pauda savu neapmierinātību ar šo projektu, ministru prezidents Valdis Dombrovskis un nu jau bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš steidzīgi vērsās pie AirBaltic vadības ar lūgumu (norādījumu?) atteikties no lidojumiem uz Teherānu, aizbildinoties ar to, ka reiss varētu “apdraudēt Latvijas drošību un attiecības ar ASV”.

Te rodas vairāki jautājumi. Vai ir loģiski, ka tieši labējo, it kā biznesam draudzīgo, partiju pārstāvji norāda privātai kompānijai, ko tai darīt? Un kā šāda dedzīga vēlme izdabāt citas valsts iegribām ir savienojama ar labējo partiju tradicionālo jājamo zirdziņu – nacionālo pašlepnumu? Un ja par iemeslu tiek minēti “drošības apsvērumi”, tad kāpēc lai tos neizklāstītu, jo publikai taču ir tiesības par tiem zināt? Un vai tiešām attiecības ar ASV ir tik trauslas, ka pietiek ar AirBaltic lidojumiem uz Teherānu, lai tās sabojātu? Acīmredzot, arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija vēl nav izaugusi no bērnišķīgā pro-amerikānisma savā ārpolitikā.

Bet galvenā problēma ir tā, ka šāda veida rīcība no Eiropas Savienības valsts puses ir tieši tas, ko izmisīgi vēlas Teherānas pašreizējie valdnieki. Nāvīgi nobijušies no masveida demonstrācijām pret islāmisko diktatūru, viņi ir apņēmības pilni iznīcināt pēdējās brīvības paliekas valstī. To ir vieglāk panākt valsti pilnīgi izolējot no ārējās pasaules, padarot to par jaunu Ziemeļkoreju vai Birmu. Kontakti ar Eiropu palīdz brīvību alkstošai Irānas pilsoniskai sabiedrībai un iedragā islāmisko režīmu. Turpretim, no izolācijas iegūst tikai režīms. Tāpēc starptautiskās satiksmes un citu kontaktu ierobežošana ar šo valsti ir kontrproduktīva. Neviena no ES valstīm to negrasās darīt. Bet Latvijas valdība Dombrovska un Riekstiņa sejā kārtējo reizi parādīja savu provinciālo aprobežotību un tuvredzību.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!