Foto: Reinis Āboltiņš

Pusnakts stundā Rīgā viss mierīgi. Apmēram tā var raksturot līdz nesenam laikam valdījušo situāciju, kad Visaginas AES projekta virzītāji un atbalstītāji ar nekonkrētiem, bet drošiem soļiem devās uz priekšu, vai nu nejauši vai jauši atstājot neatbildētus daudzus būtiskus jautājumus. Situācija ir mazliet mainījusies, parādījusies konkrētība un līdz ar to arī nedrošība soļos. Rīgā parādījies nemiers.

Visaginas AES projekts ir patiešām sarežģīta, pretrunīgi vērtēta un emocionāli uzkurinoša iniciatīva. Vienaldzīgo, šķiet, nav. Visizteiktākie viedokļi ir vai nu par, vai nu pret, un parasti tie ir savstarpēji izslēdzoši. Tādēļ vēl jo vairāk svarīgi ir kliedēt spekulācijas un uzklausīt pirmavotus.

Manuprāt, būtiska procesa nepilnība ir tā, ka jautājums par Latvijas (vienalga, kā personā) piedalīšanos Visaginas AES projektā ir veģetējis atrauti no vides, no kuras tas pēc būtības ir atkarīgs. Sarunas par piedalīšanos nav notikušas vispār vai ir notikušas slēgtā lokā. Procesu raksturo pieņēmums, ka ierobežotam personu lokam ir zināms kas tik būtisks par projektu, ka jautājuma apspriešana ārpus ierobežotā personu loka a) var apdraudēt nacionālo drošību, b) nav nepieciešama, jo citi nespēj iedziļināties, vai c) ir mazsvarīga, jo lēmums tāpat jau ir zināms un pieņemts.

Īsajā laika sprīdī, kopš 26. aprīlī notikušās Hitachi prezentācijas Latvijas uzņēmējiem par iespējām piedalīties VAES projekta iepirkumos, par šo vērienīgo ieceri raisījušās arvien aktīvākas diskusijas arī publiskajā telpā. Plašākā sabiedrībā riņķo visdažādākās teorijas par to, kam, kas un kādēļ ir izdevīgi un kādēļ kāds kaut ko šajā sakarā dara vai, gluži pretēji, nedara. Tieši tādēļ ir pēdējais laiks uzsākt aktīvu sabiedrisko komunikāciju arī Visaginas AES projekta procesos iesaistītajām personām, organizācijām, institūcijām un uzņēmumiem. Tiesības zināt, ko domā spēles dalībnieki, ir ne tikai plašākai sabiedrībai, bet arī pašiem spēles dalībniekiem, kuru darbības un publiski pieejamie redzējumi liek uzdot jautājumu, cik saskaņota ir projekta aktivitātēs iesaistīto pušu domāšana un rīcība?

Domājot un lemjot par Latvijas lomu Visaginas AES projektā, ir trīs būtiski jautājumu kopumi – jaudas, sociālā un ekonomiskā ietekme, un drošības un vides jautājumi:

1) Visaginas AES jauda reģionā pieejamo jaudu kontekstā:
– vai VAES vispār ir loma reģiona energoapgādē, neskaitot tās nozīmīgumu Lietuvas energosistēmā?
– vai VAES risina Latvijas enerģētiskās atkarības situāciju?
– vai un cik ilgā laikā ieguldījumi VAES jaudā un tās Latvijai piekritīgajā 20% daļā (ap 275 MWel apmaiņā pret 700 miljoniem latu un izdevīgiem elektrības pirkšanas nosacījumiem) atmaksātos?

2) Visaginas AES projekta sociāli ekonomiskā ietekme:
– lai arī formāli miljards EUR projektam valsts budžetā nav iezīmēts, vai ir veiktas aplēses, ko ar līdzīgu ieguldījumu varētu izdarīt Latvijas enerģētikas sektora un ekonomikas plašākā nozīmē labā?
– kādu ilgtermiņā uzņēmējdarbības attīstības un nodarbinātības (un attiecīgi arī nodokļu ieņēmumu) efektu potenciāli dos piedalīšanās VAES projektā?
– kādi līdzdalības finansēšanas veidi līdz šim ir apspriesti un cik no tiem un kāds ir sakars ar valsts budžetu?

3) Visaginas AES drošības jautājumi un vides jautājumi:
– vai ir būtiska risku atšķirība, ja netiek īstenots Visaginas AES projekts, bet Kaļiņingradas un Baltkrievijas projekti tiek īstenoti (jo tos Latvija nevar ietekmēt)?
– kurā vietā VAES projekta “pret” argumentu hierarhijā ir vides un drošības jautājumi (un cik svarīgi ir citi argumenti)?
– vai projekta vadītāju solītajā zemajā elektroenerģijas cenā ir iekļautas t.s. ārējās izmaksas (kodolatkritumu ilgtermiņa glabāšana, pārstrāde, Visaginas AES eventuāla slēgšana)?

Neapšaubāmi, jautājumi jāuzdod arī par Latvijas piedalīšanās vai nepiedalīšanās ārpolitiskajām konsekvencēm. Solidaritātei mēdz būt arī gluži racionāls iemesls, kad jāvienojas par atblastu kaut kam vienam apmaiņā pret atbalstu kaut kam citam. Gūstot atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, iespējams, atklātos, ka pusnakts stundā patiešām viss mierīgi. Jācer, ka 13. jūnijā domu kustināšanas portāla politika.lv un Konrāda Adenauera fonda Birojnīcā rīkotā diskusija par šiem aktuālajiem jautājumiem būs pirmā, bet nebūt ne pēdējā un rēķināšana un sarunas turpināsies, iesaistot mazliet plašāku diskutētāju loku, nekā līdz šim.