Raksts

Virsraksti un pārdomas


Datums:
11. marts, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji! Šorīt pārdomas par dažādām patlaban aktuālām tēmām.

Virsraksts avīzē: “LPP/LC līderis Šlesers: nekur neesmu pazudis”
Pārdoma: Žēl. Buldozers, cik var spriest, patlaban atrodas Dubajā un ir apņēmības pilns kļūt par opozīcijas spīdekli, vismaz līdz tam brīdim, kad būs laiks pārcelties uz Rīgas mēra krēslu. Un viņš bijis arī ļoti daiļrunīgs, kas viņam bijis raksturīgi jau kopš laikiem, kad publiski apsprieda “skaistumu no iekšām.” Šoreiz nācis ar šādu domu: “Ja kāds gribēs visus tos krupjus sakarināt mums virs galvas, tad tie kādam būs jāatspēko.” Lai paliek šī savdabīgā metafora (varbūt Damoklam patiesībā bija krupji, ne zobeni), centrālā doma tomēr ir konkrēta — “ja būs pārmetumi, tad es noteikti izmantošu iespēju atbildēt uz visiem jautājumiem.” Kaut vai uz dažiem, Buldozera kungs: Lūdzu, paskaidrojiet šofera dēla situāciju. Un, lūdzu, paskaidrojiet … ai, nav vērts. Buldozers nekad neko nevarēja paskaidrot tad, kad bija ministrs — ne presei, ne Valsts kontrolei, ne Eiropai. Kas liek domāt, ka tagad pār viņu piepeši būs nākusi apskaidrība? Droši vien pārāk daudz krupju, lai pār viņu nāktu apskaidrība.

Ar iepriekšējo saistīts virsraksts avīzē: “SM nenosakot ‘airBaltic’ vadītāja Flika atalgojuma apmēru”
Pārdoma: Jauki gan. Valstij tas, ka tai daļēji piederošs un milzīgus zaudējumus piedzīvojošs uzņēmums savam bosam maksā algu, kura būtu pasakaina ne vien Latvijā, bet arī daudzviet rietumos, nav interesanti. Protams, tas nav nekas jauns, bet, ja vēlamies aplūkot kategoriju “tie, uz kuriem ekonomiskā krīze acīmredzot neattiecas,” tad ļoti konkrēti varam raudzīties uz LPP/LC (un pilnīgi noteikti arī TP) protežēto airBaltic vadītāju. Kurš, starp citu, varētu beigt atsaukties uz konfidencialitātes līgumu ar ārzemniekiem, jo tie tagad vairs ir tikai tā dēvētā code-sharing partneri. Tagad airBaltic pieder valstij un Flikam. Interesanti, ka viņš acīmredzot ir stiprāks par visu valsti kopumā. Tāpat, kā Māris Kaijaks, kurš ir valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi vadītājs. Attiecībā uz viņa izdarībām virsraksts avīzē ir šāds: “Pāris desmiti miljonu latu pa labi un pa kreisi.” Tā ir atsauce uz Valsts kontroles ziņojumu. Reakcija no līdera partijā, kurā M. Kaijaks darbojas: “Kaijaka iespējamajiem darba pārkāpumiem ar partijas piederību nav sakara.” Gribētos bilst, ka ir gan, turklāt … ai, nav vērts. Arī “Tautas” partija ar skaidrojumiem nekad nav izcēlusies, vien šad tad par nepateicīgiem “vaukšķiem” ir kreņķējusies.

Un, ja par vaukšķiem — redzējāt kāds to bildi, kurā pēc sarunas televīzijā bija safotografēti visi bijušie LR premjerministri? Redzējāt, kurš smīnēja kā runcis, kurš nupat izlacis treknu krējuma podu? Tas pats, kurš patlaban aktīvi piedalās jaunās valdības veidošanas sarunās, lai gan patiesībā būtu pelnījis kaunā nolīst vismaz kaktiņā, ja ne vispār emigrēt no valsts? Patlaban, ja kas, rit trešais no viņa izbazūnētajiem septiņiem treknajiem gadiem.

Citāts no žurnāla Russkij Reportor, runātājs ir Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns: “Un vispār, atcerieties, ko teica Tomass Džefersons un visi ASV tēvi – dibinātāji? Tautai ir tiesības uz vardarbīgu varas gāšanu. Un mēs to ņemam vērā. Tā arī ir demokrātija. Protams, slikti, kad izsit logus, bet tādas tiesības tautai ir.”
Pārdoma: Amerikas Savienoto Valstu trešais prezidents T. Džefersons konkrēti pateica lūk, ko: “Kura valsts spēj pasargāt savu brīvību, ja tās valdnieki netiek ik pa brīdim pabrīdināti, ka tauta ir saglabājusi pretestības garu? Lai viņi ķeras pie ieročiem. Risinājums ir viņiem paskaidrot patiesību, piedot viņiem un nomierināt viņus. Ko gan gadsimtā vai divos gadsimtos nozīmē pāris pazaudētas dzīvības? Brīvības koks ik pa laikam jāatsvaidzina ar patriotu un tirānu asinīm. Tas ir brīvības koka dabiskais mēslojums.” Interesanti, ka ar šo atziņu nācis cilvēks, kurš Latvijas politikā nudien ir mēbele, bet paldies viņam par atzinumu. Jācer, ka arī viņš pakāpeniski nāk pie secinājuma, ka Latvijā masīvi trūkst tā “paskaidrot patiesību” elementa, un viņa pārstāvētā partija (ja kas, starp citu, trešā, kuru K. Leiškalns 16 gadu laikā ir pārstāvējis mūsu parlamentā) ir vistiešākajā veidā par to atbildīga. Sk. iepriekšējo atzinumu par treknajiem gadiem.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!