Foto: A. Jansons © AFI
“Dzimšu pētījumi” bieži ir tikai cits nosaukums sieviešu problēmu pētījumiem. Vīrietis kļūst par bezdzimtes būtni, kuram nevar būt ar viņa dzimti saistītas problēmas. Taču cīņa tikai par sieviešu tiesību paplašināšanu ir veco patriarhālo uzskatu reproducēšana.
Pagājušajā nedēļā portālā politika.lv tika publicēts raksts par to, cik lielā mērā skolu mācību grāmatas Latvijā nostiprina bērnos patriarhālos uzskatus par dzimšu lomu sadalījumu. Grāmatām varētu piepulcināt arī citus latviskās dzimšu lomu vizualizācijas paraugus, piemēram, Brīvības pieminekli vai Brāļu kapu ansambli Rīgā. Katram skolēnam, kas redz šīs skulpturālās grupas, ir skaidrs, kāda loma ir kuram dzimumam Latvijā. Lai nu kā, ar pieminekļiem mēs neko neizdarīsim – nevaram taču politkorektuma dēļ Mildu vīrišķot, bet Lāčplēsi sievišķot. Tomēr patriarhālo dzimšu lomu reproducēšanu nodrošina ne tikai grāmatas un pieminekļi, bet arī uz dzimšu līdztiesību orientēti projekti.
Nesen savā elektroniskajā pastā saņēmu informāciju par Austrumu-Rietumu Sieviešu tīkla (The Network of East-West Women (NEWW)) piedāvātu stipendiju. Stipendija, tā teikts programmas aprakstā, “piedāvā jaunām juristēm no Latvijas, Lietuvas un Slovākijas iespēju nostiprināt viņu pētnieciskās, advokatūras un prāvošanās iemaņas REPRODUKTĪVO TIESĪBU un DZIMUMVESELĪBAS [izcēlums oriģināls] laukā, kā arī attīstīt sakarus ar citiem sieviešu tiesību advokātiem un stiprināt iemaņas sieviešu tiesību un ar reproduktīvajām tiesībām un dzimumveselību saistītu projektu veidošanā Latvijā, Lietuvā un Slovākijā.” Uz stipendiju var pieteikties tikai sievietes.
Kāpēc tikai sievietes? Varam pieņemt, ka juristes sievietes tik tiešām spētu labāk aizstāvēt citas sievietes. Varam pieņemt, ka sievišķā vai vīrišķā dzīves pieredze ir tik unikāla, ka efektīvi liedz viena dzimuma pārstāvjiem izprast otru. Tāpēc par sieviešu tiesībām būtu jācīnās juristēm sievietēm. Varam arī pieņemt, ka vispārējā vīriešu dominēšana juridiskajās profesijās ir labs pamats tam, lai veidotu īpašas atbalsta programmas juristēm sievietēm.
Bet programmas tēma ir reproduktīvās tiesības un dzimumveselība! Pirmkārt, reproduktīvās tiesības neattiecas tikai uz sievietēm. Arī vīrieši kaut kā vairojas. Arī viņi ir iesaistīti reproduktīvajā procesā. Turklāt vīriešu kontrole pār šo procesu ir daudz mazāka, nekā sievietēm. Līdz ar to vīriešiem teorētiski varētu būt vismaz tikpat daudz problēmu reproduktīvo tiesību jautājumos, cik sievietēm. Tas pats attiecas arī uz dzimumveselību, jo dzimumorgāni un dzimumdzīve ir arī vīriešiem. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka sievietes juristes, kas būs piedalījušās šajā stipendiju programmā, būtu labāk sagatavotas aizstāvēt VISU ar reproduktīvajām tiesībām un dzimumveselību saistīto problēmu skartos cilvēkus – kā sievietes, tā vīriešus.
Otrkārt, šī stipendiju programma veicina to, pret ko pati, cik var noprast, cīnās. Dzimšu nevienlīdzība sabiedrībā ir cieši saistīta ar pastāvošajiem stereotipiem un uzskatiem par dzimšu lomām. Izlasot šo stipendijas piedāvājumu, es sapratu, ka tikai tāpēc, ka esmu vīrietis, daba man liegusi kādu slepenu zināšanu kopumu, kurš, savukārt, no dzimšanas piemīt visām sievietēm. Pat ja tā nebūtu, stipendijas piešķīrēji man klusi čukst – dzimumveselība un reproduktīvās tiesības ir sieviešu lauciņš. Gluži tāpat, kā to vienmēr darījuši patriarhālo vērtību aizstāvji, dzimumveselības un reproduktīvos jautājumus uzticot vienīgi sievietēm.
Dzimšu līdztiesības pētnieki reizēm (bet, par laimi, ne vienmēr) uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai visi būtu vienlīdzīgi, ir nodrošināt sievietēm vienādas iespējas ar vīriešiem. Turklāt a priori tiek pieņemts, ka vīriešiem jau ir visas tās iespējas, kas ir sievietēm. Līdz ar to “dzimšu pētījumi” bieži ir tikai cits nosaukums sieviešu problēmu pētījumiem. Vīrietis kļūst par bezdzimtes būtni, kuram tāpēc nevar būt ar viņa dzimti saistītas problēmas. Sievietes kļūst par vienīgo kompetento grupu jautājumos par dzimšu vienlīdzību, un centieni iedibināt līdztiesību ir orientēti tikai uz sieviešu tiesību paplašināšanu.
Minētā NEWW stipendija nav vienīgais gadījums. Pirms vairākiem gadiem Latvijā tika piedāvāti īpaši kredīti sievietēm biznesa uzsākšanai. Šīs programmas iniciētājiem, acīmredzot, bija skaidrs, ka tradicionālā vīrieša loma, t.i., darbošanās biznesā, ir labāka par tradicionālajām sieviešu lomām. Šķiet, tāpēc nav bijušas programmas, kas veicinātu vīriešu iesaistīšanos tradicionālajās sieviešu nodarbēs. Kuram gan gribēsies kopt māju un audzināt bērnus? Nevienam, jo tas taču ir sieviešu darbs! Līdz ar to arī sieviešu mazā biznesa atbalsta programma vai dzimumveselības un reproduktīvo tiesību stipendija sievietēm juristēm vai līdzīgas programmas, ja tām līdzās nav arī analogi pasākumi vīriešiem, nav nekas vairāk par veco patriarhālo uzskatu reproducētāju: vīrietis – labi, sieviete – slikti.
Pētījums "Dzimumu lomu attēlojums mācību grāmatās latviešu valodā"