Raksts

Vilnīša bīstamais parāds


Datums:
16. marts, 2010


Autori

Līga Stafecka


Foto: stuartpilbrow

Daudz lielāka problēma par Vilnīša finansiālajām saistībām ir sabiedrības uzticības parādsaistības. Tās, ja netiek atlīdzinātas, var pāraugt nopietnā slogā gan pašam biroja priekšniekam, gan iestādei un tās neatkarībai.

Normunda Vilnīša gads Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā ir bijis par iemeslu, lai mediju starmeši, kā jau tas šādā brīdī parasts, būtu pavērsti pret KNAB un tā vadītāju, izvērtējot viņa vadības gadu. Aptuveni pēc nedēļas arī Delna publiskos savu plašu pētījumu[1], kur kolēģi vērtējuši virkni KNAB darbības virzienu un tajos vērojamās tendences, tādēļ šajā rakstā pievērsīšos tiem notikumiem, kuru dēļ KNAB vārds ir visvairāk daudzināts.

Klusa iešūpošanās

Lai arī nevarētu teikt, ka KNAB darbā kopumā būtu notikuši kādi būtiski kritumi vai kāpumi, taču birojs tiek kritizēts par salīdzinoši mazāku aktivitāti liela mēroga korupcijas gadījumu izmeklēšanā un apkarošanā, starp kuriem pēdējais nozīmīgākais ir bijis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) korupcijas skandāls un daži ievērojami sīkāki gadījumi, piemēram, kriminālprocess pret Valsts darba inspekcijas priekšnieci Ritu Elci. Iespējams, šobrīd ir pāragri spriest, vai tāpēc, ka KNAB darbs kļuvis lēnīgāks, ir vainojams jaunais priekšnieks, vai arī iezīme, ka korupcijas gadījumi kļūst arvien komplicētāki un ar plašāku iesaistīto personu loku, uz ko biroja vadība ir norādījusi arī publiski. Šajā gadā ir veiktas arī ievērojamas strukturālas izmaiņas pašā birojā, tādēļ KNAB darbu Vilnīša vadībā varēs novērtēt tikai pēc kāda laika.

Otra lieta, par kuru KNAB priekšnieks tiek visai pamatoti kritizēts, ir tas, ka biroja darbība kļuvusi daudz klusāka, īpaši — attiecībā uz jautājumiem, kuros būtu nepieciešama biroja priekšnieka stingra nostāja, paužot stingru atbalstu pretkorupcijas principiem. Dažos gadījumos pat no priekšnieka puses ir dzirdēti visai mulsinoši komentāri. Piemēram, jau minētā BKUS korupcijas skandāla kontekstā pēc tam, kad tajā iesaistītā SIA Pamats, kuras valdes loceklis tobrīd vēl atradās apcietinājumā, atkārtoti uzvarēja slimnīcas iepirkumā, Vilnītis medijiem uzņēmuma atkārtotu uzvaru komentēja ar teikumu, ka “reputācijas jautājumi lai paliek katra paša ziņā”[2]. Kopumā var vērot, ka KNAB priekšnieks vēlas izvairīties no nonākšanas situācijā, kurā viņam jāieņem noteikta pozīcija vai pastāv atklātas konfrontācijas risks, īpaši — ar kādu politisku personu. Šajā kontekstā piemērs ir pagājušajā nedēļā medijos lasāmā ziņa, ka KNAB priekšnieks pieļauj iespēju nākotnē atteikties no partiju finanšu kontroles. Partiju finanšu kontrole ir viena no funkcijām, kuras dēļ KNAB ir pakļauts politiskā spiediena riskam, un tieši iestādes vadītājam jābūt aizsargmūrim iespējamajiem centieniem iespaidot KNAB darbu. Neapšaubāmi, šī KNAB funkcija nav nekāda medus maize, lai gan ir bijusi joma, kur līdz šim KNAB ir uzrādījis visai labus rezultātus.

No vienas puses ar KNAB klusāku darbību N.Vilnītis ir tuvinājies savam solījumam, ko, stājoties amatā, bija izteicis, proti, ka biroja darbības, īpaši saistībā ar izmeklēšanu, vairs nebūs tik publiskas. Taču no otras puses, šķiet, N.Vilnītis vēl nav līdz galam apzinājies, ka no viņa kā iestādes priekšnieka sabiedrība sagaida ne vien korektu vadības funkciju pildīšanu iestādē, bet arī vēlas viņu redzēt kā viedokļa līderi pretkorupcijas jautājumos. Viņam būtu ne vien jāreaģē uz notikumiem sabiedrībā, bet jārīkojas proaktīvi, izglītojot, veidojot tiesisko apziņu sabiedrībā un piedāvājot konkrētus risinājumus. Šajā ziņā pirmais gads iešūpojoties ir pagājis, vairāk ļaujoties vējam, nevis krietni atsperoties pret zemi.

“Nevajag uzskatīt, ka es meloju”[3]

Plašāku biroja darba izvērtējumu aizēnoja pirms nedēļas biroja priekšnieka visai neveiklā intervija TV3 raidījumā Nekā personīga, kas izraisīja pamatīgas bažas gan no formas, gan satura viedokļa.[4] Pret augsta līmeņa publiskajām amatpersonām ir pieļaujama daudz lielāka kritikas un darbības atklātības latiņa. Šajā ziņā labs palīgs ir publiski pieejamās valsts amatpersonu deklarācijas, kas ikvienam interesentam ļauj iepazīties ar amatpersonas mantisko stāvokli. To labi apzinoties, nereti Latvijā esam redzējuši, ka par valsts amatpersonām turīgākas un biznesā daudz apsviedīgākas pēkšņi kļūst amatpersonu otrās puses. Tādēļ visai saprotami, ka žurnālistus un sabiedrību interesē arī tas, kā ar mantiskajiem darījumiem klājas amatpersonu dzīvesbiedriem un tajā nevarētu saskatīt žurnālistu nekaunību.

Šajā kontekstā N.Vilnīša reakcija uz žurnālistu jautājumiem atgādināja jau tik labi zināmo “esparsievunekonezinu” stilu, ko savulaik izmantoja gan ekspremjers Aigars Kalvītis (TP), nezinot par sievas ieceri privatizēt Braslas zivju audzētavu, gan arī ārlietu ministrs Māris Riekštiņš (TP), kurš, savukārt, nezināja neko par sievas kāpu zonā iegādāto klētiņu, kura no palīgēkas nu atdzimusi par elegantu vasarnīcu. Līdz ar to KNAB priekšnieka demonstrētā neapmierinātība ar jautājumiem par sievas uzņēmējdarbību un parādsaistībām tik labi iekļaujas jau ierastajā veidā, kā politiķi izvairās atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem, atstājot pēcgaršu, ka kaut kas ar tiem darījumiem kārtībā tomēr nav. Tikai pagājušās nedēļas otrajā pusē KNAB priekšnieks bija spējīgs žurnālistiem nosaukt nedaudz konkrētāku informāciju par sievas uzņēmumu parādsaistībām, taču tas jau bija krietni par vēlu, lai izkliedētu to šaubu mākoni, ko par ģimenes finansiālajām saistībām pats bija palīdzējis radīt. Ar proaktīvu reakciju, plaši skaidrojot sabiedrībai par saviem un sievas finansiālajiem nodrošinājumiem, būtu nošauti divi zaķi. Viens — sabiedrība iegūtu mierīgu prātu, ka nav pamata uztraukties par KNAB priekšnieka ietekmējamību, bet otrs — biroja priekšnieks būtu demonstrējis tos principus, kurus birojam būtu jāaizstāv, tajā skaitā, amatpersonu darbības atklātību. Diemžēl šī iespēja netika izmantota, un neveiksmīgā intervija kļuva par pirmā darbības gada spilgtāko parādīšanos medijos.

Jāsaka, ka ievērojamās parādsaistībās nonākuši ne vien daudzi Latvijas iedzīvotāji, bet arī virkne augstu amatpersonu un N.Vilnītis šajā ziņā nebūt nav līderis. Visai līdzīgā apjomā un pat daudzkārt lielākas parādsaistības ir, piemēram, pašreizējam finanšu ministram Einaram Repšem (JL), Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājai Valentīnai Andrejevai, Satversmes tiesas priekšsēdētājam G.unāram Kūtrim[5]. Neapšaubāmi, parādsaistības kā tādas nav nekas pretlikumīgs, taču risks ir brīdī, kad amatpersonai rodas grūtības šīs parādsaistības nokārtot. Tas amatpersonu varētu padarīt ietekmējamu vai pat atkarīgu no kāda labvēlības. Tas arī var mest šaubu ēnu pār amatpersonu godaprātu, pieņemot vienu vai otru lēmumu, kas, piemēram, ietekmē finanšu sektora darbību un kas netieši varētu ietekmēt arī konkrētās amatpersonas personīgo finansiālo stāvokli. Grūti piedāvāt tūlītēju risinājumu, bet uzskatu, ka būtu jādomā, kā šo problēmu risināt, iespējams, nosakot kādus saprātīgus ierobežojumus amatpersonas finansiālajām saistībām noteiktās amata pozīcijās, lai šādā gadījumā novērstu potenciālu interešu konfliktu.

Kas notiek birojā?

Lai arī KNAB priekšnieka ģimenes parādsaistībām tika pievērsta lielākā uzmanība, manuprāt, daudz būtiskāki ir divi citi jautājumi, proti, par KNAB darbinieku nomaiņu un darbinieku iespējām aizdomu gadījumā vērsties pie atbildīgajām institūcijām ar informāciju par iespējamiem korupcijas riskiem vai aizdomām par pārkāpumiem pašā birojā.

Pirmkārt, ja var ticēt raidījumā Nekā personīga izskanējušajai informācijai, tad šajā gadā KNAB pametis aptuveni 21 darbinieks, bet no jauna pienākuši klāt 20, starp kuriem lielākā daļa — no bijušās Vilnīša darba vietas — Policijas akadēmijas[6]. Pats par sevi tas varbūt neko nenozīmētu, ja vien šie darbinieki amatos būtu nonākuši konkursa kārtībā. Kādēļ tas nav noticis ar konkursa palīdzību, uz to par paraugiestādi dēvētā biroja vadītājs atbildi nav sniedzis.

Otrkārt, jau minētā intervija raidīja satraucošu signālu, kā iestādes vadītājam būtu jāreaģē uz jebkāda veida trauksmes celšanu savā iestādē. Parasti tiek veicināta darbinieku prakse sabiedrības interešu (ne aiz personiskas atriebības vai savtīgu mērķu labad) vārdā vērst uzmanību kādai nepieņemamai rīcībai vai aizdomām par jebkāda veida iespējamu prettiesisku rīcību iestādē, jo tā ir savlaicīga brīdināšanas sistēma un efektīvs līdzeklis cīņā pret korupciju, krāpšanu, nepieņemamu organizācijas vadību[7]. Viens no Delnas veiktā pētījuma secinājumiem drīzumā publiskojamajā ziņojumā ir, ka paša biroja iekšējos tiesību aktos nepilnīgi regulēti jautājumi, kas saistīti ar trauksmes celšanu, un notikumi birojā ir zināms apstiprinājums jau minētajam.[8]

No publiskotās informācijas noprotams, ka KNAB priekšniekam ir nopietns konflikts ar vienu no biroja darbiniecēm, ko viņš gan publiski nesauc par konfliktu. Pret šo darbinieci ir uzsākta sava veida vajāšana, jo trešo reizi disciplinārlietu komitejai, kas izveidota viņas pārkāpumu izvērtēšanai, tiek likts pārvērtēt viņas iespējamo vainu[9]. Tāpat KNAB priekšnieks medijiem ir norādījis, ka vairāki biroja darbinieki negrib pildīt viņa dotos uzdevumus un meklē attaisnojumus, lai nestrādātu. Turklāt Vilnītis publiski ir izteicis minējumu, ka informāciju par viņa sievas parādsaistībām medijiem ir nodevuši tieši darbinieki, kas vēloties panākt viņa nomaiņu. Uz TV3 žurnālistes jautājumu par konkrēto lietu, KNAB priekšnieks atteicās atbildēt, jo žurnāliste neatklāja savu informācijas avotu.

Lai arī kurā pusē būtu taisnība, šis gadījums norāda uz divām ļoti nopietnām problēmām. Pirmā — izskatās, ka KNAB ir nopietnas vadības problēmas un savstarpējā neuzticēšanās, neapmierinātība ar padoto darbu, ko vajadzētu steidzīgi risināt. Taču otra satraucoša problēma izriet no tā, kā konkrētajā situācijā KNAB priekšnieks reaģēja uz minēto informāciju, nosodot darbinieku rīcību un apšaubot tās nesavtīgumu. Tas, savukārt, varētu sūtīt nevēlamu signālu jebkuram potenciālajam trauksmes cēlējam vai arī kādas publiskas iestādes vadītājam. Šajā ziņā KNAB priekšnieka reakcija pavisam noteikti nekalpo par paraugu trauksmes cēlēju iedrošināšanai ne sabiedrībā kopumā, kur nu vēl pašā birojā. Ja darbinieks vēlas informēt par sava priekšnieka nepieņemamu attieksmi pret padoto, tad ir tikai loģiski, ka darbinieks šādu iespēju izmanto, un viņam ir arī pienākums par notiekošo ziņot kādam ārpus iestādes. Tas, cik noprotams no medijos publicētā, šajā gadījumā arī ir noticis, — ir aizsūtīts iesniegums KNAB pārraugam premjerministram. Šajā ziņā visai ironiski, ka tieši KNAB pavisam nesen izstrādāja koncepciju, kuras viens no mērķiem bija stiprināt iestādes vadītāja atbildību interešu konflikta novēršanā un trauksmes cēlēju aizsardzībā[10].

Katrā ziņā visās minētajās problēmās būtu svarīgi rast risinājumu, noskaidrot apstākļus un motivāciju. Ir izskanējusi informācija, ka arī premjerministrs kā pārraugs ir izveidojis komisiju KNAB priekšnieka darbības izvērtēšanai. Pagaidām nav radusies skaidrība, ko tieši šī komisija izvērtēs un kāds būs tās sastāvs. Pie KNAB jau pāris gadus darbojas Sabiedriski konsultatīvā padome, kurai būtu pienākums šos jautājumus noskaidrot un meklēt risinājumus.

Sabiedrības uzticība — priekšnoteikums izdzīvošanai

Nav zināms, kādu iespaidu šis Vilnīša pirmā darbības gada noslēgums atstās uz sabiedrības uzticēšanos un gatavību ziņot birojam. Vēl pagājušā gada novembrī nekādas būtiskas izmaiņas sabiedriskās domas aptaujas neuzrādīja, jo, lai arī ne liels, bet — gandrīz nemainīgs ir saglabājies to personu loks (16,5%), kas, saskaroties ar korupciju, ir gatavs ziņot KNAB.[11].

Atceroties, ka Vilnīša nonākšana KNAB priekšnieka amatā bija ilga, pretrunīga procesa rezultāts, turklāt bez pārliecinoša sabiedrības atbalsta, tad neapšaubāmi šis gads bija laiks, kad daudzi ļoti piesardzīgi vēroja, vai viņš attaisnos sev doto uzticības kredītu. Diemžēl jāsecina, ka šobrīd daudz lielāka problēma par Vilnīša finansiālajām saistībām ir tieši sabiedrības uzticības parādsaistības. Tās, ja netiek atlīdzinātas, var pāraugt nopietnā slogā gan pašam biroja priekšniekam, gan iestādei un tās neatkarībai. Un KNAB iekšējās problēmas var izrādīties daudz nopietnāks drauds par jebkuru politisku spiedienu.

________________________

[1] 24. martā Sabiedrības par atklātību Delna juridiskā analītiķe Inga Liepa prezentēs pētījumu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības monitorings”, kurā izvērtēta KNAB darbība pa atsevišķām tā funkcijām. Pētījums no nākamās nedēļas būs arī pieejams Delnas mājas lapā www.delna.lv

[2] “Pagaidām mūsu rīcībā nav ziņu par slimnīcas iepirkumu komisijas locekļu pārkāpumiem vai nelikumībām. Reputācijas jautājumi lai paliek katra paša ziņā. Bērnu slimnīca pēc pēdējā skandāla diemžēl iemantojusi nelāgu slavu, lai gan, manuprāt, tā to nav pelnījusi,” sacīja Vilnītis. LETA: “Vilnītis: nebūtu pamata liegt firmai piedalīties iepirkumu konkursos.” 19.01.2010.

[3] Intervija ar N.Vilnīti Latvijas radio, 09.03.2010. [http://www.latvijasradio.lv/zinas/27256.htm]

[4] 2010.gada 7. marta TV 3 raidījums Nekā personīga. [http://www.tv3.lv/content/view/8106/282/]

[5] Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta publiskajai valsts amatpersonu deklarācijai, Finanšu ministra parādsaistības 2008.gadā bija nepilns miljons latu, Latvijas bankas prezidenta parādsaistības pārrēķinot no eiro uz latiem bija aptuveni pusmiljons latu. V.Andrējevas parādsaistības ir aptuveni 200 000LVL, G.Kūrtim bija 270 tk. EUR parādsaistības,

[6] 2010.gada 7. marta TV 3 raidījums Nekā personīga. [http://www.tv3.lv/content/view/8106/282/]

[7] Vairāk par trauksmes cēlēju lomu un situāciju 10 Eiropas valstīs, tajā skaitā arī Latvijā var lasīt Transparency International veiktajā pētījumā “Alternatīva klusēšanai. Trauksmes cēlēju aizsardzība 10 Eiropas valstīs. “ [http://www.delna.lv/lat/project/8-dsf/]

[8] Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības monitorins. Pētījums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību 2008. gadā un 2009.gada pirmajā pusgadā. Autore: I.Liepa – Meiere, Delnas pētniece. Sabiedrība par atklātību Delna, Rīga, 2010. (pētījums tiks prezentēts 24.03.2010. un publiskots Delnas mājas lapā www.delna.lv)

[9] Kā izskanēja TV3 raidījumā Nekā personīga (07.03.2009.), tad disciplinārlieta pret KNAB darbinieci D.Kurpnieci ierosināta par divām epizodēm: 1) par izteikumu TV3 ziņām, kur D.Kurpniece atbildot uz žunālista jautājumu lietoja vārdus “..pirms kāda laika, kad KNAB strādāja aktīvāk..” (autores skaidrojums – ar to domāts laiks, kad KNAB vadītājs bija A.Loskutovs); 2) par slikti organizētu ASV vēstnieces vizīti KNAB, kur N.Vilnītis bija nonācis neveiklā situācijā, jo vēstniece bija ieradusies 10 min ātrāk, bet tulce, kas palīdzētu sazināties, ieradās uz tikšanās norunāto laiku. Raidījumā arī norādīts, ka Izteikumus vērtēja ētikas komisija, un secināja, ka pateiktais nav radījis sekas biroja tēlam. Neskatoties uz to, Vilnītis ierosināja 2 disciplinārlietas. Abas reizes komisija nekonstatēja disciplinārpārkāpumus Kurpnieces rīcībā. Vilnītis atzinumus sauc par neobjektīviem un licis Kurpnieces rīcību vērtēt trešo reizi. Šoreiz komisijas sastāvu viņš licis papildināt ar 2 darbiniekiem, kuri KNAB strādā nesen. [http://www.tv3.lv/content/view/8104/282/]

[10] Koncepcijas projekts “Par normatīvo regulējumu interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā” 2009.gada 8.septembrī tika akceptēts Ministru kabinetā [http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40117930&mode=mk&date=2009-09-08]

[11] Attieksme pret korupciju Latvijā. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2009.gada novembris, SKDS. [http://www.delna.lv/lat/petijumi/96/]


Saitīte korupcijas apkarotājam


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!