Raksts

Vilcināšanās audzē korupciju


Datums:
28. novembris, 2001


Foto: AFI

Korupciju var uztvert ne tikai kā konkrētus nodarījumus, bet arī kā uzskatu kopumu par to, cik plaši korupcija ir izplatīta. Politiķu kavēšanās izveidot sistēmu, kurā būtu neizdevīgi izmantot dienesta stāvokli savtīgām interesēm, palielina sabiedrības uzskatu par valdošās elites korumpētību, un tātad paaugstina korupcijas līmeni Latvijā.

Einara Repšes gatavošanās atgriezties aktīvā politiskajā darbībā izraisīja arī jaunu sarosīšanos korupcijas likumdošanas sakārtošanā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izstrādājusi īpašus Korupcijas novēršanas likuma grozījumus, kam būtu jāaizliedz valsts augstākajām amatpersonām saņemt zem dāvanu un ziedojumu nosaukuma maskētus kukuļus. Tomēr šī aktivitāte šķiet atkal apsīkusi, bet kavēšanās pieņemt ar korupcijas samazināšanu saistītus lēmumus tiešā veidā paaugstina korupcijas līmeni Latvijā.

No vienas puses, korupciju var uztvert kā konkrētus nodarījumus, piemēram, kukuļošanu, valsts naudas piesavināšanos, nelikumīgu pasūtījumu sadalīšanu. No otras puses, korupcija ir uzskatu kopums par to, kādos apstākļos ir pieņemts iesaistīties korupcijā un par to, cik plaši tā ir izplatīta. Ja par šo problēmu būtu jāspriež tikai pēc tiesu prakses, būtu jāsecina, ka korupcija Latvijā pastāv tikai zemākajā un mazliet arī vidējā līmenī. Par spīti tam, Pasaules Banka 2000. gadā ierindoja Latviju starp tām Austrumeiropas valstīm, kurās ir vidēji stipri izteikta administratīvā, jeb zemākā līmeņa korupcija, bet ārkārtīgi smaga ir augstākā līmeņa korupcija, jeb tā dēvētā “valsts sagrābšana”.

Pasaules Bankas pētījums, protams, nav balstīts uz pierādītu korupcijas gadījumu analīzi. Tā pamatu galvenokārt veido iedzīvotāju uzskatus apkopojošas aptaujas. Citiem vārdiem, korupcijas līmenis šeit noteikts tieši pamatojoties uz iepriekšminētā uzskatu kopuma pētījumiem. Līdzīgi korupcijas vispārējais līmenis tiek mērīts arī starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International ikgadējam korupcijas uztveres indeksam, kurā Latvija kopā ar Ganu šogad ieņēma zemo 59.vietu (pirmajā vietā ir vismazāk korumpētā valsts). Tāpēc svarīgi ir apzināties, ka ārkārtīgi lielu daļu korupcijas Latvijā veido viedoklis, ka “visi ir korumpēti”.

Pieņemsim, ka visi augstākā ranga valsts darbinieki Latvijā ir godīgi un ar korupciju tiem nav nekāda sakara, bet tomēr iedzīvotāji uzskata, ka tie visi ir caur un caur korumpēti. Vai korupcija Latvijā tādā gadījumā nepastāvētu? Pastāvētu, un Latvija visos indeksos ieņemtu tās pašas zemās vietas.

Lai korupcijas līmeni Latvijā samazinātu, ir nepieciešams sabiedrībā nostiprināt apziņu, ka valsts ir nopietni apņēmusies cīnīties ar šo problēmu. Kavēšanās pieņemt atbilstošus likumus un izveidot sistēmu, kurā būtu neizdevīgi izmantot dienesta stāvokli savtīgām interesēm, palielina sabiedrības uzskatu, ka valdošā elite – politiķi, augsta ranga amatpersonas – ir korumpēti. Līdz ar to politiķu neizlēmīgā rīcība attiecībā uz korupcijas problēmām, neatkarīgi no tā, vai to tiešām ietekmē viņu korumpētība vai kādi citi apsvērumi, paaugstina korupcijas līmeni Latvijā. Kā klasisku piemēru šeit var minēt ilgstošo nespēju izšķirties par labu īpašuma sākumdeklarēšanas ieviešanai. Nav svarīgi, kādi iemesli kavē pieņemt attiecīgos lēmumus. Sabiedrības acīs šis ir vēl viens pierādījums tam, ka valdošā elite nevēlas pārtraukt savu korumpēto dzīvesveidu.

Man nav zināms, vai korupcija augstākajā līmenī Latvijā pastāv kā reālu darbību kopums. Neviens pie rokas nav pieķerts un neviens nav notiesāts. Tomēr ir zināms, ka Latvijā pastāv uzskats par augstākā līmeņa korupcijas plašo izplatību. To pierāda gan Pasaules Bankas, gan ANO Attīstības programmas “Pārskats par tautas attīstību”, kurā politiķu pašnovērtējums raksturots ar vārdiem “egoisti, nedomā par valsti, atkarīgi no biznesa un darbojas tā interesēs”.

Šo situāciju iespējams mainīt vienīgi parādot, ka korupcijas novēršana ir politiķu un valdošās elites kopumā prioritārs uzdevums. To, savukārt, nevar izdarīt vienīgi stāstot par saviem labajiem nodomiem. Nepieciešamie grozījumi likumos ir jāpieņem maksimāli ātri un to izstrādei jāpievērš vislielākā vērība. Pretējā gadījumā – vilcinoties un mēģinot izvairīties no lēmumu pieņemšanas – tiek sabiezinātas aizdomas par politiķu korumpētību un līdz ar to arī paaugstināts korupcijas līmenis valstī.


Dāvana kā kukulis


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!