Foto: N. Mežiņš

Žurnāla “Kapitāls” un partneru rīkotā konference “Mediju ētika – problēmas un risinājumi” pagājušajā nedēļā bija viens no tiem pasākumiem, kas, atkārtojot daudzus jau it kā dzirdētus tematus, radīja ko jaunu. Lietojot dalījumu starp formu un saturu, var teikt – šoreiz vairāk ir saturs. No formas lielā mērā atkarīgs turpinājums.

Vairāku, dažādas valstis un tradīcijas pārstāvošo viesu – Lielbritānijas, Zviedrijas, Igaunijas un Somijas kolēģu priekšlasījumi ļāva salīdzināt mediju un žurnālistu principu un pašregulācijas mehānismus un to attīstību vairākās valstīs. Savukārt viņu dalība diskusijās par Latvijas problemātiku lika spriest, ciktāl esam vienisprātis vai atšķirīgās domās.

Diskusijās piedalījās gan nacionālo un vietējo mediju pārstāvji, gan saistītu nozaru – izdevēju un reklāmdevēju pārstāvji, kuru dalība nepieļāva “vārīšanos savā sulā”. Manuprāt, nebija nepamatoti lielu atšķirību starp Latvijas un aizrobežu problemātiku, spriežot par konkrētu darba praksi, piemēram, vardarbības atspoguļojumu vai privātās dzīves statusu.

Taču uzskatāmi dažāda līmeņa aina iezīmējās, raksturojot pašregulācijas mehānismus, nozares principu paškontroli un vienotu interešu pārstāvniecību attiecībās ar citu nozaru vai citu varu pārstāvjiem. Piemēram, klausoties par preses padomes darbību citās valstīs, ieskaitot kaimiņus igauņus, vai spriežot par naudas kompensāciju summām tiesās un atbildības sadali starp mediju un žurnālistu personiski.

Jaunais šajā pasākumā bija risinājumu meklēšanas forma – aptauja par iespējamiem variantiem, kam un kā jārisina jautājumi par ētikas kodeksa “atdzīvināšanu”, ētikas robežu stiprināšanu starp reklāmu un žurnālistiku, un tamlīdzīgi. Starp atbilžu variantiem bija gan organizācija ar vissenāko vēsturi – Žurnālistu savienība (ŽS), gan pēdējos mēnešos radītais projekts “Mediju klubs”, gan vārdā nesaukta jaundibināma mēdiju un/vai žurnālistu organizācija. Jāatzīmē, ka vairāku desmitu dalībnieku aptaujas rezultātā ŽS saņēma vismazāk balsu. Atsevišķos jautājumos kā primārās līdzdalīgās minētas arī izdevēju un reklāmas asociācijas.

Kārtējo reizi skanēja jau vairākos forumos dzirdētā kritika par ŽS pasivitāti, kuras vadības pārstāvji arī šo pasākumu nepagodināja ar savu klātbūtni. Vienlaikus atzīmēta nepieciešamība pašmērķīgi neradīt alternatīvas organizācijas, bet drīzāk radīt jaunu kvalitāti zem līdzšinējā nosaukuma. Šāda iniciatīva vienlaikus varētu būt pamats radīt jaunu vienību vienotākai dažādu ar ceturto varu un mediju biznesu saistīto nozaru pārstāvju kopīgu jautājumu risināšanai.

Dažādu nozaru iekšējo peripetiju un pašregulācijas procesā vērojams, kā vispirms notiek liekulīga saudzīga problēmu apiešana, bet tad seko arvien atklātāka savstarpēja skaidrošanās, kas veicina konkrētāku principu noteikšanu, to stingrāku kontroli, lielāku atbildību un aktīvāku kopīgu interešu stiprināšanu.

Šķiet, arī mediju nozarē esam pietuvojušies šai “kritiskajai masai” – gatavībai savstarpēji atklāti pateikt ne tās glaimojošākās lietas, uzreiz par to neapvainoties, bet savstarpēji spriest, un domstarpību gadījumos pēc skaidriem spēles noteikumiem pieņemt kompromisu vai mazākumam – vairākuma viedokli. Vismaz gribētos uz to cerēt.

Tiktāl būtu. Bet jau konferences noslēgumā radās jautājums – kas un kad sekos tālāk? Tas atkarīgs no tā, cik daudzi un cik uzņēmīgi būs tie, kas grib veidot attīstību un realizēt pārmaiņas. Zināmā mērā šis ir turpinājums jau pirms pāris mēnešiem nelielā mediju aktīvistu vidū izplatītajam aicinājumam savstarpēji beidzot mēģināt vienoties par kopdarbību.

P.S. Šīs tēmas turpmākai apspriešanai – mans e-pasts ir domburs@apollo.lv