Raksts

Viena persona, vairākas personas


Datums:
02. decembris, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Reizēm gadās tā, ka viena persona var vienpersoniski izdarīt kaut ko tādu, kas ietekmē ne jau viņu vien, bet gan daudzus cilvēkus.

Tā, piemēram, šodien laikrakstos ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir nolēmis, ka skolas gadam jābūt garākam. Citur pasaulē, tā ministrs, skolas gads esot 181 līdz 184 dienām garš, kamēr pie mums bērni solus deldējot tikai 169 dienu garumā. Konkrētā doma — jau 2013./2014. mācību gadā skolas gadam būtu jāsākas jau augustā un jābeidzas īsi pirms Jāņiem.

Organizācijas “Vecāki par izglītību” pārstāve šo domu jau paguvusi nodēvēt par “vienkāršu tautas tracināšanu — bērnu, vecāku un skolotāju.” Skolotāju arodbiedrības pārstāve to nosaukusi par “pēkšņu un neskaidru.” Ministrs sola konsultācijas un pārdomas, bet ir visnotaļ apņēmības pilns par skolas gada pagarināšanu. Man bērnu nav, mani šī lieta tieši neietekmētu, bet liekas, ja valstī ir pārdomas par kvalificētu kadru sagatavošanu tautsaimniecības vajadzībām, tad ir loģiski parunāt arī par to, kāpēc Latvijā skolas gads ir pat par divām nedēļām īsāks nekā citur pasaulē. Protams, bērns jau gribēs pēc iespējas īsāku skolas gadu, bet tas nu reiz nav arguments. Galu galā, darbinieks jau nepasaka, ka viņš, lūk, dienā strādās nevis astoņas, bet gan tikai sešarpus stundas. Taču nav šī lieta, kuru vajadzētu izdomāt ministram vienam pašam, tas gan ir skaidrs. Vēl jo vairāk, ja jēdziens “1. septembris” tomēr mūsu valstī (un ne tikai) ir visnotaļ konkrēts jēdziens.

Savukārt, domājot par vēstures mēslainē ieslaucīto Šlesera reformu partiju, interesantu domu par tās likvidēšanu paudis viens no kādreizējiem buldozera domu biedriem Ivars Kalvišķis: “Ja Ainārs ir nolēmis atpūsties, vai tāpēc mēs likvidēsim partiju, tā parādot, ka esam viena cilvēka partija?” Nu, ko. Partija nu ir likvidēta, un nekad tomēr nav bijis neskaidrs tas, ka Šlesera politbiznesa projekti galvenokārt ir bijuši viena cilvēka orķestris. Atcerēsimies pēdējās Rīgas domes vēlēšanas, kurās LPP/LC bija ļoti daudz mazāk svarīgs reklāmas elements nekā pats buldozders, kura ģīmis rēgojās no lieliem transparentiem pie Centrālās stacijas un citur. Savukārt, kas attiecas uz Kalvišķa teikto, ka svarīgāka par vienu cilvēku Šleseru ir LPP/LC politika, tad par kādu politiku ir runa? Partijas ļaudis vienmēr ir runājuši par it kā “kristīgām vērtībām,” kuras lielākoties ir reducētas uz aizspriedumiem pret vienu sabiedrības daļu, it kā tas būtu ļoti “kristīgi,” bet Kalvišķis ir piesaucis arī “liberālas” vērtības. “Kristīgās vērtības” būtu “liberālas,” ja LPP/LC un tā dažādie paveidi atzītu Bībeles galveno vēstījumu — izturieties labi cits pret citu, kā arī atcerētos, ka Jēzus tieši nepriecājās par otru Šlesera postulātu — ka visiem vajag būt pēc iespējas bagātākiem. Citādi par “liberālām” Šlesera politveidojumu vērtības nebūt nevar saukt, un tomēr ir taisnība, ka viņa dažādās partijas un apvienības tomēr ir un paliek vienas personas lieta.

Savukārt, ja runa ir par vairākām personām, tad nākusi arī ziņa, ka Saeimas opozīcija ir savākusi nepieciešamo parakstu skaitu, lai veidotu komisiju, kura izpētīs, kas tad īsti ir noticis ar Latvijas krājbanku. Pirmkārt, par to nekāda milzīga noslēpuma nav — pa burbuli aizgāja Snoras banka Lietuvā, Lietuvas prezidente ir teikusi, ka nebija iespējams to glābt, un tāpēc problēmas radās arī Krājbankai. Kādi vēl jautājumi? Bet vēl vairāk, Saeimā ar izmeklēšanas komisijām nekad nav labi veicies. Deputāti tiekas (un par to saņem naudu — tas acīmredzot nav mazsvarīgi), bet sausais atlikums mēdz būt visnotaļ sauss. Atceramies kaut vai ar lielu pompu izveidoto komisiju, kura “pētīja” faktus, kas minēti kolēģa Lato Lapsas grāmatā par tiesām un ķēķiem. Visticamāk, te būs vairāku personu nodrošināta velta naudas šķērdēšana.

Un, pēdīgi, vairākas personas (daudzas personas) ir nodrošinājušas, ka kaut kad paredzamajā nākotnē mums būs referendums par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai. Citādi, kā par politisku provokāciju, to nenosaukt. Pat referenduma organizētāji noteikti labi zina, ka nekādā gadījumā valsts balsstiesīgo pilsoņu vairākums par šādu domu nenobalsotu, un tāpēc ļoti svarīgi tagad būs nodrošināt, ka mūsu valsts latviskie nacionālisti neuzķeras uz ēsmas un nedod iemeslu lielākam konfliktam. Labi, ka viens vislatviešu aktīvists jau ir pateicis, ka nekādas kampaņas neesot paredzētas, jautājumu labāk būtu ignorēt. Tieši tā. Parakstu vākšanas veiksme būtībā atkal ir pierakstāma vienai personai Nilam Ušakovam, piekrītu, ka ir iemesls ļoti skarbi atteikties pret Saeimas deputātu Nikolaju Kabanovu, kurš petīciju parakstot ir pilnīgi noteikti pārkāpis deputāta zvēresta saturu par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas sargāšanu, bet ārpus tā šim jautājumam jāļauj nomirt dabiskā nāvē. Krievu valoda oficiāla valoda mūsu valstī nebūs, tas ir skaidrs, un ar to arī viss ir pateikts.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!