Raksts

Viegli apmeklēt. Grūti dzīvot.


Datums:
10. novembris, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!"Es nezinu, un, ja arī es zinātu, es Jums to nestāstītu" -- šāda bijusi aviokompānijas airBaltic vadītāja un Šlesera mīlulīša airBertolta atbilde uz jautājumu par to, kas izstrādājis gandrīz miljonu latu vērto reklāmas kampaņu, kāda šoruden tiks izvērsta Vācijā, Krievijā un citās pasaules valstīs ar mērķi, Latvijas galvaspilsētai piesaistīt tūristus.

Šādu bezkaunību airBertolts var atļauties tieši tāpēc, ka viņam ir buldozera spēcīgā aizmugure. Taču, kāpēc gan jautājumam par reklāmas aģentūru, kas izstrādājusi kampaņu, būtu jābūt slepenam??! Varētu padomāt, ka reklāmas aģentūra mūsdienās, kad klientu ir maz, tieši priecātos par lielu un acīmredzot krietni naudīgu piedāvājumu. Protams, iespējams, ka aģentūra ir nokaunējusies par to, ka pirmais tās piedāvātais reklāmas lozunga variants bija amizanti kļūdains. “Easy to Go. Hard to Live.” Tas nozīmē, ka Rīgu ir viegli apmeklēt, bet tajā ir grūti dzīvot. Freidiska kļūda, jo dzīve galvaspilsētā nudien ne visiem nav viegla, bet vienalga kļūda. Patiesībā bija domāts “Easy to Go. Hard to Leave” — tātad, viegli apmeklēt, grūti no turienes aizbraukt. Arī tas nav īpaši labs lozungs. “Easy to Go” nav veiksmīgs sauklis, jo darbības vārds “to go” prasa priekšmetu. Un te nu mēs kārtējo reizi nonākam pie tā, kas notiek, ja darbu dara “savējie” un nevis profesionāli cilvēki.

Šāda visatļautība mūsu valstī sit pārāk augstu vilni. Sākot jau ar to, vai krīzes laiks ir pareizais brīdis, kad izgrūst gandrīz miljonu par reklāmas kampaņu. Turpinot ar to, vai airBertolts, kurš vismaz man nav zināms, kā reklāmas speciālists, ir pareizais cilvēks, kam vadīt attiecīgo kampaņu. Un salīdzinot ar to, ka veselības ministre jau ir paguvusi paziņot, ka viņai par skandālu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nebūs nekā sakāma, jo tur ļaudis, tāpat kā viņa pati, ir “Tautas” partijai pietuvināti cilvēki. Kā vakar teicu raidījumā “Skats no malas”, korumpētība un nepotisma celšana godā pati par sevi ir viena lieta, otra ir politiskais segums, kādu šī prettiesiskā rīcība pie mums allaž bauda. Mūsu politikāņi ir apraduši ar situāciju, kurā viņi var rakstīt likumus, par tiem palielīties, un tad tos vienkārši ignorēt. Šoferu dēliem un Šlesera mīlulīšiem labi. Bet pārējiem?

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!