Rīgā, 2007.gada 5. decembrī

LR Tieslietu ministrijai

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS uzskata, ka “Eiropas likumā” vajadzētu regulēt šādus jautājumus par Saeimas un Ministru kabineta darbību ES jautājumos, kā arī jautājumus par ES tiesību pārņemšanu:

1. Sabiedrisko organizāciju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā
Jāapraksta skaidrs mehānisms kā nevalstiskās organizācijas un ieinteresētās puses var iesaistīties ES jautājumu risināšanā, tai skaitā nacionālo pozīciju izstrādē par ES jautājumiem un ES tiesību pārņemšanā, sadarbojoties ar ministrijām un Saeimu. Līdz šim šī sadarbība ar dažādām ministrijām un Saeimas komitejām ir ļoti atšķirīga un nereti nevalstiskās organizācijas ES jautājumu risināšanā iesaistās nejaušības dēļ, nevis sistemātiskas sadarbības rezultātā.

2. ES tiesību pārņemšanas pārredzamība
Jāizstrādā mehānisms, kas dotu Latvijas iedzīvotājiem iespējas pārliecināties, kā ES tiesības tiek pārņemtas Latvijas likumdošanā. Tas varētu tikt izdarīts, piemēram, pie ES likumdošanas aktiem, kurus nepieciešams transponēt nacionālajā likumdošanā (direktīvām), pieliekot arī informāciju par nacionālajiem likumiem, kuros konkrētais akts ir ieviests.

3. Informācijas atklātība ES jautājumos
Jānosaka, kādi ar ES saistīti dokumenti, kas radīti Latvijā, nav slepena vai ierobežotas pieejamības informācija (piemēram, būtu jāparedz, ka pēc noteikta termiņa Latvijas nacionālajām pozīcijām tiek atcelts ierobežotas pieejamības statuss). Tāpat vajadzētu izsvērt nepieciešamību atteikties no slepenības attiecībā uz pozīcijām par Baltajām un Zaļajām grāmatām, vai Eiropas Komisijas komunikācijām.

4. Amatpersonu izvirzīšanas kārtība ES institūcijām
Jānosaka, ka Latvijas kandidātus uz amatpersonu pozīcijām ES institūcijās (tiesās, Eiropas Komisijā, utt.) izvirza caurskatāmā procesā, ar konkrētiem kritērijiem, ietverot pamata jautājumus, par kārtību, kādā šis process tiek organizēts. 

5. ES jautājumu koordinēšanas mehānisms
Jāatjauno institūcija, kam būtu ne tikai koordinējošā, bet arī stratēģiskā (prioritāšu izvirzīšanas) un “smadzeņu centra” loma ES jautājumos. Ārlietu ministrija, kas šobrīd veic koordinējošo lomu, ir pārslogota, bet dažādu ministriju darbs pie nacionālo pozīciju izstrādes ne vienmēr ir kvalitatīvs. Viens iemesls tam varētu būt prioritāro jautājumu neapzināšanās ES lietās, kas rada situāciju, kurā Latvijas valdība uz ES lietām pārsvarā tikai reaģē, nevis pro-aktīvi piedalās ES jautājumu virzīšanā ES līmenī. Ar prioritāro jautājumu izzināšanu un virzīšanu varētu nodarboties, piemēram, Eiropas lietu birojs. Tas arī varētu nodarboties ar koordināciju un iesaistīties (kādā stadijā) nacionālo pozīciju izstrādē. Šāda biroja atjaunošana arī stiprinātu Saeimas kapacitāti iesaistīties ES likumdošanas procesa sākuma posmos, kā to paredz Lisabonas līgums.