Raksts

Vēsturiskās minoritātes integrācijas griežos


Datums:
25. jūlijs, 2002


Diena, 10.07.2002.

Noklausoties nevalstisko organizāciju konferencē Latvija ceļā uz 2022. Integrācija, alternatīvas… 24.maijā notikušo diskusiju, varēja rasties priekšstats, ka integrācijas jautājumu risinājums atkarīgs tikai no latviešu nācijas un krievvalodīgo kopienas savstarpējām attiecībām. Bez atbalss palika Latvijas igauņu biedrības pārstāvja Tenu Karmas replika: «Kur paliek igauņi?» Tiešām, vai tādām vēsturiskām minoritātēm kā igauņi, lietuvieši, poļi, ebreji vairs nebūs patstāvīga loma? Vai tās zaudē savas īpašās, ar viņu identitātes saglabāšanu un attīstīšanu saistītās intereses? Vai tām integrācijas procesā dota tikai izvēle — pievienoties vai nu latviešu nācijai, vai krievvalodīgo kopienai? Laikraksta Vesti segodņa pazīstamais komentētājs Nikolajs Kabanovs tajā pašā 24.maijā šīs avīzes tendenciozā rakstā Nepilsoņi — par Izraēlu, latvieši — par arābiem apgalvoja, ka Latvijas ebreji jau savu izvēli izdarījuši un «jau sen ir krievvalodīgās kopienas daļa», ir tās «savējie», kamēr latvieši viņus «instinktīvi atgrūžot». Arī ar savu nostāju Palestīnas jautājumā. Šāda pieņēmuma mērķis neapšaubāmi ir ietekmēšana. Pretstatā tam pēc dažām dienām izskanēja Rīgas ebreju kopienas jaunā priekšsēdētāja Arkādija Suharenko vārdi Latvijas televīzijas pirmās programmas Rīta raidījumā: ebreju kopienas primārais uzdevums ir savas (t.i., ebrejiskās) pašapziņas nostiprināšana. Tādu viedokli pauž arī lietuviešu, poļu, igauņu kopienu vadītāji. Viņi nebūt nejūtas kā krievvalodīgo plūsmas darboņi.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!