Raksts

Vēsturiskā amnēzija — kaimiņos un pie mums


Datums:
20. maijs, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Viņvakar raidījums "Nekā personīga" atrada ierakstu, kurā kādreizējais satiksmes ministrs un nepārtrauktais buldozers nācis ar lūk, kādu atzinumu: "Ļoti daudzi ir mēģinājuši padarīt Šleseru kā cīnītāju pret putniem. Es ļoti atvainojos, es, kā saka, nekad neesmu nostājies pret putniem un dzīvniekiem kopumā."

Atgriezīsimies 2008. gada janvārī, kad buldozeram, kā saka, par lielu nepatiku Satversmes tiesa atcēla Rīgas ostas attīstības plānus, daļēji tāpēc, ka, kā saka, nebija veikta likumā pieprasītā vides ietekmes pārbaude. Buldozers, kā saka, sabozās: “Jāizlemj, vai ostu gribam redzēt kā zoodārzu un putnu rezervātu.” Un “…putni savas ligzdošanas vietas varētu pārcelt uz citām vietām, kas netraucētu ostas attīstībai.” Un “Vai tiešām putniem nav, kur pavadīt savu brīvo laiku, kad atgriežas no siltajām zemēm?”

Un tad patīsim filmu vienu gadu tālāk uz 2009. gada janvāri, kad, acīmredzot nesajēgdams, ka telpā atrodas arī kāds, kas to visu var pierakstīt, buldozers Rīgas Brīvostas padomes sēdē nāca ar šādu atzinumu: “Mums ir jācīnās ar visiem līdzekļiem. Un pret tiem muļķiem un stulbeņiem no vides, kuri grib aizsargāt kādus tur putniņus, kuru mums tāpat ir bezjēgā.”

Protams, cilvēkam ar vidusskolas izglītību vārds “amnēzija” var būt pārāk svešs un sarežģīts. Tāpēc buldozeram un viņa faniem atgādināšu, ka tā ir garīga problēma, kura liek aizmirst acīmredzamo. Tāpat, protams, iespējams, ka buldozers neuzskata, ka ietekums putniem ligzdot citur un “muļķiem” no vides aizsardzības jomas par viņiem vairs neraizēties ir “nostāšanas pret putniem.” Tikpat lielu amnēziju viņš izrāda arī vienā no plakātiem, kurus Stendzenieks ir dizainējis laukumā pie stacijas — aiz viņa, tā buldozers, stāvot viņa darbi. Piemirsts laikam ir par milzīgi garo nedarbu sarakstu, sākot ar Latvijas pasta nogremdēšanu, turpinot ar Eiropas naudas lietošanu sevis reklamēšanai, turpinot ar apgalvojumu, ka Valsts Kontrole ir korumpēta tad, kad tā izmeklē viņa lietas, Eiropas likumu ignorēšanu attiecībā uz lidostas subsīdijām, u.tt., u.tjp., u.tml. Tātad, buldozera kungs, iegaumējiet: svešvārdu sarakstā, kuri būtu attiecināmi uz Jums, ir ne vien vārdiņš “nepotisms,” kuru Jūs tāpat pat no savām “iekšām” acīmredzot nesaprotat, bet arī “amnēzija.

Tāpat par amnēziju var runāt kaimiņvalstī, kur valsts augstākajām amatpersonām acīmredzot nav nekā svarīgāka, ko darīt, kā domāt par vēstures izrevidēšanu. Ar Krievijas pirmo marioneti Medvedevu priekšgalā atsākusies saruna par ļauniem baltiešiem, kuri cenšoties tā darīt, un amnēzija šajā gadījumā saistās ar to, ka tie ir paši Kremļa bosi, kuri patlaban itin naski cenšas revidēt vēsturisko patiesību. Nekāda “atbrīvošana” Baltijas valstīs, protams, nenotika. Staļins bija daudz lielāks ļaunums par Hitleru, jo Staļinam, diemžēl, izdevās daudz ilgāk palikt dzīvam. Padomju savienība patiešām bija, kādreizējā aktiera Reigana vārdiem runājot, “ļaunuma impērija.” To atzīt — tā nav revidēšana. Krievijā notiek amnēzijā pamatota vēstures revidēšana, piemēram, nolemjot, ka masu slepkava un maniaks Staļins tomēr ir godājams. Medvedevs, atšķirībā no buldozera, nav cilvēks ar tikai vidusskolnieka izglītību, viņš skaitās jurists un noteikti zina, ko nozīmē vārds “amnēzija” (un, ja kas, arī “nepotisms”).

Taču kā vienā, tā otrā gadījumā tas ir pavisam nožēlojami, un vēl nožēlojamāk ir tas, ka abās valstīs ļaudis joprojām ir gatavi balsot par tādiem nezinīšiem. Tā kā es no amnēzijas neciešu, atgādināšu vēl kaut ko no vēstures. Tie ir profesores Ilgas Kreituses vārdi par buldozeru un viņam līdzīgajiem: “Šodien pati valsts un arī citu partiju pārstāvji var tikai pārdomāt, kāpēc viņi ļāva šādai domāšanai, kas nāk no Šlesera kunga, izaugt un tikt uzskatītai par normālu. Vairs nav modē runāt par izglītības, godaprāta un darba tikuma nozīmi. Ko tā vietā sludina Šlesers? Viņš runā: augstākā izglītība ir pupu mizas.” Protams, arī pupu mizas ar laiku nāk “no iekšām.” Taču 6. jūnijā nedemonstrēsim kolektīvo amnēziju un tomēr atcerēsimies šī cilvēka vēsturi. Un nolemsim, ka mūsu mīļā Rīga tomēr nav pilsēta, kuru uzticēt viņa elpu aizraujoši merkantīlajai (atkal svešvārds), savtīgajai un likumu, tikumu un morāli ignorējošai pieejai pret dzīvi.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!