Foto: G. Dieziņš

Veselības aprūpes sistēmas problēmas saasinājušās tieši 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Vairāki politiķi un mediķi kukuļu skandālu saista ar “politisku pasūtījumu”, taču mediķu streiki un pacientu neapmierinātība liecina par krīzes situāciju. Finansējums neatbilst garantēto pakalpojumu reālajai cenai, mediķi ir neapmierināti ar atalgojumu, nav kritēriju līgumu slēgšanai ar pakalpojumu sniedzējiem, finansu plūsma ir necaurspīdīga, turklāt pacients un pat ierindas ārsts īsti nesaprot veselības aprūpes finansēšanas mehānismu. No pacienta viedokļa raugoties, maksājumu bāzes programmas segtā daļa, pacienta līdzdalības maksa, maksas pakalpojumi un kukuļi saauguši vienā nekontrolējamā masā. Lai arī neviena no populārajām partijām kukuļošanas skandālus nav ierakstījušas programmās, par reformu gaitu neviena nav atsaukusies pozitīvi.

Veselības aprūpes sistēmas mantojums

Lai spētu izvērtēt solīto, jāatkāpjas pagātnē. Deviņdesmito gadu sākumā valstij bija jātiek galā ar dārgo un centralizēto padomju veselības aprūpes sistēmas mantojumu. Politiķi izvēlējās lēnāko pakāpenisku pārmaiņu ceļu, nevis veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi. 1993. gadā dzima Centrālā norēķinu kase (vēlāk Valsts slimokase, vēlāk Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra (VOVAA)). Līdz 1997. gadam valsts budžeta līdzekļus kopā ar vietējo pašvaldību nodokļu ieņēmumiem administrēja 32 teritoriālās slimokases. Taču šāda sistēma izrādījās nevienlīdzīga un finansējums uz vienu iedzīvotāju dažādās pašvaldībās krietni atšķīrās. Pakalpojumu kvalitāte un pieejamība atšķīrās dažādu slimokasu teritorijās, un nauda īsti nespēja sekot pacientam, pakalpojumus ņemot citas slimokases teritorijā. Turklāt izrādījās, ka pašvaldībām gan jāpērk, gan pašām jāpiedāvā pakalpojumi.

1997. gadā valsts budžeta līdzekļi tiek virzīti jau caur Valsts slimokasi un 8 reģionālajām slimokasēm, nodrošinot vienādu finansējumu, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, vecuma struktūru. Finansējumu veido iezīmētais ienākumu nodoklis, subsīdijas un pacientu līdzmaksājumi. Savus līdzekļus veselībai var novirzīt pašvaldības. Slimokasu nosaukumu maiņa nav spējusi radīt ievērojamas pārmaiņas to darbības principos.

Veselības aprūpei tiek tērēts ap 3,9% no IKP (ieskaitot arī privāto medicīnu), tās daļa budžetā kopumā samazinās. Procentuāli attiecībā pret IKP tas ir divas reizes mazāk kā vidēji Eiropas Savienības valstīs un Igaunijā, mazāk kā vidēji Centrālās un A-Eiropas valstīs. Saglabājas neatbilstība starp valsts garantētajiem pakalpojumiem un to segumu. Ne visi pacienti spēj samaksāt līdzmaksājumu. Turklāt sistēmas sarežģītība dažkārt tiek izmantota, lai no pacientiem izspiestu vairāk maksājumu.

Iespējamie risinājumi

Veselības aprūpes sistēmas mērķis visu šo laiku ir palicis nemainīgs – nodrošināt visiem iedzīvotājiem vienādu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. Risinājumi, gluži kā pirms desmit gadiem, ir divi. Pirmais nozīmē iesākto reformu turpināšanu un pašreizējās, uz nodokļa pamata veidotas, veselības finansēšanas sistēmas uzlabošanu un pārstrukturēšanu. Vājās vietas šim ceļam joprojām ir naudas plūsmas administrēšanas caurskatāmība, pacienta izvēles brīvība, bāzes programmas pakalpojumu pilna apmaksa, ģimenes ārstu pakalpojumu apmaksa un ar apmaksas kārtību cieši saistītās mediķu algas. Otrs risinājums ved pie galējas veselības aprūpes sistēmas maiņas, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu. Vājās vietas šim risinājumam būs vienlīdzības principa ievērošana un tā pati valsts garantēto pakalpojumu apmaksa. Šis varētu būt cerīgs risinājums mediķu algu jautājumam un neoficiālas maksāšanas gadījumiem, jo palielināsies gan finansu resursi, gan medicīnas iestāžu konkurence pakalpojumu sniegšanā.

Naudas trūkums parasti ir pirmais un vieglāk minamais cēlonis jebkurai problēmai. Ņemot vērā šodienas situāciju, nesolīt palielināt veselības aprūpes finansējumu priekšvēlēšanu kampaņas laikā var tikai neapdomīgs politiķis. To sola visas partijas, izņemot LC. Otrs risinājums ir līdzekļu administrēšanas efektivitātes palielināšana. Apdrošināšanas sistēmas ieviešanu min Jaunais laiks, Zaļo un zemnieku savienība, LSDSP un Tautas partija. Trešais solis ir pakalpojumu infrastruktūras un pieejamības uzlabošana. Tā visnopietnāk apsvērta Tautas partijas programmā.

Vairāk naudas un uzlabojumu!

Par veselības aprūpes jomu atbildīgā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) krīzes atrisinājumu nepiedāvā. Zīmīgi, ka veselības aprūpes joma nav iekļauta arī partijas uzskaitīto paveikto labo darbu sarakstā. Galvenā recepte nākotnei ir vairāk naudas. Solīts paaugstināt medicīnas iestāžu finansējumu un mediķu algas, “atvieglot” ceļu pie ārsta un kompensējamo medikamentu sarakstu. Tas viss pasniegts nacionālisma mērcē – kompensējamie medikamenti domāti “īpaši politiski represētajiem un ilgstoši slimajiem”, bet dzimstību TB/LNNK kāpinās, paaugstinot bērnu pabalstus, “paredzot piemaksas kārtīgiem vecākiem”. Īsā programma atšķiras no garās, jo tur “sabiedrības locekļu atbildība par savu un tuvinieku veselību jāpanāk, ieviešot veselības apdrošināšanas sistēmu ar darba devēju un darba ņēmēju iemaksām”. Nav skaidrs, kāpēc partijas politika atšķiras no partijas garās programmas.

Latvijas ceļš (LC) nesola vairāk par jau esošajiem veselības aprūpes pamatprincipiem, kuru īstenošana, nevis definēšana, joprojām sagādā problēmas. Nekādas pārmaiņas, LC esot pie varas, nesagaidīsim, jo solījumi ir nekonkrēti – veselības apdrošināšanas pilnveidošana, jau esošas kārtības ieviešana. Mediķi nekādas pārmaiņas nesagaidīs, jo viņu algas paaugstinās vispārēja tautsaimniecības augšupeja.

Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) mediķus noliek uz strīpas kopā ar citiem līdzšinējo reformu zaudētājiem, solot atlīdzināt zaudēto. PCTVL sola gandrīz divkāršot veselības aprūpes finansējumu līdz 6-8% no valsts iekšējā kopprodukta. Tā sola noteikt arī bezmaksas medicīniskās aprūpes minimumu, kurš jau pastāv.

Latvijas Pirmā partija veselības aprūpi neizmainīs. Tā sola radīt vēl vienu speciālu programmu, šoreiz sabiedrības atveseļošanai, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem. Brīvības partija un Sociāldemokrātu savienība (SDS) nesola neko vairāk kā budžeta palielināšanu.

Veselības aprūpes apdrošināšana

Izvērstas veselības sadaļas ir Tautas partijas (TP) un Jaunā laika (JL) programmās. JL īso programmu sāk ar atsevišķu veselības sadaļu. Bez veselības aprūpes budžeta palielināšanas JL sola paaugstināt naudas administrēšanas efektivitāti, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību un palielinot mediķu algas. Veselības aprūpe balstīsies uz apdrošināšanu, kuras pamatu veidos valsts segti bāzes pakalpojumi. Tos papildinās pacientu apdrošināšanas iemaksas vai maksa par pakalpojumu. Maznodrošinātos, bērnus un invalīdus apdrošinās no budžeta dotācijām.

TP rīcības izklāstu sāk ar veselību, kas kopā ar algu un nodokļiem ir partijas prioritāte. Veselībai īsajā programmā veltīts plašs apraksts un to var vērtēt kā pieteikumu ministra portfelim. Paredzēts ik gadu kāpināt veselības aprūpes budžeta pieaugumu par 10%, līdz tas sasniegs Eiropas Savienības vidējo līmeni. Veselības aprūpi segs tiešs budžeta finansējums, atceļot iezīmētā nodokļa kārtību. Slimokases paredzēts likvidēt, nauda tieši no VOVAA sekos pacientam pie pakalpojumu sniedzēja. Partija sola atbalstīt ģimenes ārstus, nodalot ārsta atalgojumu atsevišķā postenī. Valsts finansēto medikamentu iepirkšanu regulēs stingra konkursa kārtība. Ja TP pildīs solījumu, uzlabosies primārās aprūpes pieejamība laukos, tiks uzsākta slimnīcu ēku remontu un atjaunošanas programma. Mediķu atalgojums ir saistīts ar algu politiku, solot to paaugstināt līdz ar policistu un skolotāju atalgojumu.

Līdzšinējo reformu gaitu sola apturēt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Bez finansējuma palielināšanas uzsvars likts uz individuālo atbildību. Zaļie iestājas par apdrošināšanas sistēmas izveidi, veidojot individuālos kontus, kur tiks uzkrāti līdzekļi. Netieša veselības veicināšana tiks panākta ar veselīgas vides uzturēšanu.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) sola pamatīgus veselības aprūpes izdevumus, iekļaujot tajā valsts apmaksātu profilaksi un bērnu pilnīgu vakcināciju. Citi ieteikumi ir līdzīgi TP solītajam, palielinot algas, nodrošinot pārskatāmu finansēšanu bez starpniekiem un ieviešot apdrošināšanu. Nepiedāvājot mehānismu, solīts pielāgot pakalpojumu apmaksu reālai cenai. Maznodrošinātiem paredzētas piemaksas un atlaides. LSDSP orientējas uz pensionāriem. Ir arī tādi muļķīgi solījumi kā lēto zāļu pārdošanas atjaunošana aptiekās. Solīts ir viss, ko vien vēlētājs varētu iedomāties, nedomājot, ka pat bagātas valstis to visu nevar atļauties.

Uz citu partiju fona atšķiras Latgales gaisma, kas sola dibināt atsevišķu Veselības ministriju, tiesa, nepalielinot darbinieku skaitu, un legalizēt kukuļus, apliekot tos ar nodokļiem.

Kopskats

Kopumā var teikt, ka partiju programmu veselības aprūpes sadaļas ir vāji izstrādātas. Pirmkārt, vainīga varētu izrādīties pati joma – pacienti ir pārāk izplūdusi grupa, lai uz to orientētos vēlēšanās. Otrkārt, veselības aprūpe par sāpīgu problēmu ir kļuvusi mazāk turīgiem cilvēkiem. Tāpēc daļa partiju piesola visu, ko vēlētājs varētu vēlēties – algas, vakcināciju, profilaksi, neraugoties uz solījumu reālo segumu. Treškārt, vāji attīstītas veselības aprūpes sadaļas varētu norādīt uz ekspertīzes trūkumu – dažas partijas piedāvā jau esošas lietas vai izsakās neprecīzi. Piemēram, lasot LC solījumu par veselības apdrošināšanas pilnveidošanu, netop skaidrs, vai runāts par brīvprātīgo apdrošināšanu vai pašreizējo nodokļa pārdalīšanas sistēmu.

Solīts, ka veselības aprūpes budžets būtiski pieaugs. Ja pieņem, ka valdošajā koalīcijā paliks LC un TB/LNNK, līdzšinējā veselības aprūpes sistēma joprojām tiks uzlabota un pilnveidota, turpinot līdzšinējos eksperimentus. Ja ticam TP, JL, ZZS, LSDSP solītajam, šīm partijām tiekot pie teikšanas, vēlētāji tuvā laikā sagaidīs kardinālu pavērsienu veselības aprūpes sistēmā, pārejot uz veselības apdrošināšanu.