Raksts

Vērtībām saduroties


Datums:
02. decembris, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Vakar Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama paziņoja, ka viņa vadītā valsts uz Afganistānu nosūtīs vēl 30 tūkstošus zaldātu, vēl piebilstot, ka būtu jauki, ja šim piemēram sekotu arī citas valstis, tajā skaitā Latvija, kurām tur ir arī sava militārā klātbūtne. Prezidenta lēmums nav bijis no vieglajiem. Viņa pārstāvētajā Demokrātu partijā ir pietiekami daudz cilvēku, kuri uzskata, ka amerikāņiem Afganistānā vispār nav nekas meklējams. Vienu dienu pirms prezidenta uzrunas, pazīstamais kino režisors Maikls Mūrs izplatīja atklātu vēstuli, kurā viņš pateica, ka gadījumā, ja B. Obama lems par papildus spēku nosūtīšanu un Afganistānu, "Jūs būsit jaunais kara prezidents, tas nu ir fakts. Un tādējādi Jūs izdarīsit pašu ļaunāko -- Jūs iznīcināsit cerības un sapņus, kādus tik daudzi miljoni Jūsos ir ieguldījuši. Ar vienu uzrunu Jūs tos daudzos jauniešus, kuri bija Jūsu priekšvēlēšanu kampaņas mugurkauls, padarīsit par ciniķiem, kuriem vairs nav nekādu ilūziju. (..) Lūdzu, pasakiet, ka tas tā nav!"

Jādomā, ka arī pašam B. Obamam nekādu ilūziju šajā jautājumā nav. Viņš droši vien ļoti labi saprot, ka viņa atbalstītāji pietiekami daudzos gadījumos par lēmumu būs vīlušies. Bet tādā gadījumā ir jājautā, vai viņi saprot, kas notiktu, ja rīt ap brokastu laiku amerikāņi un visi pārējie sapakotu čemodānus un pamestu valsti, kurā joprojām ir karojoši klani, kurā joprojām patversmi atrod radikāli teroristi, kura ir narkobaronu paradīze u.tml. Piedevām, B. Obamam nākas strebt zupu, kuru ievārīja viņa priekštecis amatā. Uz absolūtiem meliem veidotais karš Irākā atņēma spēkus, kas varēja turpināt darbu Afganistānā. Nu, nav tik viegli pildīt visus tos solījumus, kādus cilvēks pauda priekšvēlēšanu kampaņā. Kaunpilno Gvantanamo cietumu nevar slēgt, ja nav skaidrs, ko darīt ar tiem, kuri tur ir ieslodzīti. Četrus ieslodzītos, tajā skaitā pašatzīto 11. septembra traģisko notikumu režisoru un idejisko tēvu, amerikāņi tiesās civīlā tiesā Ņujorkā. Bet Gvantanamo ir daudz vairāk cilvēku. Raugi, nupat Igaunija ir oficiāli paziņojusi, ka tā nevienu no tiem nepieņems. Tas pats sakāms arī par Afganistānu. Nevar vienkārši pateikt “čau” un minēto valsti atstāt likteņa varā. Kaut vai tāpēc, ka terorisms tomēr apdraud ne tikai amerikāņus. To zina briti un spāņi, to zina itāļi un vācieši, un ne viņi vien. Te saduras vērtības — solījums partijas atbalstītājiem pret valsts un pasaules drošību. Cita starpā domājot arī par to, ka nebūt visi pasaules kodolieroči un materiāli, no kuriem tos veidot, ir aiz septiņām atslēgām…

Par vērtību sadursmi nākas domāt arī Šveices kontekstā. Lasītāji zinās, ka viņdien minētās valsts pilsoņi referendumā nobalsoja par minaretu celšanas aizliegšanu. Minareti ir torņi pie mošejām, no kuriem ticīgie tiek saukti uz lūgšanām. Arī te saduras divas vērtības — šveiciešu tiesības lemt par savas valsts attīstību no vienas puses, un reliģijas un vārda brīvība un neaizskaramība no otras. Šur tur presē šis gadījums pielīdzināts bēdīgi slavenajām dāņu karikatūrām par Muhamedu, bet, manuprāt, tas nav pareizs salīdzinājums. Dāņu gadījumā runa bija par preses brīvības pilnveidošanu, savukārt Šveices gadījumā runa ir par kaut kā aizliegšanu.

Sarežģīta ir šī vērtību būšana. Latvijā saduras latviešu tiesības dzīvot latviešu valstī ar cittautiešu tiesībām uzturēt savu valodu, etnosu un kultūru. Saduras cilvēka tiesības, dzīvot savu dzīvi un veidot attiecības ar otru cilvēku, ar baznīcas tiesībām pateikt, ka tā nevajag, un valdības tiesībām pateikt, ka tā nedrīkst. Iespējams, ka jautājums par Šveices minaretiem nonāks Eiropas Cilvēka tiesību tiesā, var būt, ka tiesa atzīs, ka neviena vērtība tomēr nav absolūts pilnīgums. Bet kur kritīs kauliņi — par labu musulmaņu arhitektoniskajām (un, protams, ne tikai) tiesībām, vai par labu citu šveiciešu tiesībām lemt par to, kas viņu valstī tiek un netiek būvēts? Gan Afganistānas, gan Šveices gadījumā jūtos laimīgs, ka ne man par to spriest. Bet abos gadījumos jautājums ir gana smags un šķiet — abos gadījumos sava taisnība ir abām pusēm.

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!