Uzstāšanās ekspertu seminārā “Etniskā plaisa referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā – cēloņi un risinājumi” 2004. gada 5.februārī.

Plašajai diskusijai tam, bija vai nebija etniskā diferenciācija balsojumā par Latvijas iestāšanos ES, aptauju rezultāti (Baltijas Sociālo Zinātņu institūts, Latvijas Fakti) sniedz pārliecinošu atbildi: 44% krievu tautības Latvijas pilsoņi balsoja pret Latvijas iestāšanos ES, 20% – par, 36% – nepiedalījās vēlēšanās. Savukārt, latviešu pilsoņu vidū 57% balsoja par, 18% – pret, 24% nepiedalījās vēlēšanās (sk. 1.grafiku).

Interesantākais jautājums šajā diskusijā nav, bija vai nebija etniskais balsojums referendumā, bet gan: kad un kādēļ izmainījās krievu tautības cilvēku attieksmes pret ES? Aptauju rezultāti liecina, ka 90-to gadu vidū krievu vidū attieksme pret ES bija pozitīvāka nekā latviešu vidū, piemēram, 1998.gadā pozitīva attieksme pret Latvijas iestāšanos ES bija 64% krievu un 58% latviešu (Baltijas Datu nams, 1998). Kopumā visās etniskajās grupās pēc 1998.gada novērojama tendence, ka samazinās to skaits, kas atbalsta Latvijas iestāšanos ES. 2001.gadā visās etniskajās grupās vidēji 50% atbalstīja Latvijas iestāšanos ES. Bet 2002.gadā ir novērojams lūzums attieksmēs, proti, latviešu vidū pieaug to skaits, kas atbalsta Latvijas pievienošanos ES, bet krievu un citu tautību pārstāvju vidū samazinās atbalstītāju skaits(3.grafiks). Jautājums: kas notika 2002.gadā?

Viennozīmīgu atbildi pētījumu rezultāti nesniedz, bet norādes atbilžu meklēšanai gan.

Vēl pirms referenduma Baltijas Sociālo Zinātņu institūts sadarbībā ar „Baltijas Forumu” un LR Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu veica pētījumu, kurā tika analizētas attieksmes pret ES, piederības sajūta, starpetniskās attiecības un attieksmes pret Latvijā īstenoto etnisko politiku. Pētījums ļāva iezīmēt modeļus, kā veidojas attieksmes pret ES.

Balstoties uz šo pētījumu, kā arī uz Baltijas Sociālo Zinātņu institūta veikto pēc-referenduma aptauju un „Latvijas Faktu” veiktajām fokusa grupu diskusijām, var secināt, ka Latvijas pilsoņu izvēli referendumā noteica šādi faktori:

– Pirms-referenduma kampaņa;

– Priekšstati par Latvijas ekonomikas attīstību pēc iestāšanās ES;

– Priekšstati par Latvijas drošību pēc iestāšanās ES;

– Politiskā neapmierinātība;

– Politiskā atsvešinātība no valsts (īpaši izteikta krievu un citu tautību pārstāvju vidū).

Pirms referenduma kampaņa

Kampaņas efekts Latvijas gadījumā nav izšķirošais izvēles „par” vai „pret” izdarīšanas procesā, bet nozīmīgs gan, īpaši cilvēku mobilizēšanai doties „pie urnām”. Tikai ar piebildi: Latvijā pirms referenduma kampaņa darbojās efektīgi attiecībā uz latviešiem, lai motivētu tos nobalsot par. Plašsaziņas līdzekļos pārraidītie teksti iedzīvotāju vidū tika uztverti vairāk kā signāli, ka ir jāiestājas ES, lai Latvija nepaliktu vienīgā „otrpus robežas” blakus Krievijai, Baltkrievijai, Ukrainai utt., bet lai būtu „pareizajā pusē” pie citām Eiropas valstīm. Cits veids, kā plašsaziņas līdzekļos pārraidītie teksti tika lasīti, ir: „iestāšanās ES ir vēsturiskās netaisnības novēršana”. Kopumā var secināt, ka liela nozīme latviešu izvēlei balsojumā bija faktoriem, kas saistīti ar latviešu etnisko identitāti: kolektīvām bailēm no Krievijas, kolektīvai vēstures sajūtai.

Attiecībā uz citu tautību pārstāvjiem šie signāli nedarbojās „par ES”, bet, iespējams, pat iedarbojās pretēji. „Latvijas Faktu” veiktās fokusa grupu diskusijas parāda, ka cittautiešu un Latgales iedzīvotāju vidū pirms-referenduma kampaņa tika vērtēta kā klusa un maz pamanāma.

Priekšstati par Latvijas drošību pēc iestāšanās ES

Lielai daļai latviešu dominējošie iemesli, kādēļ viņi balsoja „par”, ir saistīti ar Latvijas drošību: „Latvijai nav citas iespējas (nevar pastāvēt viena pati)” (50%), „Iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants” (44%). Aptaujāto cittautiešu vidū arguments, ka „iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants”, nav izplatīts (LF, 2003). Redzams, ka aptaujās racionalizētās atbildes par iemesliem, kādēļ referendumā balsoja „par”, sasaucas ar pirms-referenduma kampaņas emocionālo uztveri.

Priekšstati par Latvijas ekonomikas attīstību pēc iestāšanās ES

Otrs nozīmīgākais arguments, kādēļ cilvēki, gan latvieši, gan krievi, balsoja par iestāšanos ES, ir priekšstats, ka „iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi” (nozīmīgs arguments 44% latviešu un 64% krievu). Salīdzinoši daudzi ir minējuši, ka „Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas” (nozīmīgs arguments 34% latviešu un 33% krievu) (LF, 2003).

Tajā pašā laikā ekonomiskie argumenti ir nozīmīgi arī tiem, kas balsoja „pret”: cilvēki baidās no izmaiņām savā dzīvē un ir nobažījušies, ka iedzīvotājiem Latvijā pazemināsies dzīves līmenis, jo iekļaušanās vienotā eiro zonā veicinās cenu pieaugumu valstī, ko nevarēs kompensēt pakāpeniskais algu pieaugums, palielināsies nodokļi, jo Latvijas nodokļi tiks pielīdzināti ES nodokļiem, palielināsies bezdarbs, jo pieaugs darbaspēka plūsma no ES valstīm un tiks slēgti daudzi konkurēt nespējīgi uzņēmumi. Cilvēki baidās, ka ES ierēdņi Latvijas iedzīvotājus izmantos un apmānīs. Izplatīts ir arī viedoklis, ka Latvija vēl nav gatava iestāties ES (fokusa grupu diskusijās minētie argumenti, BSZI, 2003; aptauju rezultāti, LF, 2003).

Politiskā neapmierinātība

Baltijas Sociālo Zinātņu institūta veiktais pētījums ļauj secināt, ka attieksme pret Latvijas iestāšanos ES veidojas, balstoties uz pašmāju situācijas vērtējumu, un ka pašmāju problēmas, īpaši attiecībā uz pilsonības, valodas un izglītības politiku Latvijā, ir radījušas virkni negatīvu emociju, kas veicina arī negatīvas attieksmes veidošanos pret Latvijas iestāšanos ES. Neapmierinātība ar Latvijā īstenoto pilsonības, valodas un izglītības politiku kombinācijā ar ilūziju sabrukumu, ka ES aktīvi iejauksies Latvijas likumdošanas procesos šajos jautājumos, ir pamats negatīvu attieksmju pret Latvijas iestāšanos ES izplatībai un krievu un cittautiešu balsojumam referendumā. Jāpiebilst, ka te arī ir meklējamas atbildes jautājumam, kas notika 2002.gadā? – 2002.gads iezīmējas ar to, ka visas Latvijas mazākumtautību skolas (skolotāji, skolēni, vecāki) ir izjutušas, ko nozīmē bilingvālās izglītības ieviešana un paralēli organizējas gan izglītības reformas atbalstītāji, gan pretinieki, lai uzsāktu protesta akcijas 2003. un 2004.gadā. Tas ir laiks, kad Eiropas kontroles institūcijas, novērtējušas Latvijas likumdošanu attiecībā uz mazākumtautībām kā pieņemamu ES, pārtrauc Latvijas monitoringu šajos jautājumos. Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ latviešu attieksme pret Latvijas iestāšanos ES kļūst pozitīvāka, bet cittautiešu – negatīvāka.

Politiskā atsvešinātība

Līdzās politiskajai neapmierinātībai ar valsts īstenoto etnisko politiku, krievu un citu tautību pārstāvju vidū salīdzinoši biežāk ir novērojama emocionāli negatīva valstiskā nostāja. Valstiskās piederības trūkums cilvēkiem liek justies atsvešinātiem tepat Latvijā un šīs sajūtas tiek pārnestas arī uz ES: „Ja mēs neesam vajadzīgi šeit, kam mēs būsim vajadzīgi tur?”. Nepilsoņu vidū atstumtības un nevienlīdzības sajūta manifestējas līdz pat tādai pakāpei, ka viņi pieļauj referenduma rezultātu falsifikāciju, bet, kā parāda iepriekšējie pētījumi („Ceļā uz pilsonisku sabiedrību, Baltijas Sociālo Zinātņu institūts, 1999, 2001), pilsoņi – krievi un nepilsoņi savās attieksmēs ir solidāri.

Secinājumi

Krievu un citu tautību pārstāvju balsojumu referendumā noteica gan ekonomiski apsvērumi (negatīvas ekspektācijas), gan bailes zaudēt tiešās un simboliskās saites ar Krieviju, gan protests pret Latvijas īstenoto etnisko politiku. Precīzas atbildes, cik kuram no minētajiem faktoriem bija liels svars, liedz dod pētījumos izmantotā metodika. Bet šobrīd svarīgi būtu mazināt negatīvo emociju nastu Latvijas iedzīvotāju vidū, un censties palīdzēt cilvēkiem ieraudzīt pozitīvās iespējas, ko paver iestāšanās ES.

Izmantotie pētījumi:

1. Latvijas iedzīvotāju motivācija un ekspektācijas attiecībā pret Latvijas iestāšanos ES. Baltijas Sociālo Zinātņu institūts. 2003.
2. Pēc-referenduma aptauja Omnibusā. Baltijas Sociālo Zinātņu institūts. Septembris – Oktobris, 2003.
3. Bilingvālās izglītības ieviešanas analīze. Baltijas Sociālo Zinātņu institūts. 2002.
4. Informācija par ES pirmsreferenduma periodā 2003.gadā un plānošana 2004.gadam. „Latvijas Fakti”. 2003.
5. Sabiedrības attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā. „Latvijas Fakti”. 2003.gada oktobris.

Etniskā plaisa referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā – cēloņi un risinājumi