Raksts

Vēlēšanu atraugas


Datums:
07. oktobris, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Vēsts, ka pietiekami daudzos iecirkņos darba ļaudis balsis skaitot plusiņus ir salikuši mīnusu rindā un otrādi, neko labu par mūsu valsts vēlēšanu iekārtu nesaka nemaz. Šodien laikrakstā ir stāsts par to, kā cilvēki ir nākuši uz iecirkni un apgalvojuši, ka visu prot un saprot, bet patiesībā nav pratuši vai sapratuši neko. Tā rezultātā viens bars politiķu jau paguva sapriecāties par ievēlēšanu, bet pēc tam kādam bija jāsaka ups, draudziņ, tā nemaz arī nesanāca.

Starp Saeimas vēlēšanām tomēr ir četrus gadus ilgs posms vai, ja ļoti gribas, tad starp Saeimas un pašvaldību vēlēšanām ir vairāk nekā gads. Tas nu šķiet būtu pietiekami ilgs laiks, lai balsu skaitītājiem sarīkotu kursus un pie balsu skaitīšanas laistu tikai tos, kuri šos kursus ir nokārtojuši. Jo ziņa, ka procesā ir piedalījušies kaut kādi vientieši, nudien neveicina domu, ka vēlēšanās ir bijušas pavisam labā kārtībā. Vēl jo vairāk, ja zinām, ka joprojām un vēlreiz joprojām nav saskaitītas balsis no ārzemēm, kur, piedodiet, tik ļoti un milzīgi daudz to nebija. Vēlēšanu komisijas priekšnieks Cimdars minētajā laikraksta materiālā teica, ka par spīti notikušajam viņš jau labprāt turpinātu būt par vēlēšanu komisijas priekšnieku, jo kļūmes esot bijušas “nebūtiskas.” Nu, nezinu. Cilvēks amatā ir bijis jau kopš tālā 1997. gada, Latvijas politiskajā iekārtā viņš nepārprotami ir ilgdzīvotājs. Bet tajos 13 gados tomēr nekas īpašs nav darīts, lai vēlēšanu procesu mūsu valstī ievilktu 21. gadsimtā. Joprojām lielas kaudzes papīru. Joprojām vēlētāju saraksti uz papīra, nevis datorā. Cita starpā minētajā avīzes materiālā Cimdars ir paziņojis, ka vairākos iecirkņos eksperimentālā kārtā balsis esot skaitītas elektroniski. Nu, bravo! Tas būtu tikai piecus, sešus gadus pēc tam, kad ar to sāka nodarboties kaimiņi Igaunijā un krietni, krietni daudzus gadus pēc tam, kad tā sāka darīt pasaules attīstītās valstis. Es tomēr esmu kādreiz balsojis arī Amerikā, pirmo reizi tas bija 1978. gadā un nekad man netika rokās ielikta čupiņa papīru un zīmulis. Šķiet, Centrālā vēlēšanu komisija ir vieta, kurā ir vajadzīga sapurināšana.

***

Tikam viens no redzamākajiem eksemplāriem par to, cik ļoti “augstā” kvalitātē ir jēdziens “gudrās galvas,” ja to attiecina uz Saeimas deputātiem, kādreizējais piensaimnieks Jaundžeikars, šajās dienās ir pasteidzies paziņot, ka nupat notikušajās vēlēšanās acīmredzot ir notikusi liela rezultātu viltošana, jo “es neticu, ka Latvijas iedzīvotāji ir tik analfabētiski, ka lielā skaitā metuši tukšas aploksnes.” Te nu kārtējo reizi ir jāsauc talkā krievu teiciens par greizu ģīmi un spoguļa vainošanu. Cilvēks, kurš savā sarakstā Vidzemē palika pilnībā pēdējā vietā, nu varēja izmantot izdevību un paklusēt, ja jau priekšvēlēšanu laikā ir bijis tik kurls, ka nav dzirdējis tomēr ļoti plašo sarunu par to, ka iemest tukšu aploksni var kā protesta gājienu, tā paceļot latiņu tiem, kuri cenšas pārkļūt pieciem procentiem, bet tomēr nebalsojot ne par vienu politikāni. Tiesa, Jaundžeikaram ar sakarīgumu ir bijušas visnotaļ tālas attiecības arī citreiz, piemēram, toreiz, kad dēlu pieķēra pie stūres narkotiku reibumā un tā vietā, lai strostētu dēlu, papus sāka apgalvot, ka bezmaz vai visa Latvijas likuma aizsardzības sistēma pret viņu ir sazvērējusies. Un šis tips ilglaicīgi ir vadījis Saeimas Nacionālās drošības komisiju!?! Tas ir bijis apmēram tikpat “piemēroti,” kā cilvēka tiesību nīdēja un lielā bluķu speciālista Šmita ielikšana par Cilvēka tiesību komisijas vadītāju. Bet prieks ir par to, ka pēc trīsarpus nedēļām mēs būsim atbrīvojušies arī no Jaundžeikara, cilvēks varēs atgriezties pie govju slaukšanas. Čau, čau, Dzintar. Neļauj promejot durvīm sev uzsist pa pēcpusi.

***

Tomēr pareizi, ka koalīcija būs pašreizējā, bez Saskaņas centra. Taču varu tikai atkārtoties un teikt, pirmkārt, ka sešinieks no jaunceptās VLTBLNNK politorganizācijas būs jāpieskata it moži un, otrkārt, laiks politikāņiem izkāpt no smilšu kastes, kurā viņi dala amatus, krēslus un ietekmes sfēras, un ķerties klāt pie nākamā gada budžeta. Joprojām uzskatu, ka būtu grozāma Satversme, lai pateiktu, ka jaunievēlēta Saeima stājas pie darba tiklīdz ir apstiprināti vēlēšanu rezultāti. Protams, tas cita starpā prasītu efektīvāku CVK darbu, bet, ja patlaban mums ir jāgaida līdz 2. novembrim, un būtu vērts jautāt — kāpēc?

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!