Raksts

Vēlēšanas Vācijā – sabiedrisko attiecību neatvairāmais spēks


Datums:
24. septembris, 2002


Autori

Helmuts Salnājs


Foto: U. Perrey

Šīs vēlēšanas uzskatāmi nodemonstrēja, ka pareiza reklāma, bet vēl svarīgāk – pareiza PR darbība nodrošina vēlamo iznākumu. Tādas lietas kā ideoloģija, ideālisms ir novecojušas. Vēlēšanu iznākumu izšķir pareizie izteikumi pareizajās vietās un otrādi.

Vēlēšanas Vācijā ir pagājušas. Vācijas kanclera Šrēdera sociāldemokrāti (SPD) kopā ar ārlietu ministra Fišera Zaļo partiju atkal veidos valdošo koalīciju. Valdība vēl tiek veidota, bet vismaz divi amati jau ir droši: kanclers – Šrēders, vicekanclers un ārlietu ministrs – Fišers. Tieši šie divi cilvēki bija tie, kas “izglāba” vēlēšanas par labu valdošai koalīcijai. Patiesībā vēlēšanas izšķīra tieši Fišers, kurš ir absolūti vispopulārākais vācu politiķis un ar savu personīgo iniciatīvu spēja sasniegt zaļajiem vislabākos vēlēšanu rezultātus šīs partijas pastāvēšanas vēsturē.

Pirms astoņiem gadiem Zaļie savu vēlēšanu kampaņu balstīja uz komandu, nevis konkrētām personībām, kā to darīja divas lielās partijas – SPD un Kristīgo demokrātu savienība (CDU), apgalvodami: “Mūsu vēlētāji ievēl programmu un ideālus, nevis politiskās izkārtnes”. Tagad situācija ir mainījusies, un zaļie visu vēlēšanu kampaņu balstīja uz Fišera personību, gandrīz nepieminot savas programmatiskās nostādnes. Šī taktika attaisnojās. Arī sociāldemokrāti darbojās līdzīgi un arī guva panākumus, kaut arī saņēma par 2,5% mazāk balsu nekā iepriekšējās vēlēšanās 1998. gadā.

Šīs vēlēšanas uzskatāmi nodemonstrēja, ka pareiza reklāma, bet vēl svarīgāk – pareiza PR darbība nodrošina vēlamo iznākumu. Tādas lietas kā ideoloģija, ideālisms ir novecojušas. Vēlēšanu iznākumu izšķir pareizie izteikumi pareizajās vietās un otrādi. Lai uzvarētu šajās vēlēšanās, valdošā koalīcija lika “uz spēles” pat attiecības ar Ameriku, atklāti kritizējot ASV par Irākas politiku un salīdzinot Bušu ar Hitleru. ASV valdības pārstāvji, preses konferencē jautāti par vēlēšanu iznākumu Vācijā, atteicās tos komentēt, tādējādi norādot, ka ir pamatīgi “uzmetuši lūpu”. Šrēders paziņojis, ka jaunizveidotās valdības prioritāte būs attiecību normalizēšana ar ASV, bet, kā tautas parunā mēdz teikt, – “izlietu ūdeni nesasmelsi”…

Knapā sociāldemokrātu un zaļo koalīcijas uzvara vēlēšanās kopīgajā Eiropas bildē pozitīvas pārmaiņas noteikti neienesīs. Vācijas ekonomika, kas ilgi bijusi Eiropas sirds, jau ilgāku laiku pukst ar pārsitieniem. Vācijai ir nepieciešama stipra un stabila valdība, lai īstenotu ekonomiskās reformas un uzlabotu situāciju darba tirgū. Diez vai šis knapais vairākums valdošajai koalīcijai (302 balsis ir absolūtais vairākums šajā Vācijas bundestāgā, bet valdošā koalīcija ir ieguvusi 306 balsis) spēs garantēt veiksmīgu reformu izpildi.

Vēlēšanas Vācijā izšķīra vienu PR panākumi un citu PR neveiksmes. Šrēders un kompānija veiksmīgi izmantoja pašreiz Vācijā valdošo antiamerikānismu, viņš baidīja cilvēkus ar II Pasaules kara rēgu, kategoriski nosodot akcijas Irākā. Pat plūdus Vācijā viņš spēja vērst savai politikai par labu. Tāpat ir arī pretējā pusē. Liberāļu (FDP) pārstāvis Molemanns neveiksmīgi kritizēja Izraēlas politiku attiecībās ar Palestīnu un arī dažus sabiedrībā populārus ebrejus. Viņš un visa liberālā partija nekavējoši tika “apzīmogota” kā partija, kas savu vēlēšanu kampaņu balsta uz antisemītiskām parolēm un cieta vēlēšanās sakāvi. Kristīgo demokrātu kanclerkandidāta Štoibera neveiksmīgās uzstāšanās un pārteikšanās medijos tika nemitīgi apspēlētas un izsmietas, tādējādi pārvēršot Štoiberu par “dumiķīti”.

Neskatoties uz katastrofāli augsto bezdarbnieku skaitu, zemo vācu skolnieku izglītības līmeni, nekontrolējamo ārzemnieku politiku, aizvien augošo noziegumu skaitu, valdošā koalīcija paliek pie varas.

Ko tas nozīmē Latvijai? Visdrīzāk neko. Kaut arī Šrēders ir liels Putina draugs, pret Baltijas valstīm viņš ir noskaņots pozitīvi un vismaz runās veicinās Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Ko tas nozīmē Vācijai? Pakāpenisku ekonomisko, sociālo un politisko bankrotu ar šovkancleru Šrēderu galvenajā lomā, iespējams, vēl četrus gadus.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!