"Diena", 15. 06. 2003.

Veselības aprūpes sistēma pēc savas būtības ir ļoti haotiska, kas vairāk atgādina sabrukušu klucīšu kaudzi, kura būtu jāsakārto noteiktā secībā un jānosaka skaidras kopsakarības starp visām tās jomām. Ir nepiedodami, ka eksistē šādas problēmas, jo tās tieši ietekmē katras valstī dzīvojošas personas (neatkarīgi no tā, vai tie ir pilsoņi vai nepilsoņi, vai ārvalstnieki) veselību un arī turpmāko dzīvi.

Invalīdi ir viena no mūsu sabiedrības neaizsargātākajām daļām, un viņi ir arī personas, kam visvairāk nepieciešama medicīniskā un sociālā aprūpe, tāpēc mūsu uzmanību pievērsa Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀK) lēmumi par invalīda statusa atņemšanu personām, kas sasniegušas pirmspensijas vecumu. Šādi lēmumi tiek izdoti, pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) noteikumu nr. 263 «Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā» (turpmāk tekstā — Noteikumi) 3.punktu, saskaņā ar kuru «personas pēc pensijas vecuma sasniegšanas ārstu komisija izmeklē, ja attiecīgo personu psihisko un fizisko spēju ierobežojums nav saistīts ar vecuma izraisītajām pārmaiņām organismā».

Situāciju ilustrēsim ar gadījumu no dzīves. Rīgā dzīvojošais pensionārs A 80.gadu beigās saslima ar sirds slimību, kuras dēļ DEĀK piešķir invaliditātes grupu. Pēc pensijas veuma iestāšanās 2000.gadā DEĀK, pamatojoties uz to, ka viņam esošā sirds slimība ir radusies vecuma pārmaiņu organismā dēļ, atsaka veikt ekpertīzi, tādējādi vairs nepagarinot invaliditātes grupu.

Pilnu “Dienas” tekstu lasīt šeit