Foto: A. Strokins © AFI
Vienlaikus vērojot sabiedrībā notiekošos procesus ap dzimumu līdztiesības jautājumiem, bieži šķiet, ka notiek atklāta “amazoņu” (sieviešu) kauja pret “spēka un gudrības iemiesojumu” (vīrieti). Tomēr kaujas lauks nav labākais ceļš uz dzimumu līdztiesību, kā vīriešiem tā sievietēm jāiesaistās konstruktīvā diskusijā.
Vēl aizvien dzimumu līdztiesības jautājumi visbiežāk saskatāmi nevalstisko organizāciju, reizēm arī politiskajā dienas kārtībā, tomēr ikdienā domājot par ģimenes dzīvi un sociālajām lomām, vairums sabiedrības pārstāvju tos neattiecina uz sevi! Kaut dzimumu līdztiesība ir process, kas sniedz iespējas attīstīt valstu tautsaimniecību, nodrošina tiesiskumu un veicina labklājību, kā arī rada labvēlīgu vidi cilvēka garīgajai attīstībai.
„Šī jau uzvedās kā džeks!” vai „Es taču esmu normāls cilvēks, nevis kaut kāda sieviete!”, ir izteikumi, kas vēl aizvien sastopami jauniešu vidū. Domājot par vārdu savienojumu „vīrietis un dzimumu līdztiesība”, rodas jautājumi, kā tad džeki jeb vīrieši uzvedās, un ko šobrīd Latvijas sabiedrība izprot ar vārdu vīrietis – tas ir dzimums vai īpašību kopums?
Ieklausoties mūsu dzimumu stereotipos par to, kas ir vīrietis, ko vīrietis dara vai nedara, diezgan neapzināti paši esam nostājušies ierakumu divās pusēs.
No vienas puses ir sievietes, kam jaunā vīrieša ienākšana dzīvē liekas kā īpaši nozīmīgs notikums. No otras puses ir sabiedrības attieksme par to, kā šim vīrietim jāizturas pret sievieti, kā sievietei jāizturas pret vīrieti, ko vīrietis drīkst un ko nedrīkst atļauties saskarsmē ar sievieti, piemēram, jau no bērna kājas tiek nosodīta publiski vīrieša emociju izlāde, kas daļēji jau pārtapusi par vīriešu ikdienu: ”Raudāt? Tas jau normāli! Bet skolā jau es neraudāšu, ko par mani padomās?”, ”Es taču neesmu kaut kāda meitene, kas par visu var bimbāt!”[1]
Vienlaikus vērojot sabiedrībā notiekošos procesus ap dzimumu līdztiesības jautājumiem, bieži šķiet, ka notiek atklāta “amazoņu” (sieviešu) kauja pret “spēka un gudrības iemiesojumu” (vīrieti). Futbols par pilntiesīgas būtnes atzīšanu no sieviešu pozīcijām un bailēm zaudēt ietekmi gan sabiedriskajā, gan personīgajā līmenī no vīriešu puses. Tomēr kaujas lauks nav labākais ceļš uz dzimumu līdztiesību, kā vīriešiem tā sievietēm jāiesaistās konstruktīvā diskusijā.
Pētījumi[2] liecina, ka vīrieši ir izteikti homosociāli[3], līdz ar to iesaiste dzimumu līdztiesības jautājumos vīriešiem var šķist līdzīgi kā iesaistīšanās tamborēšanas pulciņā. Tādēļ Eiropas Jaunatnes cilvēktiesību sadarbības tīkls, (EYHR-Net) pateicoties Labklājības ministrijas un Eiropas Sociālā fonda atbalstam, īstenoja īpašu projektu jaunajiem vīriešiem, galvenokārt vidusskolās, par dzimumu līdztiesību „Vecīt, nepadodies!”. Iekļaujot virkni aktivitāšu, piemēram, plakātu sēriju ar nosaukumiem „Atbildība par rezultātu!”, kas informē jauniešus par iespējamo vīriešu līdzdalību bērna audzināšanā, „Vīrieši arī raud!” pretstatā uzskatiem par vīrieša emociju ierobežojumu, „Es to varu!” ar uzsvaru izglītības ieguvei jauno vīriešu vidū, un „Arī es varu palīdzēt!” aicinot iesaistīties filantropijas un nevalstisko organizāciju aktivitātēs. Īpaši jāpiemin sarunu cikls „Ainis”, kur ekskluzīvi tikai ar puišiem tiek pārrunāti dzimumu līdztiesības jautājumi, specifiski veselības, emociju, izglītības un attiecību jautājumi. Interese par lekciju cikla vērtējama kā īpaši liela, jo plānoto 5 sarunu vietā jau pieteiktas 15 sarunas dažādos Latvijas reģionos.
Analizējot gan īpašas sarunas ar puišiem, gan ar jauktām grupām, jāsecina, ka diskusija par vīrieti, vīrišķību un dzimumu līdztiesību ir gana aktuāla, jo izpratne un attieksme par šiem jautājumiem ir atšķirīga. Krasas atšķirības izpratnē par dzimumu līdztiesības jautājumiem vērojamas starp jauniešiem Rīgā un reģionos. Lauku rajonos vairāk tiek uzsvērta sievietes kā pavarda sargātājas un vīrieša malkas cirtēja loma. Vienlaikus neizprotamas ir jauno vīriešu bailes no dzimumu līdztiesības, minot pat salīdzinājumu „tās jau trakās vīriešu nīdējas”.
Svarīgi ir apzināties, ka dzimumu līdztiesības jautājumi nevar tikt risināti vienpusēji, tam ir jābūt divpusējam procesam – dialogam, kurā piedalās abi dzimumi. Tieši vīriešu neiesaistīšana, neskaitāmi pārmetumi un iracionālās bailes no varas zaudēšanas radījušas labvēlīgu augsni aizspriedumiem par dzimumu līdztiesību. Tādēļ lai sasniegtu veiksmīgus rezultātus, pirmkārt, laužami negatīvie aizspriedumi par dzimumu līdztiesību un tās nozīmi katra cilvēka dzīvē.
Arī pašreizējās Somijas Eiropas Savienības prezidentūras laikā aktualizēts dzimumu līdztiesības jautājums, uzsvaru liekot uz vīriešu iesaistīšanu dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā. Eiropas Savienība jau vairākus gadus cenšas apkopot dažādu valstu un nevalstisko organizāciju pieredzi šo jautājumu risināšanā un skaidrošanā, līdzās uzstājoties kā padomdevējs noteiktajā jomā.
Nesen Helsinkos notikušajā konferencē „Vīrieši un dzimumu līdztiesība”[4] neskaitāmas reizes tika runāts par vīrieša lomu dzimumu līdztiesības jautājumu attīstībā un ES nozīmību aktualizēt šo jautājumu, tomēr vienlaikus atgādināts par vīriešu represijām pret sievieti.
Kaut arī Latvijā uz politiskās skatuves aktīvu vietu ir iekarojušas sievietes – Valsts prezidente, 8.Saeimas priekšsēdētāja, gana ievērojamas (atzīstu, ka nepietiekamu) ministres un deputātes, kas liecina par zināmu dzimumu līdztiesības briedumu, tomēr darāmā vēl daudz. Veidojot Latvijas dzimumu līdztiesības politiku, jāatzīst, ka esam sekojuši daudzu valstu piemēram, atstājot vīriešus novārtā. Tomēr vienlaikus arī jāuzsver pašu vīriešu pārlieku lielais kūtrums vai bailes iesaistīties šo jautājumu risināšanā.
Par dzimumu nevienlīdzību attiecībā uz vīriešiem liecina – aizvien pieaugošais vīriešu pašnāvību skaits, vīriešu izglītības trūkums utt., arī paniskas bailes no vīrišķības zaudēšanas. Labklājības ministrijas informatīvo kampaņu par dzimumu līdztiesību ietvaros veiktie pētījumi liecina, ka 85 procenti Latvijas sabiedrības uzskata, ka vīrietim jābūt ģimenes apgādniekam. Gribētos ticēt, ka šo nieka atlikušo 15 procentu vidū būtu tieši jaunākā paaudze, tomēr tā nav. Pat jaunieši diezgan pārliecinoši uzskata, ka vīrietim jābūt galvenajam ģimenes apgādniekam, vīrietis ir ģimenes galva, vīrietis publiski neizpauž savas emocijas, vīrietis spēj vairāk kā sieviete, pamatojoties uz spēku un loģisko domāšanu.
Tieši šo lekciju laikā šķiet, ka vārds “vīrietis” Latvijā retāk tiek izmantots, lai apzīmētu tieši dzimumu, bet vairāk, lai kategorizētu vienu noteiktu grupu un izmantots kā īpašības vārds. Tomēr jāatzīst, ka vīrietis ir dzimums un vīrišķība ir īpašība, kas vienlaikus tiek izmantota, lai definētu iespējams mūsdienu brīvajā tirgus ekonomikā nepierastu vīrieti – kopts (pamata higiēna), atalgojums lielāks kā sievietei, neskatoties uz profesionalitāti, ģimenē bieži arī vardarbīgs, kā arī ierodoties mājās ieguļas dīvānā, vienā rokā alus pudele, otra roka atrodas vīrieša ķermeņa vissiltākajā daļā, blakus televizora pults un pilna uzmanība sporta pārraidēm.
Nepārvarami rodas jautājumi par vīrišķību, vai tā ir vīrišķīga attieksme pret sevi kā personību, rūpēties par savu veselību (ne tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā), kopt sevi (vairāk kā pieprasa pamata higiēna), iepirkties, audzināt bērnu, rūpēties par ģimenes pavardu vai cīnīties par dzimumu līdztiesību. Šie ir jautājumi, kuri tika pārrunāti lekciju ciklā, projektā „Vecīt, nepadodies!”. Atbildot uz šiem jautājumiem, jauniešu vidū bieži vien izskanēja atbildes: „Bail, ka padomās, ka esmu zilais!”, „Mēs jau neesam nekādi mīkstie, lai nevarētu pelnīt vairāk kā sievietes!”, „Audzināt bērnu? Ko es no tā iegūšu? Vai kāds man par to maksās?”.
Dzirdētais liek secināt, ka steidzami ir jārisina jautājums par veselības un dzimumu līdztiesības mācība pasniegšanu Latvijas vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Šobrīd jauno vīriešu zināšanas, jo īpaši par higiēnas un veselības, īpaši seksuālās veselības, jautājumiem vērtējamas kā kritiskas!
Nākamo gadu Eiropa pavadīs „Vienlīdzības gada” zīmē, jādomā, ka arī Latvijā būs vairāk projekti par abu dzimumu iesaistīšanu līdztiesības jautājumu risināšanā. Kas galvenais, tomēr ceru, ka vīrietis turpmāk arī būs vīrietis, bet viena no vīrišķības izpausmēm būs iestāšanās arī par dzimumu līdztiesību!
________________________
[1] Citāts no sarunu cikla “Ainis”, kas notiek Eiropas Jaunatnes cilvēktiesību sadarbības tīkls, (EYHR-Net) īstenotā projekta “Vecīt nepadodies!” ietvaros.
[2] Jefs Herns (Jeff Hearn) – Zviedru Ekonomikas un Biznesa administrācijas skolā Helsinkos „Vīrieši un dzimumu līdztiesība”
[3] Homosociāls – vislabprātāk socializējas ar sava dzimuma pārstāvjiem.
[4] No 2006. gada 5. līdz 6. oktobrim Helsinkos, Somijā „Vīrieši un dzimumu līdztiesība”
Publikācija tapusi ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta finansējumu valsts programmas „Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005-2009. gads” ietvaros.