Raksts

Varēja būt (pavisam mazliet) sliktāk


Datums:
15. maijs, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Tik pilnīga un visaptveroša katastrofa kā pērn Aišai un aizpērn Intaram Busulim šī gada Latvijas pārstāvjiem Eirovīzijas dziesmu konkurss nebija. Tā ir pozitīvā ziņa. Taču tikai drusciņ. Ir zināmi visi procesa rezultāti un, ja pērn Aišai bija pats sliktākais rezultāts no visiem dalībniekiem un aizpērn Busulim otrs sliktākais rezultāts no visiem dalībniekiem, tad šoreiz par Musiqq puišiem mazāk punktu ieguva ... četri priekšnesumi. Tātad -- 42. vieta no 46 dalībniekiem. Tas tomēr ir aptuveni turpat, kur tiek, teiksim, Jamaikas iedzīvotāji tad, kad viņi piedalās kalnu slēpošanas sacensībās.

Manuprāt, ir divas lietas, kas šeit ir sakāmas. Pirmkārt, vakar Eirovīzijā uzvarēja Azerbaidžānas pārstāvji Ell/Nikki ar dziesmu “Running Scared,” un šīs dziesmas autori saucas Stefans Orns, Sandra Bjurmana un Iains Farkarsons. Tie nav azerbaidžāņu uzvārdi. Tie drīzāk ir līdzīgi to autoru uzvārdiem, kuru dziesma pēdējo reizi Latvijas pārstāvjiem ļāva izkļūt no pusfināla. Tie bija mūsu pirātiņi, un viņu dziesmu sacerēja ļaudis ar uzvārdu Libergs, Andreasons un Vaseniuss. Tie būtum skandināviski uzvārdi, un nav nekāda jautājuma, ka Skandināvijā darbojas ļaudis, kuri Eirovīzijas formulu, cik nu tāda vispār ir atrodama, ir atkoduši pietiekami veiksmīgi. Dziesmas var rakstīt arī pašmājās, vakar otro vietu ieguva itālis (pēc ilgas Itālijas prombūtnes no Eirovīzijas), un savu dziesmu viņš sacerēja pats. Ja kas, tad vienīgajā reizē, kad Latvija Eirovīzijā plūca laurus — arī toreiz dziesmu sarakstīja pati Marija Naumova kopā ar Maratu Samauski. Bet tādā gadījumā tomēr ir jānodrošina, ka dziesma galu galā ir bez kļūdām un ar pietiekami augstu saturisku kvalitāti. Kā rakstīju viņdien, valodas kļūda bija Aišas dziesmā par “misteru dievu” un valodas kļūda bija Musiqq dziesmā par eņģeli. Varbūt nevajag tik daudz lidināties pa debesīm ar dievu un eņģeļiem, bet katrā gadījumā ir jāatsakās no urrāpatriotiskās domas, ka Eirovīzijai dziesmas var sacerēt tikai pašmāju ļaudis.

Otra lieta ir tikpat nopietna. Uz Eirovīziju var skatīties dažādi. Ja tas ir pasākums, uz kuru katru gadu kāds dodas, un nevienam institucionāli gar šo kādu nav nekādas daļas, tad viss kārtībā un rezultāts ir svarīgs tikai tam kādam un tā faniem. Ja, savukārt, pasākumu uzskata par tādu, kurā valsts mazliet reklamē arī sevi, tad tomēr būtu jāpadomā arī par priekšnesumu un to, kā tas izskatās. Uz kopējā fona Musiqq priekšnesums tomēr bija blāvs un visai tumšs. Latvijas televīzijas cilvēki ir teikuši, ka Musiqq paši uzstāja, ka priekšnesumam Diseldorfā jābūt tādam pašam kā Ventspilī. Jādomā, ka pat salīdzinoši mazpieredzējuši puiši saprot atšķirību starp skatuvi Ventspilī (maziņa, maziņa) un skatuvi Diseldorfā (lielumliela), un no tā it kā automātiski vajadzētu izrietēt izpratnei, ka Vācijā varbūt būs jādara kaut kas maķenīt citādi. Pērn vismaz no absurdajām vešerienes bļodām Aiša atteicās. Laikrakstā Diena kritiķis Normunds Naumanis viņdien rakstīja, ka “man šķiet, ka visa tā LTV Eirovīzijas organizatoru blice jāpatriec pie velna, ja jau otro gadu mums katastrofāli neveicas, un ne jau mūziķu dēļ.” Normunds piemirsa, ka patiesībā katastrofāli neveicas jau trešo gadu pēc kārtas, bet ne tur tas suns aprakts. LTV “Eirovīzijas organizatoru blice” tomēr procesā būtu jāiesaista krietni intensīvāk, ja vien “blicei” nav pārliecība, ka reiz Ventspilī balsis saskaitītas, tad tai ar tālāko vairs nav nekāda sakara. Vispār šogad “blice” bija pavisam cita nekā visus gadus pirms tam, varbūt šogad daļēji tur tā nelaime, bet varu teikt ar pilnu pārliecību, ka daudzviet Eiropā, reiz ir atrasts konkursa dalībnieks, ar viņu strādā ļoti, ļoti intensīvi, lai pārliecinātos, ka lielajā vakarā viss būs kārtībā. Būtībā arī Latvijā nav aizbildinājuma tam, ka cilvēki uz Eirovīziju dodas ar kļūdainām dziesmām. Ir mūsu valstī ļaudis, kuri angļu valodu kādreiz ir mācījušies skolā un to pieprot labi. Piemēram, Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš jau ļoti sen ir sadarbojies ar grupu Autobuss debesīs. Ar to es nesaku, ka deputātam vajadzētu rakstīt dziesmu (lai gan — kāpēc ne?), bet nākamgad varbūt tie, kuri raksta dziesmas, tās varētu parādīt viņam vai kādam citam, kurš varētu pateikt, piemēram, ka dievu tomēr nesauc “mister God.” Un noteikti Latvijā ir arī cilvēki, kuri var izstrādāt interesantāku šovu par to, kas ceturtdien bija uz skatuves zem nosaukuma “Latvija.” Domājams, tam nav par visu varu jāmaksā lielumliela nauda.

Protams, par to visu var arī nospļauties, Eirovīzijā reti kad atskan kāda dziesma, kura pēc tam patiešām kļūst par lielu hītu. Taču konkursu tomēr skatās ļoti, ļoti, ļoti daudz cilvēku (un, ja runāt par komentēšanu skarbāku vai maigāku, ja kas, tad Lielbritānijā viņi visi dzirdēja komentētāju par Musiqq dziedātāju sakām “Šis puisis laikam tikko izvēlās no solārija”), un tāpēc droši vien tomēr ir vērts pacensties. Ne tikai mūziķiem, kuri laimē ceļazīmi. Arī tiem, kuri sevi uzskata par Eirovīzijas “blici.”

Jauku visiem dienu!

PS — Žēl par rumāni. Tikai 17. vieta. Bet dziesma nudien smuka. Gadās arī tā.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!