Raksts

Varas decentralizācijas cirks


Datums:
20. februāris, 2007


Autori

Aivita Putniņa


Foto: G.Dieziņš

Politiķi Valmierā cilvēkiem piedāvāja varas ilūziju un līdzdalības surogātu. Efektīva valsts pārvalde ir tieši pretēja šai izrādei.

“Idejiski gan atbilstošāks punkts būtu Rīgas cirks (turklāt šķēršļu tam nav, jo, kā vēsta cirka mājas lapa, telpas tiek arī izīrētas, turklāt nekur tālu nebūtu jābrauc), vienīgais mīnus ir tā mazā ietilpība. Stādos priekša izcilu afišu:

svētdien – Akrobātu trupa (ASV)
pirmdien – Trenēts lācis (Krievija)
otrdien – LR Ministru kabineta sēde (Latvija)
trešdien – Roņi un bumbas (Lietuva)”[ 1 ]

Valdības izbraukuma sēde Valmierā 6. februārī izraisīja līdzīgu reakciju konkurējošo dienas laikrakstu slejās un interneta portāla komentāros. “Cirks atbraucis!” un “Valdības sēdes reģionos — parodija par varas decentralizāciju” ir Baiba Lulles viedokļa virsraksts “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”. Gunta Sloga no “Dienas” caur viegli jaušamu ironiju piedāvā pasākuma norises aprakstu, starp rindiņām lasītājam ļaujot apjaust tā nenopietnību: “Stepanova kungam dzimšanas diena šodien? Sveicam!” skaļi iesaucas A.Kalvītis, un zāli atkal pāršalc aplausu vētra” vai “Kāda skolniece taujā, vai valstī ir tādi likumi, kas pastāv tikai uz papīra. Premjers atzīst: “Diemžēl ir likumi, ko neievēro pat politiķi.”[ 2 ]

Lai arī ziņu dienesti ziņo, ka Kalvītis esot bijis apmierināts ar izbraukuma sēdi un pārliecināts par šādu izbraukumu turpmāku nepieciešamību un Valsts Prezidente esot atzinusi šī pasākuma nozīmi, kopīgais mediju fons liecina, ka iecerētais varas decentralizācijas mērķis diezin vai ir sasniegts. Tam ir vairāki iemesli.

Daudz “šaujamo zaķu”

Sēdes galvenais mērķis — reģionu attīstība — notikumu ņirboņā noklusa. No vienas puses — kārtējā kabineta sēde, skaļš izrādes formāts un pasākuma novitāte, no otras puses — daudzie pasākumi, kas bija iekļauti ministru “uzlidojumā”, palīdzēja no baļļas izliet ūdeni ar visu bērnu. Daudzie politiski “šaujamie zaķi” un notikumu sadrumstalotība medijiem neļāva koncentrēties sēdes saturam, kurā mazāk nekā divu stundu laikā tika skatīti 30 darba kārtības jautājumi. Ministri raiti pārgāja no viena jautājuma pie otra, kultūras ministrei iejaucoties un atliekot lēmumu par kāda Rīgas nama nodošanu privatizācijā. Tikai pēdējais jautājums — Reģionālās attīstības un Pašvaldības lietu ministrijas ziņojums par plānošanas reģioniem un Vidzemes reģiona plānu izklāsts attiecās uz Valmieru un tās iedzīvotājiem. Ministri nu uzdeva dažus jautājumus un vēlāk ziņojumu pieņēma zināšanai, nospraužot septembri par galīgo dokumentu sagatavošanas termiņu. Vēlāk sanākušie varēja uzdot jautājumus ministru prezidentam.

Atklātas valdības sēdes savulaik ierosināja Einars Repše un tās vienlīdz ironiski uzņēma gan viņa politiskie konkurenti, gan eksperti. Sabiedrība patlaban var brīvi klātbūtnē vērot pašvaldību sēdes, taču tas nav iecienīts iedzīvotāju līdzdalības veids. Cilvēki šādas sēdes apmeklē, ja zina savas tiesības un tajās tiek skatīts kāds viņiem svarīgs jautājums. Rīgas domes sēdes, piemēram, var vērot internetā. Ironisku attieksmi pret atklātajām sēdēm rada vērotāju bezpalīdzīgā situācija, jo līdz ministru kabinetam parasti nonāk jautājumi, kas jau ir apspriesti. No efektivitātes viedokļa sabiedrībai lēmumu pieņemšanā jāiesaistās līdz jautājuma nonākšanai Ministru kabinetā. Teorētiski, nedēļas līdz sēdei, bet ne pati sēde, ir pēdējais brīdis, kad atbilstīgajām institūcijām var iesniegt priekšlikumus. Ja kāds no sēdes dalībniekiem tos stāda priekšā un citiem tie liekas vērā ņemami, lēmumu var atlikt.

Varas ilūzija

Izbraukuma sēde atspoguļoja un apstiprināja varas hierarhiju Latvijā. Ne velti premjerministrs, skatītājus uzrunājot, brīdināja, ka jautājumus šoreiz uzdot nedrīkstēs. Izrādīts tika viens no varas īstenošanas cēlieniem — brīdis, kad iepriekš nolemto ieprotokolē. Līdz ar to politiķi Valmierā cilvēkiem piedāvāja varas ilūziju un līdzdalības surogātu. Efektīva valsts pārvalde ir tieši pretēja šai izrādei. Ideālā gadījumā politika tiek veidota kopā ar sabiedrības interešu grupām un ekspertiem, bet politiķi par darbības rezultātiem atskaitās sabiedrībai. Iespējams, mūsu politiķiem šāda līdzdalības forma ar aplausiem un apbrīnu ir vistīkamākā. Tomēr pasākums lieliski atklāja reālos politikas veidošanas principus — norobežošanos no sabiedrības kombinācijā ar labām sabiedriskām attiecībām — un cilvēki to novērtēja. Tiesa, ironiski. Līdz ar to “piebraukšana” tautai ir kalpojusi par soli varas attālināšanā no tautas.

Jautājums, vai Vidzemes reģions ir ieguvis no šī “uzlidojuma” un cik no tā ieguvusi reģionu attīstība kopumā, tā arī paliek neatbildēts. Katrā ziņā atbilde būs tieši atkarīga no atbildīgo ierēdņu darba prasmes, ievadīto sarunu tālākas gaitas un cilvēku līdzdalības ne vairs skatītāju, bet līdzstrādnieku lomā. Visas šīs lietas prasa ko vairāk par valdības izbraukuma sēdēm provincē. Ap to laiku, kad notika vēsturiskā Valmieras sēde, es pārlasīju 158 Latvijas sieviešu klubu pieteiktus projektus, kas atšķirībā no Ministru kabineta sēdes, bija vistiešākā veidā vērsti uz sava pagasta vai pilsētas dzīves uzlabošanu. Žēl, ka konkursa finālistu prezentācijas neredzēja Ministru kabinets, plānošanas eksperti un pašvaldību vadītāji. Šāda otrādi vērsta izrāde ļautu saprast, ka varas decentralizācija nozīmē pieslēgties tiem procesiem, kas Latvijā jau notiek pateicoties radošu un gudru cilvēku darbībai. Privātas firmas sniegtais finansējums bija gauži nesamērojams ar projekta idejām un projektu skaitu. Jautātas, ko viņas iesāks, ja finansējums netiks piešķirts, sievas teica, ka darīs tāpat, tikai tas paņems daudz vairāk laika un pūļu.

Salīdzinoši nesen Nacionālā plāna autori atklāja, ka valsts attīstības centrā ir cilvēks. Nu šo atskārsmi vajadzētu mācīties arī izmantot un te diezin vai valdības izbraukuma sēdes vien spēs ko līdzēt.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!