Diena, 10.01.2002.

Ziemassvētkos uz ielas nejauši dzirdēju teikumu, kas kļuva par raksta tapšanas katalizatoru. Vairākām jaunām sievietēm dzīvi sarunājoties, izskanēja: «Vai nu mans bērns ir idiots, vai arī idiotiska ir viņa liecība?!» Plašākā kontekstā: kā saprast to, ko patlaban mums sniedz mācības valsts skolā?! Ņemot vērā nesen publicētos savstarpēji neatkarīgu pētījumu rezultātus, Latvijas izglītības sistēmas darbības rezultāti nav apmierinoši. Kāpēc? Tas ir jautājums, kas pelnījis godīgu un argumentētu diskusiju.

Divi svarīgi faktori, kas ietekmē darba rezultātus, ir darba organizācija un apmaksa. Parasti kā galveno neveiksmju cēloni piesauc otro: izglītībai Latvijā esot atvēlēts pārāk maz naudas. Nevaru tam piekrist un pievienojos Sorosa fonda—Latvija programmas Pārmaiņas izglītībā direktoram G.Catlakam: nepietiekams budžeta finansējums izglītībai Latvijā ir mīts! Valsts atbalstu nozarei labi raksturo iekšzemes kopprodukta (IKP) daļa, kas no valsts budžeta tiek piešķirta nozares funkciju nodrošināšanai.